Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU




НазваниеAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU
страница1/24
Дата26.09.2012
Размер1.45 Mb.
ТипДокументы
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   24
Latvijas universitāte

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte


akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU


Ģeoloģija


PAŠnovērtējuma ziņojums


Maģistra studiju programmas kods: 46445

Doktora studiju programmas kods: 51445


Maģistra studiju programmas direktors

/E. Lukševičs/


Doktora studiju programmas direktors

/V. Segliņš/


Saturs


Ievads ………………………………………………………………….. 3

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi ……………………………. 3

2. Studiju programmas organizācija …………………………………… 4

3. Studiju programmas praktiskā realizācija …………………………… 5

4. Vērtēšanas sistēma …………………………………………………… 8

5. Studējošie …………………………………………………………… 8

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls …… 11

7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums …………… 13

8. Ārējie sakari …………………………………………………… 14

9. Studiju programmas attīstības plāns …………………………… 15

10. Būtiskas izmaiņas programmā kopš iepriekšējās akreditācijas …… 16

10. SVID analīze …………………………………………………… 17


Ievads


Ģeoloģija ir sazarota zinātnes nozare, kas pētī Zemes ģeoloģisko uzbūvi un ģeoloģiskās attīstības vēsturi, ģeoloģiskos procesus un Zemes dzīļu resursus. Tā risina arī praktiskas problēmas, kas saistītas ar būvniecības vietu inženierģeoloģisko apstākļu vērtēšanu, nodrošinājumu ar pazemes ūdens resursiem, derīgo izrakteņu atradņu izpēti un izmantošanu un ģeoloģiskās vides aizsardzību. Ģeoloģija apvieno daudzas specializētas apakšnozares, no kurām Latvijā ir pārstāvētas pamatiežu ģeoloģija, kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija, kā arī lietišķā ģeoloģija. Galvenie pētījumu virzieni ģeoloģijā saistāmi ar tektoniku, struktūrģeoloģiju, mineraloģiju, petrogrāfiju, sedimentoloģiju, paleontoloģiju, stratigrāfiju, ģeofiziku, ģeoķīmiju, kvartārģeoloģiju un ģeomorfoloģiju, derīgo izrakteņu ģeoloģiju, hidroģeoloģiju un inženierģeoloģiju.

Latvijas Universitāte ir valstī vienīgā augstskola, kurā tiek realizētas akadēmiskās studijas ģeoloģijā. Tās atsāktas pēc gandrīz 40 gadu pārtraukuma. Šajā laikā Latvija tika apgādāta ar ģeologu kadriem no citiem PSRS reģioniem un augstskolām. Pirmā līmeņa – bakalaura studijas – ģeoloģijā atsāktas 1989. gadā. Kopš 1992. gada vairākās apakšnozarēs tiek realizētas arī otrā līmeņa ģeoloģijas maģistra studijas. Trešā līmeņa – doktora studijas ģeoloģijā norisinās kopš 1994. gada. Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmas tika apstiprinātas ar LU Senāta 1998. gada 26. oktobra sēdes lēmumu Nr. 48, doktora studiju programma ģeoloģijā apstiprināta ar LU Senāta 2000. gada 27. marta sēdes lēmumu Nr. 188. Bakalaura studiju programma ģeoloģijā tika akreditēta uz sešiem gadiem 2001. gada 31. maijā, bet maģistra un doktora studiju programmas ģeoloģijā akreditētas uz diviem gadiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas 2000. gada 3. novembra sēdē sakarā ar ģeoloģijas speciālistu akūto trūkumu valstī tika pieņemts lēmums lūgt Augstākās izglītības padomi un Izglītības un zinātnes ministriju palielināt uzņemamo valsts budžeta dotējamo studentu skaitu ģeoloģijas akadēmisko studiju programmās.


1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi


Ģeoloģijas studiju programmu mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko izglītību ģeoloģijā, lai sagatavotu augsti kvalificētus speciālistus un veicinātu ģeoloģijas zinātnes attīstību.


Ģeoloģijas maģistra studiju programmas uzdevumi:

  1. padziļināt studentu zināšanas un praktiskās iemaņas kādā no ģeoloģijas apakšnozarēm vai pētījumu virzieniem;

  2. nodrošināt studentu pētniecības darbu.

Ģeoloģijas doktora studiju programmas uzdevumi:

  1. radīt iespēju iegūt patstāvīga pētniecības un studiju realizācijas darba pieredzi;

  2. iegūt zinātnisko kompetenci kādā no ģeoloģijas apakšnozarēm vai virzieniem;

  3. iegūt starptautiski salīdzināmu zinātņu doktora grādu, spējas konkurēt starptautiskajā akadēmiskajā apritē un augstākās kvalifikācijas darba spēka tirgū;

  4. nodrošināt ģeoloģijas zinātnes attīstību.



2. Studiju programmas organizācija


Ģeoloģijas studijas Latvijas Universitātē tiek realizētas visos līmeņos – bakalaura, maģistra un doktora. Maģistra pilna laika studijām atvēlēti 2 gadi, nepilna laika studijām neklātienē – 3 gadi. Doktora pilna laika studijas notiek 3 gadus, nepilna laika neklātienē – 4 gadus.

Lielākās izmaiņas kopš iepriekšējās akreditācijas skārušas maģistra un doktora studiju programmu.

Maģistra studiju programmā:

  1. Programmas struktūra tika saskaņota ar Latvijas Zinātņu Padomes apstiprināto Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstu (apstiprināts LZP sēdē 16.11.1999., lēmums Nr. 9-3-1). Sākotnēji studijas maģistra programmā tika realizētas četrās apakšnozarēs (Hidroģeoloģija un inženierģeoloģija, Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija, Stratigrāfija un paleontoloģija, Sedimentoloģija un derīgo izrakteņu ģeoloģija), bet kopš 2002./2003. akadēmiskā gada studijas notiek trīs apakšnozarēs (Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija, Lietišķā ģeoloģija, Pamatiežu ģeoloģija).

  2. Izveidota vienota studiju programmas A daļa, kuras kursi ir kopīgi visām ģeoloģijas apakšnozarēm. A daļa ir 48 kredītpunkti, tajā skaitā 31 kredītpunkts par maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu: studiju 2. semestrī studenti izstrādā turpmākā maģistra darba projekta uzmetumu, īsi izklāstot pētāmo problēmu, sniedzot literatūras apskatu un darbā izmantojamo metožu izklāstu (3 kredītpunkti), 3. semestrī kursa "Maģistra darba projekts (kamerālās studijas un lauka pētījumi)" saskaņā ar maģistra darba projektu vāc informāciju un veic iegūto paraugu apstrādi, sistematizē iegūtos datus, sagatavo un aizstāv atskaiti par lauka pētījumos un/vai kamerālo studiju gaitā ievākto materiālu (8 kredītpunkti), izstrādā un aizstāv maģistra darbu (20 kredītpunkti).

  3. Ievērojami samazināts kopējais studiju kursu skaits (no 72 līdz 31, no tiem līdz 24 – B daļā), tādējādi ir novērsta studiju procesa sadrumstalotība.

  4. Izmainītas obligātās un izvēles daļas studiju kursu proporcijas, ievērojami paaugstinot B daļas īpatsvaru (no 17 līdz 32 kredītpunktiem), ar mērķi paaugstināt studiju kvalitāti un tuvināt izvēles iespējas darba tirgus prasībām un attīstības tendencēm.


Doktora studiju programma:

  1. Programmas struktūra tika saskaņota ar LZP apstiprināto Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstu. Sākotnēji studijas doktora programmā tika realizētas Vispārīgās ģeoloģijas, Kvartārģeoloģijas un ģeomorfoloģijas, Hidroģeoloģijas un inženier-ģeoloģijas apakšnozarēs, bet kopš 2002./2003. akadēmiskā gada studijas notiek Kvartārģeoloģijā un ģeomorfoloģijā, Lietišķā ģeoloģijā, Pamatiežu ģeoloģijā.

  2. Samazināts kopējais studiju kursu skaits, tādējādi ir novērsta studiju procesa sadrumstalotība.


Novērtēšanas periodā panākta arī labāka Ģeoloģijas nodaļas struktūras un akadēmiskā personāla noslogojuma atbilstība bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu saturam un studentu skaitam. Tas panākts, gan samazinot docējamo kursu skaitu, gan integrējot vairākus šaurus kursus plašākos, gan attīstot studiju bāzi – Ģeoloģijas nodaļas laboratorijas un to aprīkojumu, kā arī sekmīgi risinot jautājumus par citu Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu nodaļu un atsevišķu RTU laboratoriju izmantošanu studiju procesa lietišķās sadaļas nodrošināšanai.


Programmas vadība un kvalitātes nodrošināšana

Ģeoloģijas maģistra un doktora studiju programmu vadība notiek atbilstoši LU akadēmisko un profesionālo studiju programmu nolikumam (30.11.1998. LU Senāta lēmums Nr. 106) un Noteikumiem par LU akadēmisko un profesionālo studiju programmu direktoru (28.06.1999. LU Senāta lēmums Nr. 137).

Ģeoloģijas maģistru un doktora studijas tiek īstenotas Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, organizatoriski par studiju procesu atbildīgā struktūrvienība ir Ģeoloģijas nodaļa. Ģeoloģijas maģistra studiju programmas direktors ir nodaļas vadītājs, asociētais profesors, Dr. geol. E. Lukševičs, doktora studiju programmas direktors ir asociētais profesors, Dr. geol. V. Segliņš.

Studiju programmu kvalitātes kontroli veic ģeoloģijas studiju programmas padome (7. pielikums) un tiešie īstenotāji. Studiju kvalitātes jautājumi tiek apspriesti Ģeoloģijas studiju padomē. Nepārtraukto studiju procesa kvalitātes kontroli nodrošina ikgadējo analītiska rakstura pašnovērtējuma ziņojumu izstrādāšana. Šo ziņojumu novērtēšanas procesu nodrošina Ģeoloģijas studiju programmu pašnovērtēšanas apakškomiteja, ĢZZF Dome, LU dabaszinātņu, matemātikas un medicīnas akadēmiskā komisija un LU Senāta Studiju komisija. Regulāri (reizi semestri) tiek noskaidrots studējošo viedoklis par studiju organizācijas un studiju programmas kvalitāti.

Kvalitātes vadīšanas sistēma ietver:

  • inspicēšanu (regulāra darbības rezultātu pārbaude un apspriešana katedras, nodaļas, studiju programmu padomes sēdēs);

  • kvalitātes kontroli (studiju gala rezultātu novērtēšana maģistra darbu sagatavošanas un aizstāvēšanas laikā, kā arī doktorantu zinātniskajos semināros, epizodiska pašnovēr-tēšana, veicot studējošo, absolventu un darba devēju aptaujas);

  • kvalitātes vadīšanu (studiju procesa iekšējais un ārējais audits, konkursi uz akadēmiskā un administratīvā personāla amatiem un vēlēšanas).



3. Studiju programmu praktiskā realizācija


Studiju metodes un formas

Maģistra studiju programmas realizācijā liela nozīme ir semināriem, praktiskajiem un laboratorijas darbiem, kā arī patstāvīgam pētniecības darbam; salīdzinājumā ar bakalaura līmeņa studijām lekciju loma ir mazāk nozīmīga. Arvien plašāk tiek izmantotas Internet un mūsdienu informācijas tehnoloģiju iespējas studiju materiālu un papildinformācijas iegūšanai, gatavojoties semināriem, veicot praktiskos darbus un cita veida patstāvīgos uzdevumus. Dažādas studiju metodes un formas procentuāli veido šādu studiju struktūru: lekcijas veido 37%, semināri – 8,4%, praktiskie un laboratorijas darbi – 17%, patstāvīgais darbs – 36,6% no studijām atvēlētā laikā. Spriežot pēc studentu un absolventu aptaujām, studējošie vēlas piešķirt lielāku nozīmi semināriem, samazinot patstāvigā darba lomu.

Lekcijas – sistemātisks kursa pamatjautājumu izklāsts, būtiska darba forma A daļas un dažiem B daļas kursiem.

Semināri – atsevišķu teorētisko jautājumu padziļināts iztirzājums, diskutablo nostādņu apspriešana. Studenti gatavojas semināriem patstāvīgi, izmantojot literatūru, lekciju konspektus, izdales materiālus un Internet tīklā pieejamo informāciju, un aizstāv savu viedokli semināra nodarbībā.

Maģistra darba projekta semināri – speciālie semināri, kuros tiek apspriesta maģistra darba tematika, saturs un izstrādes rezultāti.

Praktiskie darbi – praktisko iemaņu pilnveidošana darbā ar kartogrāfisko materiālu un ģeoloģisko informāciju, informācijas sistēmām, iemaņu apgūšana datu bāžu un ģeoloģisko modeļu veidošanā, datu statistiskajā apstrādē ar datoru. Tiek padziļinātas iemaņas ģeoloģiskās informācijas ievākšanā lauka pētījumos.

Laboratorijas darbi – praktisko iemaņu nostiprināšana paraugu pirmapstrādē, preparēšanā, analīžu veikšanā, mikroskopijā, zīmēšanā un fotografēšanā, u.c., kā arī iegūto kvalitatīvo un kvantitatīvo datu statistiskajā apstrādē un rezultātu interpretācijā.

Lauka pētījumi – ģeoloģiskās informācijas iegūšana dabā un tās apstrāde ar mērķi izmantot to maģistra darbā.

Kamerālie darbi – sagatavošanās lauka pētījumiem un lauka pētījumu rezultātu apstrāde.

Referāti – atsevišķu teorētisko vai praktiskas ievirzes jautājumu padziļināts iztirzājums, veicot patstāvīgu literatūras avotu analīzi. Studenti prezentē savu referātu seminārā vai iesniedz to mācībspēkam rakstiskā veidā. Semestra laikā sagatavojamo referātu skaits programmas ietvaros tiek saskaņots.

Testi – pārbaudījumi kursa gaitā priekšzināšanu konstatēšanai vai atsevišķas tēmas izpratnes noskaidrošanai.


Ģeoloģijas doktora studiju programmā paredzētās studiju darba formas atšķiras no bakalaura un maģistra studiju programmām: lielākā nozīme ir pētnieciskajam darbam, ko veic doktorants pats un sadarbībā ar promocijas darba vadītāju, kā arī citiem kvalificētiem speciālistiem. Studiju laikā doktorantam ir nepieciešams sagatavot publikācijas un piedalīties ar ziņojumiem konferencēs, piedalīties bakalaura studiju programmu realizācijā. Liela nozīme ir zinātniskajiem semināriem, kuros doktorants atskaitās un piedalās diskusijā par darbā izvēlētajām pētījumu metodēm, sasniegtajiem rezultātiem un to interpretāciju. Zinātniskajos semināros piedalās promocijas darba vadītājs, Ģeoloģijas studiju padomes locekļi un citi pieaicināti speciālisti. Teorētiskajos kursos studiju darba formas ir lekcijas, semināri, konsultācijas, referāti un testi. Studiju rezultātu kontroles formas: sekmīga dalība zinātniskajos semināros, sagatavotās publikācijas un referāti konferencēs, eksāmeni, ieskaites, testi un kontroldarbi. Studijas noslēdzas ar promocijas darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu. Lai iegūtu ģeoloģijas doktora grādu, ir nepieciešams arī sagatavot publikācijas citējamajos zinātniskajos izdevumos un piedalīties ar referātiem starptautiskās konferencēs.


Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un to ietekme uz studiju darbu

Akadēmiskais personāls pētniecisko darbību veic starptautiskos un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) finansētos projektos, kā arī iesaistās valsts institūciju un privātkompāniju pasūtītajos lietišķa rakstura pētījumos. Tematiski pētījumu virzieni aptver LZP apstiprināto ģeoloģijas zinātnes apakšnozaru dažādus virzienus. Pārsvarā pētījumi tiek realizēti ĢZZF Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas nodaļās un LU Ģeoloģijas institūtā. Plašāks materiāls par akadēmiskā personāla pētnieciskā darba aktivitātēm un rezultātiem ir apkopots šī ziņojuma 6. nodaļā, kā arī mācībspēku CV (2. pielikums).

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība, piedalīšanās starptautisko un Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu izstrādē tieši un pozitīvi ietekmē studiju darbu. Piedalīšanās konferencēs un projektu izstrādē vai to vadīšana dod iespēju studiju darbā sniegt ieskatu jaunākajos pētniecības virzienos, aktuālajās zinātniskā un praktiskā darba problēmās un to risinājumā. Studiju kursu satura pilnveidošana arī ir tieši saistīta ar pasniedzēja pētnieciskā darba un zinātniskajām aktivitātēm. Ģeoloģijas maģistra un doktora studiju programmas akadēmiskā personāla pētnieciskā darba aktivitātes pārskata periodā:

starptautiskie projekti (alfabētiskā kārtībā)

  • Eiropas bioloģisko kolekciju pieejamības nodrošinājums: BioCASE (BioCASE: A Biodiversity Collection Access Service for Europe) (Eiropas Savienības 5. ietvara programmas pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā projekts 406) – E. Lukševičs;

  • Global International Water Assessment (GIWA) (ANO GEF projekts) – V. Segliņš;

  • Sediment pathways and functional facies - an integration of sea-floor processes and parameters (Eiropas Savienības 5. ietvara programmas projekts) – V. Segliņš;

  • Baltijas devona baseina tektoniskā un sedimentoloģiskā attīstība: 2. fāze – saistība ar Skandināvijas kaledonīdu attīstību un Vācijas-Polijas kaledonīdu veidošanā (Gēteborgas, Latvijas, Tartu un Viļņas universitāte) – Ģ. Stinkulis, K. Tovmasjana;

  • Skandināvijas ledusvairoga dienvidu malas deglaciācijas gaitas izpēte ar jaunākajām ģeohronoloģiskajām metodēm (Collaborative Reasearch: Developing an improved chronology of the southern margin of the Scandianvian ice sheet). ASV Nacionālais pētniecības fonds (USA NSF) – V. Zelčs, projekta līdzvadītājs;

  • Ledāja plūsmas virzieni Baltoskandijas teritorijā Vislas apledojuma laikā (Ice flow directions in the Peribaltic area during the Weichselian Glaciation). INQUA – V. Zelčs, nacionālais koordinators;

  • Centrālās un Austrumeiropas glaciotektoniskā karte un datu bāze (Glaciotectonic map and database of Central and Eastern Europe). INQUA – V. Zelčs, nacionālais koordinators;

  • Pleistocēna pēdējā apledojuma deglaciācija”(Deglaciation of the Last Pleistocene Glaciation). INQUA – V. Zelčs, nacionālais koordinators;


Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti

sadarbības projekts:

  • Videi draudzīgie materiāli no vietējām izejvielām (LZP) – A. Stinkule, Ģ. Stinkulis;

Pētniecības granti:

  • Granātu grupas minerāli Latvijas terigēnajā sedimentoģenēzē (LZP 01.0095) – V. Hodireva;

  • Austrumeiropas un Viduseiropas Ēma marīno un kontinentālo nogulumu sasaistes problēmas un to palinozonu reģionālās īpatnības (LZP 01.0091) – L. Kalniņa, A. Ceriņa;

  • Baltijas devona mugurkaulnieku izpēte un agrīno četrkāju evolūcijas paleoģeogrāfiskie un paleoekoloģiskie aspekti (LZP 02.0871) – E. Lukševičs;

  • Latvijas kvartārsegas ūdeņi (LZP 01.0293) – V. Segliņš, A. Dēliņa;

  • Ledus laikmeta beigu posma nogulumi Latvijā un to starpreģionālā korelācija (LZP 02.0872) – V. Segliņš;

  • Latvijas devona smilšakmeņu karbonātu cements un tā ģenēze (LZP 01.0090) – Ģ. Stinkulis, K. Tovmasjana, A. Zabele;

  • Ledāja dinamika pēdējā apledojuma laikā Latvijā (LZP 01.0300) – V. Zelčs;

pasūtījuma projekti

  • pasniedzēju iesaistīšanās e-universitātes attīstībā (E. Lukševičs, V. Segliņš, V. Zelčs);

konferences

  • piedalīšanās starptautiskos un Latvijas zinātniskajos kongresos, konferencēs, semināros, tajā skaitā divu starptautisku simpoziju un konferenču organizācijas komitejās (skat. arī pasniedzēju CV);

konferences un simpoziji, kuros 2002. gadā piedalījies Ģeoloģijas nodaļas akadēmiskais personāls:

  • Baltijas stratigrāfijas konferencē "Basin Stratigraphy – Modern Methods and Problems", 22.-27. septembrī Viļņā (Lietuva);

  • Kvartārģeoloģijas un ģeodinamikas lauka simpozijā 20.-25. maijā Grodņā (Baltkrievija);

  • Ziemeļvalstu Padomes seminārā "Environment and settling along the Baltic Sea coasts through time", 3.-6. oktobrī Pērnavā (Igaunija).

  • Asoc. prof. V. Segliņš sadarbībā ar Klaipēdas Universitāti organizējis Starp-tautisku Kvartārģeoloģijas lauka apspriedi un konferenci "Late Glacial and Holocene coastal zones and shorelines in the Western Lithuania and Latvia".


Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā

Ģeoloģijas maģistra studijās ievērojama vieta atvēlēta pētnieciskā darba iemaņu apgūšanai un attīstībai, gan gatavojot maģistra darbu, gan daļai studentu piedaloties Latvijas Zinātņu padomes vai citu institūciju finansēto projektu izstrādē. Laikā no 2000. gada sākuma līdz 2002. beigām četri maģistratūrā un divi doktorantūrā studējošie kā akadēmiskā un palīgpersonāla locekļi tika iesaistīti pētnieciskajā darbā LU Ģeoloģijas institūtā, un divi doktorantūrā studējošie piedalās bakalaura studiju programmas realizācijā. Tāpat studentu veic pētniecisku darbu Iežu, Inženierģeoloģijas un Kvartārvides laboratorijās un piedalās lauka pētījumu ekspedīcijās. Pēdējos divos gados divu maģistratūras studentu zinātniskie darbi ir apbalvoti ar LU prēmijām, vienai maģistratūras studentei tika piešķirta K. Morberga, bet diviem doktorantūras studentiem LZP doktorantūras stipendija.

  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   24

Похожие:

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconRīga, 2008 izm studiju programmu akreditācijas komisijai pieteikums studiju programmas

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconĢeoloģijas doktora studiju programma

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconProfesionāLĀ maģistra studiju

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconDoktora studiju programma fizikā, astronomijā un mehānikā anotācija 4

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconCita veida informācija par studiju programmu

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconPar Rēzeknes Augstskolas Programmētāja profesionālo studiju programmu

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Akadēmisko maģistra un doktora studiju programmU iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница