Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem




Скачать 157.93 Kb.
НазваниеInformatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem
страница2/3
Дата23.09.2012
Размер157.93 Kb.
ТипДокументы
1   2   3
IEVADS ĢENĒTIKĀ

Molekulārā ģenētika

saturu izstrādājis Dr.habil.biol., prof. Elmārs Grēns

Iedzimtības molekulārie pamati. DNS kā ģenētiskās informācijas nesēja. DNS struktūra. DNS replikācija. DNS mutaģenēze un reparācija.

Proteīnu biosintēze. Ģenētiskais kods. Transkripcija un mRNS nobriešana, splaisings. Translācija, proteīnu biosintēzes sistēmas komponenti – ribosomas, tRNS. Translācija prokariotos un eikariotos.

Mikroorganismu genoms, tā ekspresija. Vīrusu struktūra un replikācija. Baktēriju vīrusi, genoma struktūra un infekcijas cikls. Dzīvnieku un augu vīrusi, viroīdi. Baktēriju genoms, ģenētiskās rekombinācijas un gēnu pārnese, transpozīcijas. Gēnu regulācija operonos.

Eikariotu genoma organizācija un ekspresija. Genoma organizācija hromosomās, genoma funkcionālā organizācija. Genoma nestabilitāte, transpozīcijas. Gēnu regulācija ekstra- un intracellulārā līmenī.

Rekombinanto DNS tehnoloģija. Gēnu inženierijas stratēģija un vieta molekulārajā bioloģijā. Rekombinanto DNS konstruēšana, amplificēšana un klonēšana. DNS sekvenēšana. Transģenēze.

Laboratorijas darbi:

18 stundas

Atsevišķu molekulārās ģenētikas pētījumu objektu un metožu demonstrēšana

Papildliteratūra

Ed. L.Stryer Biochemistry, 4th ed., W. H. Freeman and Company, New York, 1995

M. Misiņa, V. Loža Ģenētika ar selekcijas pamatiem, Zvaigzne, Rīga, 1991.

Klasiskā ģenētika

saturu izstrādājuši, Dr.habil.biol., asoc.prof. Īzaks Rašals

Ģenētikas pētījumu objekts un metodes. Iedzimtība un mainība. Genotips un fenotips. Ģenētikas praktiskā nozīme vides aizsardzībā, medicīnā, rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Dažādu grupu organismu dzimumcikli. Bezdzimumiskā un dzimumiskā vairošanās. Mejoze, tās ģenētiskā nozīme.

Vienkāršā mendeliskā iedzimtība. Pilnīgā un nepilnīgā dominēšana F1 paaudzē. Skaldīšanās F2 paaudzē. Brīvās kombinēšanās likums. Gēnu mijiedarbība. Modifikātorgēni. Epistātiskie gēni. Multiplais alēlisms. Plejotropija. Penetrance un ekspresivitāte. Ģenētiskā un vides nosacītā mainība. Nepārtrauktā mainība.

Gēnu saistība un rekombinācija. Ģenētiskās analīzes metodes. Hromosomu kartēšana. Ģenealoģiskā analīze.

Dzimuma nosacīšana. Ar dzimumu saistītā iedzimšana. Ārpuskodola gēni. Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte.

Mutaģenēze. Hromosomu aberācijas (delēcijas, duplikācijas, inversijas, translokācijas). Poliploīdija (eiploīdija un aneiploīdija).

Populāciju ģenētiskā struktūra. Elementārie evolūcijas faktori: mutācijas, migrācijas, ģenētiskais dreifs un dabiskā izlase. Sugu veidošanās process.

Selekcijas galvenie etapi. Ģenētiskie resursi. Izlases veidi. Mutaģenēzes, heterozes, ģenētiskās inženierijas u.c. metožu nozīme selekcijā.

Laboratorijas darbi:

18 stundas

Hibridizācijas pamati. Darbs ar drozofilām un citiem ģenētikas modeļobjektiem.

Papildliteratūra:

M. Misiņa, V. Loža Ģenētika ar selekcijas pamatiem, Zvaigzne, Rīga, 1991

S. Maynard The Theory of Evolution, Cambridge University Press, 1995

С. Т. Инге-Вечтомов Генетика с основами селекции, Высшая школа, Москва, 1989

З. Кайданов Генетика популяций, Высшая школа, Москва, 1996

IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ

Dzīvo organismu klasifikācijas principi

saturu izstrādājis Dr.habil.biol., prof. Indriķis Muižnieks

Dabas sistēmas veidošanas mēģinājumi bioloģijas attīstības vēsturē. Dabas valstis. Taksoni, to hierarhija, taksonomijas īpatnības dažādās dabas valstīs. Suga kā taksonomijas pamatvienība. Evolucionārās taksonomijas principi. Filoģenētiskās, fenētiskās, kladistiskās taksonomijas principi. Molekulārā taksonomija. Mākslīgi veidotu populāciju sistemātika.

Prokarioti

saturu izstrādājis Dr.habil.biol., prof. Indriķis Muižnieks, Dr.biol., doc. Līvija Vulfa

Prokarioti, mikroorganismi un mikrobioloģija. Mikrobioloģijas pētīšanas objekti un metodes, pielietojuma virzieni. Baktēriju izplatība dabā, spēja pielāgoties dažādiem vides faktoriem. Ieskats mikrobioloģijas un virusoloģijas vēsturē, sterilā darba metožu attīstībā. Mikrobioloģija un virusoloģija Latvijā.

Baktēriju šūnas uzbūve, formas un izmēri. Gram-pozitīvo, gram-negatīvo baktēriju un arhebaktēriju šūnas apvalka shēma. Nukleoīds (baktēriju hromosoma), plazmīdas, vicas un viciņas, šūnas ieslēgumi.

Baktēriju augšanas dinamika un kultūras augšanas cikls. Baktēriju augšanu ietekmējošie vides faktori: temperatūra, pH, ūdens aktivitāte, aerobitāte, spiediens. Periodiskā un nepārtrauktā kultivēšana. Baktēriju bioķīmisko reakciju daudzveidība. Oglekļa un enerģijas avoti. Barošanās tipi – enerģijas, elektriskā potenciāla un oglekļa avotu izmantošana, priekšstats par foto/hemo-, lito/-organo-, auto/-hetero-trofiju. Glikolīze, elpošana, rūgšana, anaerobā elpošana.

Biotehnoloģija un mikroorganismu izmantošana. Galvenie rūpnieciskās mikrobioloģijas procesi un produkti. Ierauga kultūras. Piena mikrobioloģija un mikrobioloģiskā pārstrāde. Rūgšanas procesi pārtikas un dzērienu ražošanā. Aminoskābju un fermentu ražošana. Biotehnoloģija un lauksaimniecība. Biotehnoloģija un vides aizsardzība. Mikroorganismu loma oglekļa, slāpekļa, sēra apritē dabā, metālu oksidēšanā/reducēšanā. Ksenobiotiku noārdīšana. Biokorozija un biodegradācija. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde ar mikroorganismu palīdzību.

Prokariotu sistemātika. Baktēriju klasifikācijas principi, nomenklatūra un identificēšana.

Ieskats dažādās baktēriju sistemātiskajās grupās. Ekoloģiski, epidemioloģiski un ekonomiski nozīmīgākās sugas. Prokariotu filoģenētiskās saiknes.

Vīrusi un par tiem mazāki infekciju izraisītāji. Vīrusi uz dzīvās un nedzīvās dabas robežas. Vīrusu formas un izmēri. Vīrusu ģenētiskā daudzveidība un izplatība. Iedzimtības informācijas molekulāro formu saistība – stabilie, kodējošie gēni; migrējošā un egoistiskā DNS, plazmīdas, vīrusi, viroīdi. Prioni. Vīrusu un ārposhromosomu ģenētisko elementu loma organismu adaptācijā un ģenētiskās informācijas horizontālajā pārnesē.

Vīrusu klasifikācija, galvenās sistemātiskās grupas un to pārstāvji.

Organisma aizsardzība pret infekcijām. Infekciju izplatības ceļi un pārneses veidi. Priekšstats par epidemioloģiju. Infekcijas un imunitāte. Organisma nespecifiskās un specifiskās aizsardzības barjeras. Šūnu un humorālā imūnā atbilde. Antibiotikas un tās producējošie mikroorganismi. Jaunās un atkal parādošās infekcijas.

Laboratorijas darbi:

18 stundas

Barotņu pagatavošanas un sterilizācijas metodes; mikroorganismu izolēšana; mikroskopēšana, mikroorganismu preparātu sagatavošana, krāsošana. Baktēriju kultūras augšana. Šūnu skaitīšana. Seriālie atšķaidījumi.

Papildliteratūra:

M. Gusevs, L. Miņejeva Mikrobioloģija, Zvaigzne, Rīga, 1982.

M. T. Madigan, J. M. Martinko, J. P. Brock; Biology of Microorganisms, 8-th edition, Prentice Hall, 1997, 986 pp. + Append.

Г. Шлегель Общая микробиология, Мир, Москва, 1987.

http://www.tulane.edu/~dmsander/WWW/109/Prokaryotes.html

IEVADS BOTĀNIKĀ

Augu uzbūve un funkcijas

saturu izstrādājis Dr.biol., asoc.prof. Uldis Kondratovičs

Vispārīgie augu uzbūves principi. Augu uzbūves un funkciju vienotība. Augu organisma evolucionārā attīstība.

Šūna – augu uzbūves pamatvienība. Augu šūnu forma un izmēri. Augu šūnas organellas. Šūnu morfoloģiskās atšķirības organismā sakarā ar to fizioloģisko funkciju dalīšanu.

Augu audi. Augu audu klasifikācijas pamatprincipi. Nediferencētie un diferencētie audi. Veidotājaudi un to nozīme augu primārajā un sekundārajā augšanā. Augu audu fizioloģiskā klasifikācija. Segaudi, vadaudi, mehāniskie audi u.c. pastāvīgo audu grupas.

Augu primārā un sekundārā uzbūve. Augstāko augu pamatorgāni. Orgānu pārveidnes. Homologi un analogi orgāni. Veģetatīvie un ģeneratīvie orgāni.

Lapa. Lapas attīstība un lapas daļas. Lapu veidi un dzīslojums. Lapu pārveidnes. Lapu anatomiskās uzbūves dažādība sakarā ar augu pielāgošanos dažādiem dzīves apstākļiem. Lapu fizioloģiskās funkcijas – fotosintēze, transpirācija, rezerves vielu uzkrāšana, aizsardzība, pievilināšana, ķeršana, veģetatīvā vairošanās.

Stumbrs. Stumbru veidi un funkcijas. Stumbra pārveidnes – sīpoli, sakneņi, bumbuļi, bumbuļsīpoli. Augu klasifikācija pēc vasas veida un dzīves ilguma. Stumbra anatomiskās uzbūves dažādība.

Sakne. Saknes augšana un zonas. Sakņu veidi un funkcijas. Saknes pārveidnes un redukcija. Sakņu izvietojums augsnē. Sakņu anatomiskā uzbūve.

Auga transporta sistēmas. Osmoze – process, kas regulē augu ūdens režīmu. Plazmolīze. Ūdens transports pa simplastu un apoplastu. Vielu transports pa lūksnes un koksnes vadaudu elementiem. Transpirācija. Atvārsnītes un to kustību fizioloģija.

Augu minerālā barošanās. Augiem nepieciešamie makro- un mikroelementi. Dažādu elementu funkcijas augos. Simbioze – evolucionārs pielāgojums, kas veicina augu minerālo barošanos.

Regulācijas sistēmas augos. Fitohormoni. Augu augšanas stimulatori un inhibitori. Augu kustības – un mehānismi, kas tās kontrolē. Miera periods – fitohormonu regulēts augu pašsaglabāšanās mehānisms.

Augu augšana un attīstība. Augu dzīves cikls. Augu ģeneratīvā vairošanās. Ziedi un to uzbūve. Ziedkopas. Apputeksnēšanās un apaugļošanās. Augļi, to veidi. Sēklu ražošana. Sēklu un augļu izplatīšanās.

Augu veģetatīvā vairošanās. Augu pavairošanas metožu izstrādāšana. Augu klonālā mikropavairošana. Jaunu augu formu iegūšana.

Laboratorijas darbi:

24 stundas

Gaismas mikroskopijas izmantošana augu uzbūves pētīšanā. Pagaidu preparātu pagatavošana, augu mikropreparātu krāsošanas pamati. Augu mikroskopisko struktūru pētīšana. Augu orgānu pētīšana.

Augu morfoloģiskā, anatomiskā un fizioloģiskā daudzveidība.

Papildliteratūra:

L. R. Berg Introductory Botany, Saunders College Publishing, 1997

B. G. Bowes A Colour Atlas of Plant Structure, Manson Publishing, London, 1996

A. Fahn Plant Anatomy, Butterworth-Heinemann, Oxford, 1997

R. Kondratovičs Augu anatomijas praktikums, Zvaigzne, Rīga, 1976.

H. Mauriņa Augu fizioloģija, Zvaigzne, Rīga, 1987.

H. Mohr, P. Schopfer Plant Physiology, Springer Verlag, 1995.

P. H. Raven, R. F. Evert, S. E. Eichhorn Biology of Plants, Worth Publishers, New York, 1992.

R. Skavaril, M.Finnen, S.Lawton Investigation Into Life’s Phenomena, Saunders College Publishing, 1993


Augu bioloģiskā daudzveidība

saturu izstrādājuši Dr.habil.biol., prof. Valdis Balodis, Dr.habil.biol., doc. Alfons Piterāns, Dr.biol., doc. Edgars Vimba, lektore Brigita Laime

Aļģes. Aļģu raksturojums. Aļģu šūnas uzbūve un dalīšanās. Aļģu lapoņa organizācijas struktūras. Aļģu vairošanās: veģetatīvā, bezdzimumiskā un dzimumiskā vairošanās. Dzīves cikls. Aļģu sistemātikas principi. Aļģu sistēmas. Prokariotiskās aļģes – zilaļģes, to raksturojums, uzbūve, vairošanās, sistemātika, ekoloģija un nozīme. Eikariotiskās aļģes – to raksturīgās pazīmes. Chrysophyta, Pyrrophyta, Bacillariophyta un Euglenophyta, to raksturojums, raksturīgākās sugas, sistemātika un ekoloģija.

Sārtaļģu (Rhodophyta), brūnaļģu (Phaeophyta) un zaļaļģu (Chlorophyta) nodalījumu raksturojums, sistemātika. Nozīmīgākās sugas, to bioloģija, loma dabā un saimnieciskā izmantošana. Algoloģiskie pētījumi Latvijā.

Sēnes. Sēņu valsts raksturojums un iedalījums. Zemākās un augstākās sēnes. Gļotsēnes un to uzbūves īpatnības. Saprofītiskās un parazītiskās gļotsēnes. Zemākās sēnes – fikomicētes. To uzbūves un vairošanās īpatnības. Saistība attīstībā ar klimatiskajiem apstākļiem. Zigomicēšu uzbūve un vairošanās.

Augstākās sēnes. Asku sēņu uzbūve un vairošanās. Asku sēņu augļķermeņu tipi, to uzbūve, asku uzbūve. Parazītiskās un saprofītiskās asku sēnes. Bazīdijsēņu uzbūve un vairošanās. To augļķermeņi un to tipi. Cepurīšu sēņu augļķermeņu attīstība un uzbūve. Piepju sēnes – trupes izraisītājas. Pūpēžu sēņu augļķermeņu uzbūves īpatnības. Parazītiskās bazīdijsēnes – melnplaukas un rūsas sēnes.

Nepilnīgi pazīstamās sēnes – to uzbūve un vairošanās. Hifomicētes un celomicētes. Sēņu ekoloģija un bioloģija. Sēņu nozīme. Mikoriza, tās nozīme dabā un saimniecībā. Sēnes – augu un dzīvnieku slimību izraisītāji. Mikoloģiskie pētījumi Latvijā.

Ķērpji. Ķērpju definīcija. Ķērpju morfoloģiskās grupas (krevju, lapu un krūmu ķērpji) un anatomiskā uzbūve. Ķērpju lapoņa komponenti – sēnes un aļģes. To savstarpējās attiecības. Vairošanās. Ķērpju ekoloģiskās grupas. Ķērpju ekoloģija. To nozīme dabā un izmantošana. Ķērpji kā gaisa tīrības bioindikatori. Ķērpju aizsardzība. Ķērpju pētījumi Latvijā. Ķērpju sistemātika.

Sporaugi. Sūnaugu izcelšanās. Paparžaugu vēsturiskā attīstība. Psilofītveidīgie, psilotveidīgie, staipekņveidīgie, ķīļlapjveidīgie, paparžveidīgie.

Sūnaugi (Bryophyta). Sūnaugu kopīgās pazīmes un sistemātika. Aknu sūnas (Hepaticae), lapu sūnas (Musci): uzbūve, vairošanās veidi, attīstības cikls (paaudžu maiņa). Sūnu ekoloģija, izplatība un nozīme.

Paparžaugi (Pteridophyta). Pamatpazīmes un sistemātika. Staipekņveidīgie (Lycopodiatae), kosveidīgie (Equisetatae), paparžveidīgie (Filicatae). To uzbūve, attīstības cikls, ekoloģija, izplatība, nozīme.

Sēklaugi. Sēklaugu izcelšanās. Sēklas evolūcija. Sēklaugu pazīmes un sistemātika. Kailsēkļu un segsēkļu galveno pazīmju salīdzinājums.

Kailsēkļi (Gymnospermae): priekšstats par mikrofiliem un megafiliem kailsēkļiem, to uzbūve, ekoloģija, izplatība, nozīme.

Segsēkļi (Angiospermae). Attīstības cikls. Sistemātika: viendīgļlapju un divdīgļlapju klases, to raksturīgās pazīmes, izplatība. Segsēkļu apakšklases. Priekšstats par lielākajām segsēkļu apakšklasēm, to uzbūves un attīstības īpatnībām, pārstāvjiem, izplatību un evolūciju.

Augu sugu un sabiedrību daudzveidība. Zemeslodes fitoģeogrāfiskais iedalījums. Floras valstis, to pārstāvji. Augu sugu areāli, to klasifikācija, areālu diagnozes. Baltijas fitoģeogrāfiskais iedalījums.

Priekšstats par veģetāciju, tās vienībām. Augu sabiedrības struktūra un sastāvs. Priekšstats par augāja aprakstīšanu un klasifikāciju. Augu sabiedrību daudzveidība.

Floras un veģetācijas aizsardzības pamatjautājumi. Priekšstats par apdraudētajām augu sugām, to biotopiem, apdraudētajām augu sabiedrībām. Floras un veģetācijas aizsardzības metodes.

Botāniskie pētījumi Latvijā.

Laboratorijas darbi:

24 stundas

Iepazīšanās ar aļģēm, sēnēm, ķērpjiem, sūnām un vaskulārajiem augiem.

Floras un veģetācijas aizsardzības pamatjautājumi. Augu sugu areāli, to klasifikācijas un diagnoze. Apdraudētās augu sugas, to biotopi.

Papildliteratūra:

G. Ābele, A. Piterāns Augstāko augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums, Zvaigzne, Rīga, 1982.

M. J. Carlile., S. C. Watkinson The Fungi, Academic Press, Londod, Boston, San Diego, New York, Sydney, Tokyo, 1995

V. Langenfelds, E. Ozoliņa, G. Ābele Augstāko augu sistemātika, Zvaigzne, Rīga, 1973.

T. H. Nash III Lichen Biology, Cambridge University Press, Cambridge, 1996.

A. Piterāns, E. Vimba, L. Vulfa Zemāko augu sistemātika, Zvaigzne, Rīga, 1975.

A. Piterāns, E. Vimba Zemāko augu sistemātikas praktikums, Zvaigzne, Rīga, 1987.

A. Piterāns Vai pazīstam ķērpjus? , Zvaigzne, Rīga, 1986.

Н. Грин, У. Стаут, Д. Тейлор Биология ,Том 1, Мир, Москва, 1990.

Жизнь растений, Просвещение, Москва, 1974, 1976, 1977, 1978, 1980, 1981,1982.

Т. Саут, А. Уиттик Основы алгологии, Мир, Москва,1990.

1   2   3

Похожие:

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconPieteikums profesionālās bakalaura studiju programmas “Finanšu vadība” akreditācijai 4

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem icon3 Studiju programmas apraksts 4 Studiju programmas mērķis un uzdevumi

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProgrammas akreditācijas materiālu sagatavošanu atbild studiju programmas direktors Doc. Aleksejs avots

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProgrammas akreditācijas materiālu sagatavošanu atbild studiju programmas direktors Dr sc ing., asoc prof. Andris martinovs

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconRīga, 2008 izm studiju programmu akreditācijas komisijai pieteikums studiju programmas

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma “ Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs ”

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem icon8. Studiju programmas studējošie. 1

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница