Akadēmiskā bakalaura studiju programma




НазваниеAkadēmiskā bakalaura studiju programma
страница1/35
Дата15.02.2013
Размер2.2 Mb.
ТипДокументы
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   35
RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE


Rehabilitācijas fakultāte


Akadēmiskā bakalaura studiju programma


VESELĪBAS SPORTS”

(kods 43726)


Rīga-2011

SATURS


  1. Programmas pašnovērtējuma ziņojums

straight connector 1Ievads

4

straight connector 81. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

4

straight connector 32. Studiju programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

6

straight connector 43. Programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu apraksta anotācija

7

straight connector 54. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu apraksts, izvēles pamatojums un rezultātu analīze)

8

straight connector 65. Programmas praktiskā īstenošana

9

straight connector 75.1. Izmantotās studiju metodes un formas

9

straight connector 85.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

9

straight connector 95.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā

13

straight connector 106. Programmas perspektīvais novērtējums

13

straight connector 116.1. Programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

13

straight connector 126.2. Darba devēju aptaujas

14

straight connector 137. Studējošie

15

straight connector 147.1. Studējošo skaits programmā

15

straight connector 157.2. Absolventu aptaujas un to analīze

15

straight connector 37.3. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība

15

straight connector 168. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

16

straight connector 178.1. Akadēmiskā personāla skaits

16

straight connector 188.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai

16

straight connector 238.3. Pamatdarbā strādājošā personāla īpatsvars studiju programmā

16

straight connector 199. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

17

straight connector 2010. Ārējie sakari

18

straight connector 2110.1. Sadarbība ar darba devējiem

18

straight connector 2210.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

18

straight connector 2310.3. Programmas salīdzinājums ar līdzīgām augstskolu programmām

18

straight connector 2411. Apliecinājums programmas likvidācijas gadījumā

21

straight connector 2512. Programmas attīstības plāns

21

II.Pielikumi

PIELIKUMS NR.1 „Studiju programmas licence” kopija

PIELIKUMS NR.2 “Studiju kursu apraksti”

PIELIKUMS NR.3 “Studiju plāns”

PIELIKUMS NR.4 “Anketa - studiju procesa organizācijas kvalitāti ”

PIELIKUMS NR.5 “Akadēmiskā personāla saraksts”

PIELIKUMS NR.6 „Iesaistītā akadēmiskā personāla radošās, zinātniskās biogrāfijas”

PIELIKUMS NR.7 „Par akadēmiskā personāla atbilstību augstskolas akreditācijai izvirzītājiem kritērijiem”

PIELIKUMS NR.8 „Diploma pielikums”

PIELIKUMS NR.9 “Apliecinājums par studiju programmas likvidāciju”

PIELIKUMS NR.10 „Pārējo dokumentu saraksts”





Ievads


RSU Rehabilitācijas fakultātes studiju programma “Veselības sports” Sporta, uztura un pedagoģijas katedrā tiek realizēta no 2010. gada janvāra.

Programma Veselības sports tiek veiksmīgi realizēta, un, lai tā būtu arī turpmāk, tā pastāvīgi tiek uzlabota, ieviešot jaunus studiju kursus, pilnveidojot esošos kursus, īpaši lielu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības studiju intensificēšanai.

Programmas Veselības sports pašnovērtējuma ziņojuma mērķis ir novērtēt studiju procesu un izstrādāt priekšlikumus tā uzlabošanai.


  1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi.

Studiju programmas mērķis:

Nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi veselības zinātņu nozarē.


Studiju programmas uzdevumi:

  1. Sniegt veselības sporta speciālistiem nepieciešamās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni par cilvēka organisma uzbūvi, funkcionēšanu, veselību, fizisko sagatavotību, kustību analīzi un organisma adaptācijas reakcijām fizisko slodžu ietekmē.

  2. Veicināt izpratni par sportu kā sabiedrības kultūras daļu un tā lomu veselības aprūpes sistēmā.

  3. Sniegt studējošiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos turpmākām zinātniskās pētniecības studijām.

  4. Sniegt zināšanas par fizisko aktivitāšu lomu primārajā slimību profilaksē.

  5. Iemācīt spēt pielietot iegūtās zināšanas un prasmes veikt profesionālu, inovatīvu vai pētniecisku darbību.

  6. Sagatavot augsti kvalificētus un konkurētspējīgus veselības sporta speciālistus, kuri spēj radoši un profesionāli darboties veselības sporta sfērā, efektīvi izmantot savas zināšanas un prasmes klientu veselības nostiprināšanā, uzlabošanā un slimību profilaksē.

  7. Veicināt studentus patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot praksē.

  8. Lietot zinātniskās datu bāzes, apkopot un analizēt informāciju.

  9. Veicināt prasmi radoši un kritiski domāt, pieņemt lēmumus un risināt problēmas veidot padziļinātu izpratni par veselības sporta speciālistu lomu sabiedrībā.

  10. Sniegt izpratni par profesionālo ētiku.

  11. Iemācīt izvērtēt savas profesonālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties veselības sporta jomas attīstības darbībā.

  12. Attīstīt komunikācijas prasmi formulēt un analītiski aprakstīt problēmas un risinājumus veselības sporta jomā. Tos izskaidrot, argumentēt, diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem.

  13. Veicināt vispārējās prasmes: patstāvīgu mācīšanos, profesionālu pilnveidošanos radīt motivācīju tālākizglītībai.

  14. Attīstīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanai.

  15. Veicināt prasmi uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli komandā vai vadod citu cilvēku darbu.

  16. Veicināt prasmi pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

  17. Veicināt studentus apgūt vairākas mūsdienu tirgū pieprasītas prasmes un iemaņas darbā mūsdienu informācijas tehnoloģijās, svešvalodās, saskarsmes psiholoģijā, pētnieciskā un praktiskā darba iemaņās.

  18. Sagatavot turpmākām maģistra studijām.


Iegūstamie studiju rezultāti:

Zināšanas

  • iegūst pamatzināšanas un speciālizētas zināšanas medicīnas, sporta, uztura un pedagoģijas nozarēs, kā arī zinātniskā darba metodēs, psiholoģijā, svešvalodā, sporta kluba vadības pamatos;

  • par biežāko slimību riska faktoriem, ietekmējamo risku faktoru mazināšanu, ieteicamām fiziskām aktivitātēm slimību profilaksē, slodzes dozēšanas principiem atkarībā no funkcionālajām spējām, vingrinājumu pielietošanu pie veselības problēmām.

Prasmes, iemaņas

  • dod mūsdienu zinātņu sasniegumiem atbilstošas prasmes un iemaņas sporta teorijas un treniņu teorijas jomās. It īpaši treniņu procesa plānošanā, programmu veidošanā, organizēšanā un vadīšanā. Veidošanā dažādu vecuma, dzimuma un fiziskās kondīcijas indivīdiem ar kopējo mērķi attīstīt un nostiprināt Latvijas iedzīvotāju fizisko veselību;

  • apgūs fitnesa klubu vadības pamatus;

  • apgūs praktiskās iemaņas fiziskas slodzes dozēšanā un dažādu fizisko vingrinājumu veidu pielietošanā;

  • apgūs prasmes veikt zinātniskus pētījumus un aizstāvēt bakalaura darbu.

Kompetence

Patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos virzīt savu un padoto tālāko izglītību un profesionālo pilnveidi.

Veselības sportā spēs veicināt un popalarizēt fitnesa un veselības nozeres attīstību, sekmēs sabiedrības veselības nostiprināšanu un profilaksi Latvijā.

  1. Studiju programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība


Šīs programmas aktualitāti un nepieciešamību nosaka mūsdienu cilvēka veselības ciešā atkarība no veselīga dzīvesveida, kura svarīga sastāvdaļa ir optimāla fiziskā aktivitāte jeb fizisko vingrinājumu izmantošana veselības nostiprināšanai un saglabāšanai.

Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji pēc ANO Pasaules Veselības organizācijas (PVO) galvenajiem tautas veselības vērtēšanas kritērijiem ir vieni no vissliktākajiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Saslimstības un mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem vai visaugstākie, piemēram, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, bet dzīves ilgums viens no visīsākajiem Eiropā.

Fiziskiem vingrinājumiem ir būtiska nozīme daudzu gan hronisku, gan akūtu slimību profilaksē. Regulāri fiziski vingrinājumi nostiprina imūnsistēmu un palielina imūnvielu koncentrācija asinīs. Tāpēc fiziski aktīvs cilvēks retāk slimo ar dažādu mikroorganismu un vīrusu ierosinātām slimībām. Fiziskie vingrinājumi ir efektīvs sirds un asinsvadu slimību profilakses līdzeklis. Būtiska nozīme aterosklerozes un sirds išēmiskās slimības profilaksē ir tikai noteiktas intensitātes, ilguma, kā arī regulārai fiziskai slodzei. RSU Rehabilitācijas katedras veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka veselības sporta klubu apmeklētāju zināšanas par optimālu slodzes intensitāti ir nepietiekošas, jo uz jautājumu par optimālo slodzes intensitāti atbildēja tikai 42% aptaujāto, no kuriem 15% atbildēja pareizi.

Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir viena no viszemākajām. Latvijā ar fiziskiem vingrinājumiem pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2003. gadā ar fiziskiem vingrinājumiem nodarbojās tikai 35,7% Latvijas iedzīvotāju. Jāņem vērā arī, ka liela daļa no cilvēkiem, kas nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, dara to nepietiekami un no veselības viedokļa neefektīvi.

Kvalificēti speciālisti ar padziļinātām zināšanām veselības sporta nozarē - Veselības sportā dos lielu ieguldījumu fiziskās aktivitātes veicināšanā un fizisko vingrinājumu efektīvā izmantošanā veselības nostiprināšanai un slimību profilaksei.

  1. Programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu apraksta anotācija.


Studiju programma izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”.

Katram studiju priekšmetam izstrādāts detalizēts kursa apraksts, kurā sniegta sīka informācija par studiju priekšmeta programmas mērķi, apgūstamajām zināšanām un praktiskajām iemaņām, par nodarbību tematiem un literatūru. (sk. pielikumu Nr.2. Kursu apraksti).

Programmā tiek pielietotas šādas mācību metodes: apgūto teorētisko un praktisko zināšanu konkretizācija semināros, problēmsituāciju analīze, individuālo un grupu projektu izstrāde un citas metodes.

Docētāju uzdevums ir palīdzēt studentiem organizēt patstāvīgo darbu, nepieciešamības gadījumā sniegt konsultācijas un padomus.

Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu: kontaktnodarbības sastāda 20%-40% un patstāvīgās nodarbības sastāda 60-80% KP.

Mācību programma tiek realizēta 8 semestros (4 akadēmiskajos gados). Studiju programmu veido teorētiskie un praktiskie mācību kursi, mācību prakse un bakalaura darbs, kopā 121 kredītpunkts. Programmā ietvertie mācību kursi atbilstoši valsts akadēmiskās izglītības standartam.

Studiju priekšmeti pa semestriem sakārtoti noteiktā secībā, lai sekmīgi varētu sasniegt programmas mērķi un īstenot uzdevumus.(sk. Pielikumu Nr. 3. Studiju plāns)

1.-2. semestrī galvenokārt tiek apgūti vispārizglītojošie un nozares pamatpriekšmeti: anatomija, sporta fizioloģija, biomehānika, vides veselība, angļu valoda specialitātē.

3.-4.semestrī students apgūs nozarei speciālus mācību kursus, galvenokārt par dažādu vingrinājumu veidu pielietošanu veselības sportā, kā arī radniecīgu nozaru mācību kursus: sporta medicīna un invalīdu sports, fizioterapijas pamatus. Mācību programma ir izveidota, iekļaujot gan teorētiskās , gan praktiskās nodarbības. 4. semestrī ir paredzēta prakse kādā no fitnesa klubiem.

5.-6.semestrī students turpinās apgūt nozarē obligātos un izvēles mācību kursus, kā arī jaunus mācību kursus: bērnu un jauniešu sports, vecāka gadugājuma fiziskās aktivitātes, fiziskās aktivitātes pie veselības traucējumiem. Tiks piedāvāti mācību kursi: pedagoģijas vēsture, personības teorijas, aktīvās didaktikas metodes, peldēšana, slēpošana, slidošana, skrituļslidošana.

7.-8. semestrī students apgūs zinātniskās metodoloģijas pamatus, biometriju, saskarsmes psiholoģiju, sporta klubu vadības pamatus un uzsāks bakalaura darba izstrādi un gatavosies aizstāvēšanai.

Studijas beigušie var strādāt veselības sporta klubos, fitnesa iestādēs, sporta organizācijās un federācijās, valsts un pašvaldību institūcijās. Studijas beigušie var turpināt studijas maģistrantūrā.

Studiju priekšmetu saturu pilnveido un uzlabo attiecīgās RSU struktūrvienības, kas realizē šos priekšmetus. Katru gadu tiek veikta visu studentu aptauja par studentu apmierinātību ar studiju priekšmeta saturu. Ja studentu apmierinātība ar studiju priekšmetu saturu ir zema, tad par to tiek informētas attiecīgās struktūrvienības un studiju priekšmeta programmu vadītāji.


  1. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu apraksts, izvēles pamatojums un rezultātu analīze)

Studentu zināšanu pārbaude un ieskaites prasības katram konkrētajam priekšmetam ir atšķirīgas. Ar vērtēšanas kritērijiem studējošie tiek iepazīstināti katrā studiju priekšmetā, uzsākot studiju priekšmeta programmu.Vērtējuma obligātuma princips-nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas satura apguvi. Pārbaudes pamtformas- ieskaite un eksāmens. Vērtējuma atbilstības princips- pārbaudes darbos studējošiem tiek dota iespēja apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmi. Mācību priekšmetos, kuros paredzēti eksāmeni, zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā, uzskatot vērtējumu 4 balles (gandrīz viduvēji) par zemāko pozitīvo vērtējumu. Ieskaitē programmas apguve, kā arī prakse tiek vērtēta divdaļīgā vērtējumu skalā („ieskaitīts” vai „neieskaitīts”). Ar centralizētas aptaujas palīdzību tiek noskaidrots studentu viedoklis par ieskaites prasībām visos studiju priekšmetos. Ja kādā no studiju priekšmetiem vairākums studentu uzskatīs, ka ieskaites prasības ir pārmērīgi augstas vai zemas, tad par to tiks informēti studiju priekšmetu vadītāji.

Studentu sekmība tiek vērtēta pēc katra apgūtā studiju priekšmeta semestra beigās. Pārbaudes mācību kursa laikā notiek katrā studiju priekšmetā atšķirīgi pēc studiju priekšmetu docētāju ieskatiem.

  1. Augstākās izglītības programmas praktiskā īstenošana.


5.1. Izmantotās studiju formas

Galvenās mācību formas ir lekcijas, semināri un praktiskās nodarbības, kurās atbilstoši studiju programmai un priekšmeta darba programmai tiks izklāstīts mācību materiāls un iemācītas nepieciešamās praktiskās iemaņas. Liela uzmanība tiek pievērsta studentu patstāvīgajam darbam, referātu un projektu sagatavošanai. Docētāju uzdevums ir palīdzēt studentiem organizēt patstāvīgo darbu, nepieciešamības gadījumā sniegt konsultācijas un padomus. Katram studiju priekšmetam tiek izstrādāts detalizēts kursa apraksts, kurā sniegta sīka informācija par studiju programmas mērķi, apgūstamajām zināšanām un praktiskajām iemaņām, par nodarbību tematiem un literatūru.

Programmā tiek pielietotas šādas mācību metodes: apgūto teorētisko un praktisko zināšanu konkretizācija semināros, problēmsituāciju analīze, individuālo un grupu projektu izstrāde un citas metodes.

Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu, vairumā studiju priekšmetos kontaktnodarbības sastāda 20% un patstāvīgās nodarbības sastāda 80% KP. Studiju programmas studentiem ir pieejamas e-studijas.

E-studijās pieejamie mācību materiāli un metodes tiek pilnveidoti katru studiju gadu. Līdz 2011. gada beigām e-studijas būs pieejamas vairāk nekā 70% studiju priekšmetu, kas ievērojami uzlabos studentu patstāvīgā darba kvalitāti.

Studiju priekšmeti pa semestriem sakārtoti noteiktā secībā, lai sekmīgi varētu sasniegt programmas mērķi un īstenot uzdevumus. Pirmajā semestrī galvenokārt tiek apgūti vispārizglītojošie studiju priekšmeti, otrajā semestrī tiek apgūti nozares pamat priekšmeti – „Veselības sporta pamati”, „Anatomija”, „Sporta fizioloģija”, Sporta bioķīmija”. Sākot ar trešo semestri studenti apgūst veselības zinātņu obligātos studiju priekšmetus un dažādus ar sporta nozari saistītus studiju priekšmetus. Pēdējos divos semestros paredzēta bakalaura darba izstrādāšana.

    1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darba

Vairums doktora un maģistra darbi, kā arī zinātniskie pētījumi saistīti ar konkrēta docētāja izstrādāto studiju priekšmeta programmu.

Ar veselības sporta speciālistu visciešāk saistītie RSU pamatdarbā strādājošo pētījumi, zinātniskās konferences tēzes un publikācijas:

  1. Aberberga Augškalne L. Sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālo spēju attīstība skolēniem 7-16 gadu vecumā. Habilitācijas darbs, LEKMI, 1992. Ar šo tēmu saistītas vairāk kā 60 publikācijas, to skaitā nozīmīgākās (2-5):

  2. Aberberga Augškalne L. Pattern of central and peripheral circulatori response during longitudinal study. Proceed. Of the Latvian Academy of Science, 1999, v.53, N 6,331-335.

  3. Longitudinal study of hemodynamics and health in scholchildren. Zinātniskie raksti 2.sējums, Medicīnas bāzes zinātnes. Internā medicīna. Rīga, AML/RSU, 2000., 117-123.

  4. Longitudinal research of cardiovascular response to standartised exercise. Pediatric Exercise Science, 2001, August, vol.13, N3, 314-315.

  5. Cardiovascular response during voluntary apnea at the level of functional residual capacity in scholchildren aged 7-17. Proceedings of the 23 ICPAFR International sport science symposium. Acta kinesiologiae Universitas Tartuensis. Tartu, 2002, vol 7, 57-61.

  6. Aberberga-Augskalne L. (2008). Fizioloģija rehabilitologiem un veselības sporta speciālistiem. Medicīnas Apgāds, 270 lpp.

  7. AberbergaAugškalne L. (2009). RMI-LMA-RSU Normālās fizioloģijas katedras profesūra. Medicīnas profesūra Latvijā:tapšana un attīstības tendencies. P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Latvijas Inovatīvās medicīnas fonds, Rīga, 5-6.

  8. Kaminska I., Ozoliņa-Moll L., Aivars J., AberbergaAugškalne L., Rumaka M., Bernāne A., Paškēvica A., Volčeka K., Strode A. (2010). Ķermeņa masas un audu proporciju izvērtējums studējošiem jauniešiem: 2009.gada pētījums Daugavpils Universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē. Daugavpils Universitātes 52. Starptautiskā konference. Daugavpils Universitāte, 14.-17.aprīlis, 51.

  9. Rumaka M., Lagzdiņa R., AberbergaAugškalne L., Blumfelds L. (2010). Body mass and body composition in students.Collection of Scientific Papers 2009.Research articles in medicine and pharmacy. Riga, RSU, 83-88.

  10. Aberberga-Augškalne L. (2010). Suminājums izcilai personībai- Alvīnei Pāvulei. Acta Medico-historica Rigensia IX(XXVIII), Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs,Rīga, 409-413.

  11. Arnis V. Dažādu spēka treniņa režīmu ietekme uz maksimālo jaudu un darbaspējām. Promocijas darbs. Rīga, LEKMI, 1997, 110 lpp.

  12. Arnis V. The role of strength training in enhancing the performance capacity of sprinters. In: Biological and pedagogical problems of physical education and sport. Tartu, 1996, pp. 17-31.

  13. Arnis V. Aerobic working capacity under different methods of strength training. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1996, v.50, No 6, pp.329-333.

  14. Arnis V. Muscle strength and aerobic working capacity under different methods of strength training. The second congress of the Baltic association for rehabilitation, Riga, 1999, p.117.

  15. Arnis V. Dažādas intensitātes fizisku slodžu ietekme uz maztrenētu cilvēku fiziskajām darbaspējām. Trešā starptautiskā sporta medicīnas kongresa tēzes, Rīga, 2001, lpp.7-8.

  16. Arnis V. Spēka vingrinājumu ietekme uz maztrenētu cilvēku organismu. 2002. gada Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes, Rīga, 2002, lpp.81

  17. Arnis V., Horna-Butkeviča A. Studentu fiziskās darbaspējas un to izmaiņas studiju laikā. Zinātniskie raksti, 2. sējums, Medicīnas bāzes zinātnes. Rīga, AML/RSU 2002, lpp.157-161.

  18. Arnis V., Horna-Butkeviča A., Vinberga I. Aerobo darbaspēju paaugstināšanas iespējas ar precīzi dozētām slodzēm. 2003. Gada Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes, Rīga, 2003, lpp.51.

  19. Arnis V., Horna-Butkeviča A., Linaberga V. RSU studentu ieradumi un attieksme pret veselīgu dzīvesveidu. 2004. Gada Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes, Rīga, 2004, lpp.50.

  20. Arnis V., A.Horna-Butkeviča, I.Vinberga, V.Linaberga. Aerobo darbaspēju paaugstināšanas iespējas ar precīzi dozētām slodzēm. RSU zinātniskie raksti. Rīga, RSU, 2005, lpp. 90-93.

  21. Arnis V., A.Horna-Butkeviča, V.Linaberga, I.Vinberga, L.Reinberga Dependence of Aerobic Fitness on Workloads of various intensities. Starptautiskā Baltijas sporta medicīnas kongresa tēzes, Rīga, 2005, lpp. 17.

  22. Arnis V., G.Arāja, L.Ķuze. Precīzi dozētas aerobas slodzes ietekme uz asins lipīdu un lipoproteīnu rādītājiem. RSU zinātniskās konferences tēzes. Rīga, RSU, 2007, lpp. 123.

  23. Arnis V., M.Kuļša, I.Vinberga, A.Krustiņa. Savstarpējās sakarības starp dažādiem aerobo darbaspēju testiem un to pielietošanas iespējas darbaspēju novērtēšanā. Rīgas Stradiņa universitātes 2008. gada zinātniskās konferences tēzes, Rīga, RSU, 2008. lpp. 105.

  24. Arnis V., Kuļša M., Vinberga I. Dažādu aerobo darbaspēju testu objektivitāte aerobo darbaspēju novērtēšanā dažāda vecuma, dzimuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem. RSU zinātniskie raksti. Rīga, RSU, 2010, lpp. 435-439.

  25. V. Arnis, I. Vīnberga, I. Upeniece, M. Hoferte. RSU studentu aerobās darbaspējas, to atkarība no dažādiem faktoriem un paaugstināšanas iespējas. Rīgas Stradiņa universitātes 2010.gada zinātniskās konferences tēzes, Rīga, RSU, 2010.lpp.138.

  26. Kuļša M., V.Arnis, I.Vinberga. Skābekļa maksimālais patēriņš un anaerobās maiņas slieksnis cilvēkiem ar dažādu aerobo darbaspēju līmeni. Rīgas Stradiņa universitātes 2008. Gada zinātniskās konferences tēzes, Rīga, RSU, 2008. lpp. 104.

  27. M.Kuļša, V.Arnis, I.Vinberga. Aerobās darba spējas un ieteicamās slodzes intensitāte cilvēkiem ar dažādu fiziskās sagatavotības līmeni. Rīgas Stradiņa universitātes 2011.gada zinātniskās konferences tēzes, Rīga, RSU, 2011.lpp.159.

  28. Upeniece I. Fiziskās audzināšanas teorijas un prakses attīstība Latvijas skolās no 19.gs. otrās puses līdz 1940. gadam. (Pedagoģijas teorija un vēsture). Promocijas darba kopsavilkums – R.: LU, 1995.

  29. Upeniece I. Monogrāfija „Fiziskā audzināšana Latvijā”. Rīga, Raka, 2000, 161 lpp.

  30. Upeniece I., Priedīte I., Mustafins P., Gudre A. Latvijas sākumskolas vecuma bērnu fiziskā sagatavotība. III starptautiskais sporta medicīnas kongress. Rīga, Latvija., zin. rakstu krāj. 29-30 lpp.

  31. Upeniece I. Theoretical and practical development of physical education in Latvian scools before 1940., Starptautiska zinātniska konference Lietuvā. Zin. rakstu krājums „Pedagogika 60” 2002., 201-204 lpp.

  32. I. Upeniece, V. Arnis, I. Vīnberga, M. Hoferte Fiziskās aktivitātes Rīgas stradiņa universitātes studējošo veselības sporta speciālistu laikā. Rīgas Stradiņa universitātes 2011.gada zinātniskās konferences tēzes, Rīga, RSU, 2011.lpp.61.

  33. I.Vinberga, V.Arnis, M.Kuļša, M.Hoferte. Aerobo darbaspēju atkarība no fiziskās aktivitātes apjoma. Rīgas Stradiņa universitātes 2008. gada zinātniskās konferences tēzes, Rīga, RSU, 2008. lpp. 103.

  34. D. Bērtule , L. Cibule , A. Greitāne „Cardiorespiratory endurance in children with cerebral palsy”//European Academy of childhood Disability Annual Meeting (Piza, 2002, 24-26th October) -21.p

  35. Veselība un funkcionālās spējas gados veciem cilvēkiem Latvijā / S.Tomsone, L.Cibule, I.Kalniņa, Z.Liepiņa, J.Zaļkalns // Latvijas Ārstu kongress (Rīga, 2005.g., 16.-18.jūn.) : tēzes. Rīga, 2005. 45.lpp.

  36. Veselība un tās uzturēšanas nozīme gados veciem cilvēkiem / Z.Liepiņa, S.Tomsone, E.Auziņa, L.Cibule, I.Kalniņa // Latvijas Ārstu kongress (Rīga, 2005.g., 16.-18.jūn.) : tēzes. Rīga, 2005. 23.lpp.

  37. Tambora I. Limbēna I. ‘’Lifestyle, Physical activities and functional assesment of Youngters” Baltijas Sporta Medicīnas kongress: tēzes (Viļņa, 2007.g. 17.-18.dec )

Studentu bakalaura darbu vadīšanā tiks iesaistīti docētāji ar doktora, maģistra un ārsta grādiem. Tiks piedāvātas tēmas, kas saistītas ar Sporta, uztura un pedagoģijas un Rehabilitācijas katedras galvenajiem pētniecības virzieniem.


    1. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darbu tēmu atbilstība studiju programmas saturam.

Kvalifikācijas darbu izstrāde paredzēta ceturtajā studiju gadā. Studentiem tiek piedāvātas studiju programmai atbilstošas un nozarei aktuālas kvalifikācijas darbu tēmas. Kvalifikācijas darbu vadīšana tiek uzticēta Sporta, uztura un pedagoģijas katedras un Rehabilitācijas katedras docētājiem ar doktora, maģistra un ārsta grādiem.


  1. Programmas perspektīvais novērtējums


6.1. Programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

Bakalaura studiju programma ir veidota saskaņā ar LR likumdošanu izglītības jomā (atbilstoši valsts otrā līmeņa akadēmiskās augstākās izglītības standartam), kā arī saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Bakalaura studiju programmu veido teorētiskie kursi un bakalaura darbs. Bakalaura programma Veselības sports tiek realizēta 8 semestros (4 akadēmiskie gadi). Studiju veiksmīgai beigšanai obligāti jāpiedalās nodarbībās, sekmīgi jānokārto eksāmeni, jāizstrādā un jāaizstāv 1 studiju darbs un bakalaura darbs. Pēdējā veikšanai un galīgai noformēšanai tiek paredzēts laiks pēdējā semestrī.

Studiju programma ir izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.2, Rīga 2002.g.3.janvārī „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”.

Studiju programmas struktūra un saturs veidoti , lai veicinātu iegūto zināšanu, zinātnisko atziņu lietošanas prasmju apguvi.

Bakalaura studiju apjoms ir 120 kredītpunkti.

Tabula Nr. 1. Programmas daļu sadalījums.

Obligātā (A),

79 KP

Obligātā izvēles (B)

21 KP

Brīvā izvēles (C)

10 KP

Bakalaura darbs

10 KP
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   35

Похожие:

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma “ Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs ”

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconDabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconInformatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconPieteikums profesionālās bakalaura studiju programmas “Finanšu vadība” akreditācijai 4

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconĢeoloģijas doktora studiju programma

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma

Akadēmiskā bakalaura studiju programma iconII. Profesionālās augstākās izglītības studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница