Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem




Скачать 157.93 Kb.
НазваниеInformatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem
страница1/3
Дата23.09.2012
Размер157.93 Kb.
ТипДокументы
  1   2   3

Vispārīgā bioloģija

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas
1. studiju gada studentiem






RĪGA 2001





Studiju kursu „Vispārīgā bioloģija” izstrādājis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docētāju kolektīvs un to apgūst bioloģijas bakalaura programmas 1.studiju gada studenti divu semestru laikā. Apmācība notiek latviešu valodā un tā ir organizēta lekciju, laboratorijas darbu un semināru formā.

Kursā ietvertas visas bioloģijas apakšnozares un tas dos iespēju studentiem gūt ieskatu katrā no tām, lai nākamajos studiju gados, sākoties diferencētai apmācībai, varētu adekvāti izvēlēties savu studiju specializāciju. Izstrādājot kursu, savstarpēji ir saskaņots tā atsevišķu moduļu saturs, lai apmācības gaitā nenotiktu atkārtošanās.

Kurss izstrādāts TEMPUS projekta Nr. S_JEP-09273-95 „Bioloģijas apmācības reorganizācija Latvijas Universitātē” ietvaros.

Izdevumu sakārtojis Dr.biol., asoc.prof. U. Kondratovičs



Saturs

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Kursa vispārīgs raksturojums

Kursa struktūra (2001./2002. ak.g.)

Prasības kredīta iegūšanai

Apmeklējums

Kavēto darbu atstrādāšana

Laboratorijas darbi

Zināšanu vērtējums

Ieraksti studiju grāmatiņā

KURSA PROGRAMMA

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ

Dzīvības ķīmija

Šūna

IEVADS ĢENĒTIKĀ

Molekulārā ģenētika

Klasiskā ģenētika

IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ

Dzīvo organismu klasifikācijas principi

Prokarioti

IEVADS BOTĀNIKĀ

Augu uzbūve un funkcijas

Augu bioloģiskā daudzveidība

IEVADS ZOOLOĢIJĀ

Dzīvnieku uzbūve un funkcijas

Dzīvnieku bioloģiskā daudzveidība

IEVADS EKOLOĢIJĀ

STUDIJU KURSA „VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA” MĀCĪBSPĒKI

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Kursa vispārīgs raksturojums

AUTORS:

Bioloģijas fakultātes docētāju kolektīvs

KOORDINATORS:

Dr.biol., asoc.prof. Uldis Kondratovičs

KURSA APJOMS:

192 stundas lekcijas, laboratorijas darbi; 20 kredītpunkti

Kursa apmācība notiek pa moduļiem

PĀRBAUDES FORMA:

Rakstisks eksāmens pa daļām

KURSS IETEICAMS:

Bioloģijas bakalaura programmas 1. studiju gada studentiem

PAMATLITERATŪRA:

Neil A. Campbell Biology, 5th ed., The Benjamin/Cummings Publishing Company, Inc., 1999, 1175 pp.

KURSA APRAKSTS INTERNETĀ:

http://priede.bf.lu.lv/Fakultate/kursi/Bakalauri/latviski/visp_biol.shtml

1 lekcija = 2 akadēmiskās stundas

1 akadēmiskā stunda = 45 minūtes

Kursa struktūra (2001./2002. ak.g.)

N.p. k.

Moduļa nosaukums
(ar ierakstu studiju grāmatiņā)

Kr. p.

Apakšmoduļu nosaukumi

Datums

Moduļa atbildīgais profesors

1

Ievads šūnas bioloģijā

4

  • Dzīvības ķīmija

  • Šūna

03.09.2001. – 30.09.2001.

prof. I. Muižnieks

2

Ievads ģenētikā

4

  • Molekulārā ģenētika

  • Klasiskā ģenētika

01.10.2001. – 11.11.2001.

prof. E. Grēns

3

Ievads mikrobioloģijā

2

  • Dzīvo organismu klasifikācijas principi

  • Prokarioti

12.11.2001. – 02.12.2001.

prof. I. Muižnieks

4

Ievads botānikā

4

  • Augu uzbūve un funkcijas

03.12.2001. – 22.12.2001., 04.02.2002. – 10.02.2002.

prof. V. Balodis










  • Augu bioloģiskā daudzveidība

11.02.2002. – 17.03.2000.




5

Ievads zooloģijā

4

  • Dzīvnieku uzbūve un funkcijas

18.03.2002. –

24.03.2002.,

02.04.2002. –

14.04.2002.

prof. J. Aivars










  • Dzīvnieku bioloģiskā daudzveidība

15.04.2002. – 12.05.2002.




6

Ievads ekoloģijā

2

  • Ekoloģija

13.05.2002. – 02.06.2002.

asoc. prof. G. Brūmelis

23.12.2001. – 02.01.2002. – Ziemassvētku brīvdienas

25.03.2002. – 01.04.2002. – Lieldienu brīvdienas

Prasības kredīta iegūšanai

Nostrādāti un ieskaitīti laboratorijas darbi, saņemts zināšanu vērtējums.

Apmeklējums

Lekciju apmeklējums nav obligāts, bet ieteicams.

Praktisko nodarbību, laboratorijas darbu un semināru apmeklējums ir obligāts!

Kavēto darbu atstrādāšana

Kavētie laboratorijas darbi atstrādājami modulim atvēlētā kalendārā laika ietvaros, iepriekš vienojoties ar pasniedzēju.

Laboratorijas darbu, kas kavēti bez attaisnojoša iemesla, atstrādāšana notiek par maksu (sk. LU Bioloģijas fakultātes Domes lēmumu par studiju procesa maksas pakalpojumiem).

Laboratorijas darbi

Pierakstīšanās laboratorijas darbu grupās notiek pamatkursa ievadlekcijas (ievadnodarbības) laikā.

Maksimālais studentu skaits grupā – 12.

Sadalījumu pa nodarbību grupām ievērot visu mācību gadu! Jebkādas atkāpes no šī sadalījuma saskaņojamas ar attiecīgā moduļa pasniedzēju.

Uz laboratorijas darbu jāierodas savlaicīgi.

Pēc laboratorijas darba nostrādāšanas jāsaņem ieskaite par to. Par ieskaites formu studentus informē laboratorijas darba vadītājs.

Zināšanu vērtējums

Moduļu ietvaros studentu zināšanas tiek vērtētas pa apakšmoduļiem desmit baļļu sistēmā (kontroldarbi, kontrolpārbaudes, ieskaites u.tml.) un šie vērtējumi tiek ņemti par pamatu zināšanu novērtējumam modulī.

Atzīmju izlikšanu par katru moduli koordinē moduļa atbildīgais profesors.

Ieraksti studiju grāmatiņā

Lai saņemtu ierakstu studiju grāmatiņā, jābūt nostrādātiem un ieskaitītiem visiem laboratorijas darbiem, bet zināšanām attiecīgajā modulī jābūt novērtētām ar vismaz 4 ballēm.

1.semestris noslēdzas ar vērtējumu 3 priekšmetos:

  • Ievads šūnas bioloģijā

  • Ievads ģenētikā

  • Ievads mikrobioloģijā

2.semestrī studentu zināšanas tiek vērtētas 3 priekšmetos:

  • Ievads botānikā

  • Ievads zooloģijā

  • Ievads ekoloģijā

KURSA PROGRAMMA

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ

Dzīvības ķīmija

saturu izstrādājuši: Dr.habil.biol., prof. Indriķis Muižnieks, Dr.biol., doc. Juris Lainis, M.biol. Māris Lazdiņš

Atomi, molekulas un ķīmiskās saites, ūdens. Dzīvībai nepieciešamie elementi, atomu struktūra, ķīmiskās saites, molekulas. Ūdens – vide dzīvības procesiem, tā fizikāli ķīmiskās īpatnības, ūdeņraža saites. Hidronija (ūdeņraža) jonu koncentrācija šķīdumos, skābes, sāļi, pH. Buferšķīdumi.

Organiskās ķīmijas pamati. Oglekļa loma makromolekulu arhitektūrā. Funkcionālo grupu (hidroksil-, karbonil-, karboksil-, amino-, sulfhidril-, un fosfātu grupu) raksturojums. Molekulu uzbūves attēlojums struktūrformulās. Galvenās organisko savienojumu grupas: alkāni, alkēni, alkīni, aromātiskie ogļūdeņraži, spirti, aldehīdi, karbonskābes, ēteri, esteri. Kondensācijas un hidrolīzes reakcijas.

Bioloģisko makromolekulu raksturojums. Ogļhidrāti, lipīdi, proteīni un nukleīnskābes (DNS un RNS) – cukuru, aminoskābju un nukleotīdu struktūra un īpašības, to polimerizācija, polimēru konformācija un funkcionālā aktivitāte, nozīme šūnā.

Šūnas metabolisma pamatprincipi. Informācijas, enerģijas un vielu aprite. Katabolisms un anabolisms. Fermentu loma metabolismā un enzimātiskās katalīzes pamatprincipi. Metabolisma ceļi.

Laboratorijas darbi

16 stundas; M.biol. Māris Lazdiņš

Darbs laboratorijā. Laboratorijas darbu veikšana, iegūto rezultātu pieraksti, apstrāde un noformēšana. Darba drošība, iepazīšanās ar laboratorijā biežāk lietojamo tehniku. Šķīdumu gatavošana, masas, tilpuma un pH mērījumi. Buferšķīdumi.

Spektrofotometrija. Gaisma, gaismas spektrs, spektrofotometrijas pielietojums bioloģijā, spektrometrijā lietotās iekārtas (FEK, SF). Pigmentu absorbcijas spektri un to noteikšana pigmentu ekstraktos. Proteīnu noteikšana ar Bradforda metodi, proteīnu daudzuma noteikšana pārtikas produktos.

Šūnas organellu frakcionēšana ar centrifugācijas palīdzību, frakciju mikroskopiskā analīze.

Seminārs: darbs laboratorijā; lipīdi; spektrofotometrija; mikroskopija; mikrodaļiņu frakcionēšana ar centrifugācijas palīdzību – laboratorijas darbos gūto rezultātu apspriešana.

Papildliteratūra:

R. Alexander, J. Griffiths Basic biochemical methods, 2nd ed., Willey-Liss, New York, 1993.

L. Stryer Biochemistry, 4th ed., W. H. Freeman and Company, New York, 1995

И. Березин, Ю. Савин Основы биохимии, Московский Университет, 1990.

А. Лененджер Биохимия, Мир, Москва, 1974 (Гл. 3,4,10-12).

Šūna

saturu izstrādājis Dr.biol. Tūrs Selga

Šūna – vienkāršākais iespējamais dzīvības līmenis. Šūnu uzbūve, kopīgās un atšķirīgās iezīmes – prokariotu un eikariotu, augu un dzīvnieku šūnu salīdzinājums. Šūnu specializācija daudzšūnu organismos, šūnas ķīmiskais sastāvs.

Plazmatiskā membrāna. Membrānas uzbūves modeļi. Membrānas ķīmiskie komponenti un to funkcijas. Membrānu caurlaidība. Vielu pasīvais transports caur membrānu – difūzija, osmoze, ūdens balanss dzīvnieku un augu šūnās. Atvieglinātais vielu transports, transporta kanāli un translokātori. Vielu aktīvais transports caur membrānu – jonu sūkņi. Ūdens un makromolekulu kompleksu transports – endocitoze un eksocitoze.

Šūnas kodols. Tā uzbūve. Kodols kā šūnas ģenētiskās informācijas glabātājs. Hromosomu uzbūve un kariotips. Kodoliņš, Kodola matrikss. Kodola apvalks un poras.

Šūnas sekretorā sistēma. Endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, vezikulas, makromolekulu eksports.

Šūnas katabolisko reakciju kompartmenti. Citosols. Lizosomas, mikroķermenīši, vakuolas, to uzbūve un darbības principi.

Šūnas skelets. Šūnas balsta un kustību aparāts, mikrocaurulītes, mikrofilamenti un starpfilamenti, skropstiņas un vicas. Mikrofilamentu un mikrocaurulīšu nozīme vielu, organellu un šūnu pārvietošanā.

Ārpusšūnas (ekstracellulārais) matrikss. Uzbūve un funkcijas dzīvnieku, augu un baktēriju šūnās.

Mitohondriju uzbūve un funkcijas. Iekšējā struktūra. Iekšējās membrānas īpatnības. Vielu apmaiņa starp mitohondrijiem un citoplazmu. Mitohondriju vairošanās un darbības regulācija.

Hloroplastu uzbūve un funkcijas. Iekšējā uzbūve. Tilakoīdu membrānu īpatnības. Gaismas un tumsas reakciju lokalizācija. Vielu apmaiņa starp hloroplastiem un citoplazmu. Hloroplastu vairošanās un darbības regulācija.

Šūnu dalīšanās. Šūnas cikls, baktēriju dalīšanās, mitoze, centriolas un šūnas dalīšanās vārpsta, amitoze, mejoze.

Laboratorijas darbi:

10 stundas

Šūnu pētīšanas mikroskopiskās metodes. Preparātu analīzes metodes gaismas mikroskopā.

Papildliteratūra:

T. Selga Šūnu bioloģija un šūnu ekoloģija, 1-3 daļa, Arkādija, Rīga, 1997.

B. Alberts, D. Bray, J. Lewis, M. Raff, K. Roberts, J. D. Watson Molecular biology of the cell, 3rd ed., Garland Publishing Inc., New York., 1995, (Chapt. 1-4,8,10-13,16-18).

S. L. Wolfe Molecular and Cellular Biology, Wadsworth Pub. Comp. Belmont, 1993.

A. Dālmane, O. Koroļeva Histoloģija, Zvaigzne, Rīga, 1990.

  1   2   3

Похожие:

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconPieteikums profesionālās bakalaura studiju programmas “Finanšu vadība” akreditācijai 4

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem icon3 Studiju programmas apraksts 4 Studiju programmas mērķis un uzdevumi

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProgrammas akreditācijas materiālu sagatavošanu atbild studiju programmas direktors Doc. Aleksejs avots

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProgrammas akreditācijas materiālu sagatavošanu atbild studiju programmas direktors Dr sc ing., asoc prof. Andris martinovs

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconRīga, 2008 izm studiju programmu akreditācijas komisijai pieteikums studiju programmas

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma “ Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs ”

Informatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem icon8. Studiju programmas studējošie. 1

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница