Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā




НазваниеDabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā
страница1/49
Дата07.09.2012
Размер3.64 Mb.
ТипДокументы
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   49


LATVIJAS UNIVERSITĀTE


Akadēmisko studiju programma


ĢEOLOĢIJA

Geology (angļu val.) Geologie (vācu val.)


dabas zinātņu bakalaura (B. dab. zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģijā

studiju programmas kods 44445


Programmas direktors:

Dr. ģeol., doc. Ervīns Lukševičs



APSTIPRINĀTA Ģeoloģijas programmu studiju padomē 1998. g. 9. jūnija sēdē Protokols Nr. 3

Padomes pr-js: Dr. ģeol., doc.

Ervīns Lukševičs






APSTIPRINĀTA Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Domes

1998. g. 25. jūnija sēdē

Protokols Nr. 40

Domes pr-js: Dr. ģeol., asoc. prof.

V. Zelčs

(paraksts)




(paraksts)










APSTIPRINĀTA LU Mācību padomes 1998. g. sēdē

Lēmums Nr.

LU Mācību prorektors prof. J. Krūmiņš




APSTIPRINĀTA LU Senāta

1998. g. 26. oktobra sēdē

Lēmums Nr. 48

LU Senāta pr-js: prof. M. Auziņš



(paraksts)




(paraksts)

Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijas

Augstākās izglītības un zinātnes

departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

nodrošināšanas centram


P I E T E I K U M S

STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI


Pieteicējs: Latvijas Universitāte

Studiju programmas

nosaukums: Ģeoloģijas bakalaura studiju programma

Piešķiramais grāds: Dabas zinātņu bakalaurs (B. dab. zin.) ģeoloģijā

Izsniedzamais diploms: Dabas zinātņu bakalaura diploms ģeoloģijā

Juridiskā adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga LV-1586


Programmas direktors: E. Lukševičs


Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu

fakultātes dekāns: M. Kļaviņš


Saturs


2. sējums. Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmas

Akadēmisko studiju programma “Ģeoloģija” bakalaura grāda iegūšanai


1. Ģeoloģijas studiju programmas anotācija 4

2. Ģeoloģijas bakalaura studiju programmas vispārējs raksturojums 6

3. Imatrikulācijas noteikumi 10

4. Studiju programmas saturs 11

5. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība 12

6. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi 12

7. Studiju programma 15

8. Kursu apraksti 20


Akadēmisko studiju programma “Ģeoloģija” maģistra grāda iegūšanai


9. Ģeoloģijas maģistra studiju programmas vispārējs raksturojums 91

10. Imatrikulācijas noteikumi 94

11. Studiju programmas saturs 95

12. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi 98

13. Studiju plāns 100

14. Kursu apraksti 110


ĢEOLOĢIJAS STUDIJU

PROGRAMMAS ANOTĀCIJA


Ģeoloģija ir sazarota zinātnes nozare, kas pētī Zemes ģeoloģisko uzbūvi un ģeoloģiskās attīstības vēsturi. Tā apvieno daudzas specializētas apakšnozares: ģeofiziku, ģeoķīmiju, mineraloģiju, petrogrāfiju, sedimentoloģiju, paleontoloģiju, stratigrāfiju, struktūrģeoloģiju, tektoniku, kvartārģeoloģiju, ģeomorfoloģiju, derīgo izrakteņu ģeoloģiju, inženierģeoloģiju, hidroģeoloģiju u.c.). Pasaulē ģeoloģijā tiek publicēts ļoti daudz zinātniskās literaturas, citējamo periodisko izdevumu vien dažādās ģeoloģijas jomās ir vairāk kā 200. Ģeoloģiskie pētījumi parasti tiek orientēti uz konkrētu teritoriju, kuras Zemes dzīļu uzbūvei un ģeoloģiskās attīstības vēsturei vienmēr ir lielāka vai mazāka lokālā specifika, tāpēc dažādu ģeoloģijas apakšnozaru nozīmīgums bieži atšķiras dažādos reģionos un valstīs.

Latvijas teritorija ir pazīstama plašākam ģeologu lokam jau kopš 19. gadsimta. Tā ir viena no pirmajām vietām pasaulē, kur izdalīti un noraksturoti devona sistēmas nogulumieži. Pateicoties daudzveidīgajai slāņu uzbūvei, tekstūrām, unikālajiem organismu pārakmeņojumiem, kā arī plašajai izplatībai dabīgajos atsegumos un karjeru sienās, devona slāņkopa pašlaik ir un, domājams, arī nākotnē būs daudzu pētniecisko projektu redzeslokā. Visu Latvijas teritoriju sedz kvartāra nogulumi, kuru pētījumi dod daudz jaunas informācijas par ledāja ģeoloģisko darbību un izveidotajām reljefa formām. Lai gan pieejami tikai urbumu serdēs, tomēr lielu zinātnisku interesi izraisa arī Latvijas apakšējā paleozoja ieži. Tiem izstrādāts detalizēts stratigrāfiskais iedalījums, kas atļauj precīzu korelāciju ar blakusreģioniem un līdz ar to paver iespējas seno baseinu rekonstrukcijām plašā mērogā.

Zinātniskos pētījumus ģeoloģijā mūsu valstī veic Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūtā un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kur pašlaik notiek darbs 13 LZP finansētos zinātniskajos projektos. Bez tam Latvijas ģeologi ir iesaistīti virknē starptautisku projektu, ko vada Starptautiskā ģeoloģijas zinātņu savienība (IUGS), Starptautiskā kvartāra pētījumu savienība (INQUA) un citas organizācijas.

Ģeoloģiskajiem pētījumiem un ģeoloģiskajai informācijai bieži ir nopietna saimnieciska un arī valstiska nozīme, tāpēc jau kopš pagājušā gadsimta vidus Eiropas un vēlāk arī citu kontinentu valstīs pastāv valsts ģeoloģiskie dienesti. Latvijā Valsts ģeoloģijas dienests kā patstāvīga struktūra darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā. Ar dažādu pielietojama rakstura ģeoloģisko darbu veikšanu šobrīd Latvijā nodarbojas vairāk kā 30 privātuzņēmumi. Speciālisti ar inženierģeologu un hidroģeologu izglītību strādā arī celtniecības, projektēšanas, ūdensapgādes un vides aizsardzības iestādēs.

Ģeoloģijas studentu sagatavošana Latvijā tika aizsākta 1920. gados Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, bet no 1944. gada līdz 1949. gadam noritēja Ģeoloģijas un augsnes zinību, vēlāk Ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultātē. 1952. gadā ģeoloģijas studijas Latvijā tika pilnīgi pārtrauktas uz ilgu laiku, un tikai 1989. gadā, politiskajai situācijai mainoties, Latvijas Universitātē radās ģeoloģijas studiju atjaunošanas iespējas. Sakarā ar to, ka 37 gadus ģeologi Latvijā netika gatavoti, no apmēram 2000 šajā laikā ģeoloģijas jomā strādājošajiem ap 90 % bija iebraucēju no dažādiem bij. PSRS reģioniem.

1991. gadā tika izveidota Ģeoloģijas katedra (tagad Vispārīgās ģeoloģijas katedra), vēlāk arī Kvartārvides, Iežu, Paleontoloģijas un Inženierģeoloģijas mācību laboratorijas. Uz šo struktūru un LU Ģeoloģijas muzeja bāzes 1996. gadā nodibināja Ģeoloģijas nodaļu. Blakus ģeoloģijas bakalaura programmai kopš 1992. gada vairākās apakšnozarēs tiek realizētas arī ģeoloģijas maģistra studijas.

1992. gadā Latvijas Zinātnes Padome apstiprināja LU Ģeoloģijas nozares habilitācijas un promocijas padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām divās apakšnozarēs: vispārīgā ģeoloģija; kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija. 1998. gadā LU Zinātnes padomes priekšlikumā par šīs padomes izveidošanu uz jaunu pilnvaru laiku paredzēta arī hidroģeoloģijas un inženierģeoloģijas apakšnozares izveidošana. Studijas LU Ģeoloģijas doktorantūrā norisinās kopš 1994. gada. Šobrīd LU ģeoloģijas nozarē ir 5 doktoranti.

Latvijas Universitāte ir valstī vienīgā augstskola, kurā tiek realizētas ģeoloģijas studijas, pie tam visos studiju līmeņos. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā un Lietuvā, taču lielākās valstīs ģeoloģijas studijas ir ja ne gluži visās, tad lielākajā klasiskā tipa universitāšu daļā. Ģeoloģijas studiju programmas mēdz būt arī tehniskajās universitātēs, īpaši tajās, kurās tiek realizētas kalnrūpniecības inženieru studijas.

Akreditācijai iesniegtā ģeoloģijas studiju programma ir izveidota, ņemot vērā Latvijas ģeoloģiskās uzbūves un ģeoloģisko pētījumu ievirzes specifiku, LU akadēmiskās izglītības tradīcijas, kā arī citu valstu (Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Krievijas, Kanādas, ASV) universitāšu ģeoloģijas studiju saturu un struktūru.

Tāpat kā citās nozarēs, studijas ģeoloģijā norisinās trīs posmos:

1. Akadēmiskās pamatstudijas ģeoloģijā, kuras beidzot, students iegūst akadēmisko izglītību un dabaszinātņu bakalaura ģeoloģijā akadēmisko grādu.

2. Maģistra akadēmiskās studijas, specializējoties kādā no apakšnozarēm. Studijas beidzot, students iegūst dabaszinātņu maģistra ģeoloģijā akadēmisko grādu.

3. Studijas doktorantūrā, kuras ietver doktorantūras studiju programmas apguvi kādā no apakšnozarēm, kā arī pētnieciskā promocijas darba izstrādi un aizstāvēšanu. Šo studiju rezultātā students var iegūt ģeoloģijas doktora (Dr. ģeol.) zinātnisko grādu.

Ģeoloģijas studiju programma paredz:

1. Nozīmīgāko, ņemot vērā arī Latvijas ģeoloģiskās uzbūves specifiku, ģeoloģijas apakšnozaru apguvi, kā arī šaurākas specializācijas iespējas.

2. Lauka un laboratorijas pētījumu metožu un praktisko iemaņu apguvi atbilstoši studiju posmu līmeņiem, kā arī vairāku kursa darbu izstrādāšanu, kuriem lielākā vai mazākā mērā ir jāatspoguļo studenta paša iegūtie lauka vai laboratorijas pētījumu ģeoloģiskie materiāli. Tas nepieciešams, lai absolventi iegūtu:

  • pētnieciskā darba iemaņas ģeoloģijā un spētu sekmīgi turpināt pēcdiploma akadēmiskās studijas vai zinātniskās studijas doktorantūrā;

  • pielietojama rakstura ģeoloģisko pētījumu veikšanas pamatiemaņas darbībai Valsts ģeoloģijas dienestā, citās valsts struktūrās vai privātajās ģeoloģiska profila firmās;

3. Fiksētu studiju ilgumu - 4 gadi (8 semestri) bakalaura līmeņa studijām un 2 gadi (4 semestri) maģistra studijām. Šo studiju programmu kursi, kā tas vispārpieņemts, dalās obligātajos (A daļas), izvēles (B daļas) un citu nozaru brīvās izvēles (C daļas) kursos.

A daļas kursi ietver ģeoloģijas pamatnozaru kursus; vispārizglītojošos kursus ar ģeoloģiju saskarīgajās dabaszinātņu jomās; lauku studiju kursus un kursa darbu izstrādi. B daļas kursi pamatā domāti zināmas studentu specializācijas iespēju radīšanai atsevišķās ģeoloģijas jomās, kā arī zināšanu paplašināšanai ģeoloģijā un saskarīgajās nozarēs.

Programmā paredzētās studiju darba formas ir lekcijas, laboratorijas un praktiskie darbi, semināri, lauka studiju kursi, konsultācijas, zinātniskie referāti. Studiju rezultātu kontroles formas: eksāmeni, ieskaites, kursa darbi, kontroldarbi. Studijas noslēdzas ar bakalaura darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu, kuram jāsatur studenta paša iegūts vai apstrādāts faktu materiāls, bet maģistra studiju līmenī - ar maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu, kurā bez paša iegūtā vai arī apstrādātā faktu materiāla jābūt secinājumiem ar zināmām zinātniskās novitātes iezīmēm.


ģeoloģijas bakalaura STUDIJU PROGRAMMAS

VISPāRēJS RAKSTUROJUMS


Īstenošanas mērķis un uzdevumi: akadēmiskās studijas ar ģeoloģisko pētījumu veikšanai nepieciešamo profesionālo pamatiemaņu apgūšanu.


Akreditācijai sagatavotā LU ģeoloģijas bakalaura akadēmisko studiju programma ietver ģeoloģijas pamatkursus, kuri sniedz nepieciešamāko sākotnējo informāciju arī par vairuma nozīmīgāko ģeoloģijas apakšnozaru uzdevumiem, īpatnībām un pētījumu metodēm. Studiju programma ietver arī lauka studiju kursus, kursa darbu izstrādāšanu, vairumā kursu prāvu praktisko darbu daļu, kā arī virkni šaurāka profila izvēles kursu, kuri paver sākotnējas specializācijas iespējas un atbilstoša līmeņa bakalaura darbu izstrādi, kurā obligāti jābūt arī paša studenta iegūto lauka vai laboratorijas pētījumu materiāliem un to izvērtējumam. Šāda studiju programmas struktūra, kura līdztekus akadēmisko studiju pamatam dod iespējas apgūt arī ģeoloģisko darbu veikšanas profesionālās pamatiemaņas, nodrošina darba iespējas specialitātē gan Valsts ģeoloģijas dienestā, gan ģeoloģiska profila firmās, gan zinātniskās pētniecības jomā LU Ģeoloģijas institūtā.

Kaut arī pēc neatkarības atgūšanas ģeoloģisko darbu apjoms Latvijā būtiski samazinājies, pēdējā laikā iezīmējas skaidri izteikta tā palielināšanās tendence, īpaši privātajās struktūrās. Tomēr tuvākajā perspektīvā ģeoloģijas studijas LU studējošo skaita ziņā vēl nebūs daudzskaitlīgas. Līdz ar to profesionālās studijas atsevišķās specializētās ģeoloģijas apakšnozarēs, piemēram hidroģeoloģijā un inženierģeoloģijā, kurās Latvijā ir vislielākais nodarbināto ģeologu skaits, varētu tikt sāktas labākā gadījumā pēc 3-4 gadiem.

Tāpēc ģeoloģijas bakalaura studiju mērķis šobrīd ir sagatavot akadēmiski izglītotus ģeologus ar zināmām profesionālās sagatavotības iemaņām, pēc kuriem varētu būt pieprasījums profesionālajā darba tirgū, un kuri varētu sekmīgi veikt padziļinātas ģeoloģijas studijas tās pamata apakšnozarēs maģistra līmenī un labākie no tiem vēlāk arī doktorantūrā.

Ģeoloģijas studijas ir katrai neatkarīgai valstij nepieciešamo šīs nozares speciālistu nodrošināšanas vienīgais veids, tāpēc arī nākotnē ģeoloģijas studijām Latvijas Universitātē būtu paredzama stabila vieta, kaut arī ģeoloģijas studiju programmu apgūstošo studentu skaits nekad nebūs īpaši liels.


Studiju programmas izvērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa


Studiju programmas nepieciešamība no Latvijas valsts interešu viedokļa šķiet acīmredzama, jo tā ir Latvijā vienīgā studiju programma ģeoloģijā, kas nodrošina akadēmiski izglītotu speciālistu sagatavošanu Valsts ģeoloģiskā dienesta, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LR Vides inspekcijas un ģeoloģiskas ievirzes privātuzņēmumu vajadzībām, kā arī rada iespējas jauno speciālistu iesaistīšanai zinātniskās pētniecības jomā.

Ģeoloģijas studijas Latvijas Universitātē ir dabaszinātņu studiju kopuma sastāvdaļa, bez kuras dabaszinātņu studiju komplekss tajā būtu nepilnīgs. Ģeoloģijas studiju saistība ar LU ir optimāla tajā ziņā, ka šeit ir visas iespējas bez īpašām problēmām nodrošināt nepieciešamos saskarīgo dabas zinātņu jomu kursus, LU izveidojies visu līmeņu (bakalaura, maģistra un doktora) ģeoloģijas studiju komplekss, kā arī darbojas LU Ģeoloģijas institūts, kura projektos, neraugoties uz visai ierobežoto finansējumu, ir iesaistīti ap 20 % no dažādu ģeoloģijas studiju līmeņu studentu kopskaita. Mācību procesā, īpaši kursa, bakalaura, maģistra un promocijas darbu izstrādāšanā tiek izmantota šī institūta bāze, kā arī darbinieku zinātniskā pieredze.


Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Latvijā un ārvalstīs


LU ģeoloģijas studiju programma ir vienīgā Latvijā. Salīdzinot virknes Eiropas Savienības valstu universitāšu (Kopenhāgenas un Orhusas universitātes Dānijā, Lundas un Stokholmas universitātes Zviedrijā, Helsinku Universitāte Somijā, Plimutas Universitāte Lielbritānijā, Minsteres Universitāte Vācijā), kā arī citu valstu universitāšu (Rietumontario un Vaterlū universitātes Kanādā, Rietummičiganas un Berklija universitātes ASV, Varšavas Universitāte Polijā, Tartu Universitāte Igaunijā, Viļņas Universitāte Lietuvā, Maskavas un Sankt-Pēterburgas universitātes Krievijā) ģeoloģijas studiju programmas, konstatējamas diezgan ievērojamas šo programmu satura atšķirības. Tās izskaidrojamas ar attiecīgo valstu un reģionu ģeoloģiskām īpatnībām, akadēmiskajām tradīcijām, docētāju zinātniskajām interesēm un veicamajiem pētnieciskajiem projektiem. Tiesa, šīs atšķirības iezīmējas galvenokārt studiju programmu B daļās. Obligātās A daļas kursu grupā atšķirības nav īpaši būtiskas un lielā mērā izpaužas tajā aspektā, ka daļā universitāšu ģeoloģijas studiju programmās vairāki obligātie kursi mēdz būt apvienoti lielākos blokos, kuru pilnīgai apgūšanai nereti paredzēti vairāki semestri. Citu universitāšu ģeoloģijas studiju programmās turpretim šāds kursu apvienojums netiek praktizēts. Visās ārzemju universitāšu ģeoloģijas studiju programmās lielākā vai mazākā apjomā iekļauti lauka studiju kursi, kas ir būtiska kopēja īpatnība. Atšķirīgāk programmās atspoguļojas dažādu ģeoloģisko darbu un pētījumu veikšanas praktisko iemaņu un tehnikas apguve, taču ir tādi pētījumu veidi, kā, piemēram, darbs ar polarizācijas mikroskopu, kuru apgūšana tādā vai citādā formā ir ietverta visu universitāšu ģeoloģijas bakalaura studiju programmās.


Ar studijām saistītie zinātniskie pētījumi un to līmenis


Ģeoloģijas studiju progammu izveide un funkcionēšana ļoti lielā mērā bija saistīta ar ģeoloģijas zinātniskās pētniecības struktūras, tagadējā Ģeoloģijas institūta atrašanos LU sastāvā. Tas deva iespēju nodrošināt vairumu programmas kursu ar zinātniskās pētniecības jomā aktīvi strādājošiem pieredzējušiem un kvalificētiem lektoriem, kā arī diezgan plaši ievadīt zinātniskajā darbā dažādu līmeņu studentus. Tā, pēdējos piecos gados no 12 ģeoloģijas doktorantūrā studējušiem 7 veica pētniecisko darbu Ģeoloģijas institūtā, kurā bez tam vēl iesaistīti vairāk nekā 10 maģistra un bakalaura līmeņu studenti. Ģeoloģijas institūta galvenie pētījumu virzieni ir:

1. Paleontoloģija, nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma pamatošana un pilnveidošana, stratigrāfisko korelāciju problēmas.

2. Nogulumiežu sastāva, tekstūru, struktūru, veidošanās apstākļu un faciālo izmaiņu pētīšana.

3. Derīgo izrakteņu veidošanās un izvietojuma likumsakarību noskaidrošana, to resursu pielietojuma iespēju izvērtēšana, ieteikumu izstrādāšana Latvijas derīgo izrakteņu izpētes un izmantošanas optimizēšanai.

4. Kvartāra perioda ģeoloģiskās attīstības vēstures un paleoģeogrāfisko apstākļu izzināšana, nogulumu ģenētisko tipu un reljefa pētīšana.

Pēdējā pētījumu virzienā pētnieciskais darbs noris arī Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Dabas ģeogrāfijas un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un ģeomorfoloģijas katedrās. LU Ģeoloģijas institūts šobrīd strādā pie 10 Latvijas Zinātnes Padomes finansētajiem projektiem, un kopā ar Rīgas Tehniskās Universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāti un Silikātu materiālu institūtu, kā arī Neorganiskās ķīmijas un Organiskās sintēzes institūtiem piedalās arī valsts nozīmes programmas “Latvijas Zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” realizēšanā. Vēl 3 pētnieciskie projekti ģeoloģijas nozarē, kuri saistīti ar kvartāra veidojumiem un norisēm, tiek izstrādāti ĢZZF struktūru ietvaros.

Vadošo ģeoloģijas studiju programmu mācību spēku zinātniskās darbības jomas un aktivitātes ir sekojošas:

Āboltiņš Ojārs - Dr. habil. ģeol., profesors, vada LZP projektu “Glaciotektoniskā struktūrveidošanās un glaciālā litomorfoģenēze Latvijā”, kurā piedalās 1 doktorands un epizodiski daži bakalaura līmeņa studenti. Līdzdarbojās Starptautiskās kvartāra perioda pētījumu savienības INQUA Glaciālās komisijas Glaciotektonikas darba grupā, kā arī Peribaltikas darba grupā.

Danilāns Igors - Dr. habil. ģeol., asoc. prof., LZA Goda loceklis, vada LZP projektu “Latvijas pleistocēna stratigrāfija un stratigrāfisko vienību starpreģionālā korelācija”, kurā piedalās 3 maģistra un bakalaura līmeņa studenti. Piedalās valsts nozīmes programmas “Latvijas Zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” ģeoloģiskās daļas realizēšanā un vadīšanā. Līdzdarbojās INQUA Peribaltikas darba grupas pasākumos un Baltijas Stratigrāfijas asociācijā.

Eberhards Guntis - Dr. habil. ģeogr., profesors, vada LZP projektu “Jūras krasta procesi antropogēnās darbības ietekmē”. Nodrošina LR Valsts monitoringa sistēmā iekļauto Pastāvīgo jūras krasta monitoringu. Šo darbu izpildē tiek iesaistīti vairāki doktorantūras, maģistratūras un bakalaura studiju programmas studenti.

Freimanis Astrīds - Dr. h. c., Dr. ģeol., vada LR Ekonomikas ministrijas Attīstības aģentūras darba grupu, kura izveidota konceptuālo jautājumu, kā arī likumdošanas un normatīvo aktu izstrādei Latvijas naftas resursu izpētes un apguves jomās.

Hodireva Vija - Dr. ģeol., doc., piedalās pētījumos valsts programmas “Latvijas Zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” ietvaros.

Kuršs Visvaldis - Dr. habil. ģeol., asoc. prof., LZA Goda loceklis, vada LZP projektu “Baltijas un Mičiganas vidējā un vēlā devona baseinu paleoģeogrāfiskās rekonstrukcijas”, kurā piedalās 2 studenti, kā arī ir valsts nozīmes pētījumu programmas “Latvijas Zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” ģeoloģiskās daļas zinātniskais vadītājs. Programmas izpildē iesaistīti doktorandi un vēl 6-8 studenti.

Lukševičs Ervīns - Dr. ģeol., doc., vada LZP projektu “Galvenā devona lauka vēlā Živetas – agrā Franas laikmeta biotas rekonstrukcija”, kura izpildē iesaistīts 1 maģistratūras students. Piedalās Starptautisko ģeoloģisko korelāciju programmas 406. projekta “Apakšējā un viduspaleozoja cirkumarktisko mugurkaulnieku paleontoloģija un biostratigrāfija” izstrādē kā Latvijas koordinators. Baltijas Stratigrāfijas asociācijas vice-priekšsēdētājs.

Segliņš Valdis - Dr. ģeol., doc., pētījumi kvartāra stratigrāfijas un paleoģeogrāfijas jautājumos, piedalās Eiropas Savienības Nordic-Baltic PACT programmā, kā arī LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā ģeoloģijas attīstības koncepcijas izstrādē.

Stinkule Austra - Dr. ģeol., vada LZP projektu “Latvijas paleozoja un mezozoja mālu minerālu asociācijas un to paleoģeogrāfiskā un stratigrāfiskā nozīme”, kā arī ir viena no valsts nozīmes programmas “Latvijas Zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” pamatizpildītājām.

Stinkulis Ģirts – Dr. ģeol., doc., vada LZP projektu “Latvijas devona baseina sedimentācija un paleoģeogrāfija”, kurā piedalās 2 bakalaura studiju programmas studenti, kā arī ir Zviedru institūta Visbijas programmas projekta “Baltijas devona paleobaseina tektoniskā un sedimentoloģiskā vēsture saistībā ar Skandināvijas kaledonīdu attīstību” Latvijas koordinators.

Zelčs Vitālijs - Dr. ģeol., asoc. prof., vada LZP projektu glaciālās litomorfoģenēzes problemātikā, kā arī dažu LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūru finansētos pētniecības projektus. Starptautiskās kvartāra perioda pētījumu savienības INQUA Glaciālās komisijas loceklis un glaciotektonikas darba grupas nacionālais koordinators, kā arī INQUA Peribaltikas grupas loceklis, Latvijas Kvartāra pētījumu nacionālās komitejas (LATQUA) priekšsēdētājs, žurnāla “Proceedings of the Estonian Academy of Sciences. Geology” redkolēģijas loceklis.


Bez minētajiem mācību procesā maģistra, bakalaura un kursa darbu vadītāju lomās, kā arī iesaistot studentus pētniecības projektu izstrādē, vēl piedalās arī daži citu LU Ģeoloģijas institūta pētījumu projektu vadītāji: Dr. habil. ģeol. I. Veinbergs, Dr. ģeol. L. Savaitova, Dr. ģeol. A. Savaitovs, Dr. ģeol. V. Sorokins, Dr. ģeol. V. Stelle.

Informācija par pārējo ģeoloģijas studiju programmā iesaistīto lektoru zinātnisko darbību atrodama ģeogrāfijas un vides zinātņu studiju programmu raksturojumos, kā arī šo pasniedzēju CV.


LU atsevišķu struktūrvienību un starptautiskā sadarbība

studiju programmas realizācijā


Bez jau pieminētās sadarbības ģeoloģijas studiju programmas realizācijā ar LU Ģeoloģijas institūtu vērā ņemamu šīs studiju programmas kursu daļu, kura sastāda apmēram 30 %, nodrošina citu studiju programmu lektori no ĢZZF ģeogrāfijas un vides zinātnes studiju programmām, bet dažos gadījumos arī citu fakultāšu mācību spēki. Var uzskatīt, ka ģeoloģijas studiju programmas sasaiste ar citām, īpaši saskarīgajām LU studiju programmām, ir pietiekami cieša. C daļas kursu izvēle, kurus studenti var izraudzīties no visām LU piedāvātajām studiju programmām, vairumā gadījumu tomēr notiek no ģeogrāfijas un vides zinātņu jomām. No citu programmu studentiem atsevišķi ģeoloģijas studiju programmas kursi visbiežāk interesi izraisa studentos, kuri apgūst ģeogrāfiju, vides zinātni un bioloģiju.

Sakari, kuri 80. gadu beigās un 90. gadu pašā sākumā pamatā pastāvēja tikai tagadējo NVS un Baltijas valstu ietvaros (Maskavas un Sankt-Pēterburgas universitātes, Krievijas ZA Ģeoloģijas institūts un šīs akadēmijas Karēlijas un Kolas filiāļu Ģeoloģijas institūti, Viskrievijas ģeoloģijas institūts Krievijā, Baltkrievijas ZA Ģeoloģijas un ģeofizikas institūts, Baltijas valstu universitātes un ģeoloģiskās organizācijas u.c.) tagad ir vairāk vai mazāk vājinājušies. Starptautiskā sadarbība ar Rietumvalstu universitātēm, pētnieciskajām un citām ģeoloģijas organizācijām, kas aizsākās 1990. gadu sākumā, pakāpeniski kļūst plašāka un intensīvāka, kaut arī daudzos gadījumos šādai sadarbībai ir tikai epizodisks raksturs.

Par pietiekami sistemātisku šobrīd var uzskatīt jau vairākus gadus izveidojušos sadarbību ģeoloģijas studiju programmas lauka studiju kursu vai tā daļu kopīgā realizācijā ar Tartu un Varšavas universitātēm, ar pēdējo ir noslēgts sadarbības līgums. Šie lauka studiju kursi notiek Ziemeļigaunijā un Dienvidpolijā, izmantojot minēto universitāšu ģeoloģisko prakšu bāzes, transportu un pieredzi. Savukārt, šo universitāšu ģeoloģijas studenti zināmas lauka studiju kursu daļas apgūst Latvijā, iepazīstoties ar Latvijas devona nogulumu griezumiem. Par sistemātisku jāuzskata arī sadarbību ar ASV Rietummičiganas universitāti, kuras rezultātā pēdējo gadu laikā tika gūtas ilgstošu pēcdiploma studiju iespējas Rietummičiganas universitātē diviem LU studentiem, aizsākts kopējs pētījumu projekts “Baltijas un Mičiganas vidējā un vēlā devona baseinu paleoģeogrāfiskās rekonstrukcijas”, kuru vadītāji ir Dr. habil. ģeol. V. Kuršs Latvijā un prof. V. Harisons ASV. No šīs universitātes saņemts samērā liels skaits jaunāko mācību grāmatu, kā arī daži mācību uzskates līdzekļi.

Sistemātiski ir arī kontakti ar Kanādas Rietumu Ontario Universitāti, īpaši prof. A. Dreimaņa personā, kurš vairākkārt lasījis atsevišķus lekciju ciklus Rīgā, piedalījies kopēju lauka ģeoloģisko pētījumu veikšanā, publikāciju gatavošanā, LU ģeoloģijas habilitācijas un promocijas padomes darbā.

Atsevišķiem LU ģeoloģijas studiju programmas studentiem vairākkārtīgi ir bijusi iespēja piedalīties PACT Nordic/Baltic programmas organizētajos lauka studiju kursos un dažos citos ar tiem saistītajos pasākumos. Sadarbība, kurai tomēr nav bijis sistemātisks raksturs, ir norisinājusies ar Kopenhāgenas un Orhusas universitātēm Dānijā un Dānijas ģeoloģisko dienestu, Stokholmas, Upsalas un Lundas universitātēm Zviedrijā un Zviedrijas ģeoloģisko dienestu, Helsinku Universitāti un Somijas ģeoloģisko dienestu, Minsteres un Leipcigas universitātēm Vācijā, Plimutas Universitāti Lielbritānijā, Vaterlū un Saskačevanas universitāti Kanādā un dažām citām.


IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI


Imatrikulācija ģeoloģijas studiju programmā notiek pēc konkursa atbilstoši LU kopējiem studentu imatrikulācijas noteikumiem. Reflektantiem uz šo studiju programmu svarīgas ir latviešu valodas zināšanas, kā arī zināšanas ģeogrāfijā - vienīgajā no vispārizglītojošo skolu priekšmetiem, kurā tiek aplūkoti arī daži ģeoloģijas pamatjautājumi. Protams, ka pietiekami nozīmīgi ir arī ģeoloģijas studiju motivācijas aspekti. Iestājpārbaudījumi tiek realizēti kopīgi ģeoloģijas, ģeogrāfijas un vides zinātņu studiju reflektantiem vispārēju testu veidā latviešu valodā un ģeogrāfijā.


Studiju programmas saturs





Kursa nosaukums

Kursa kredīts

Pārbaudījuma forma

A – daļa (88 kredītpunkti)

1

Derīgo izrakteņu ģeoloģija un izpēte

4

eksāmens

2

Ģeoķīmija ar fizikālās ķīmijas pamatiem

3

eksāmens

3

Ģeoloģisko darbu metodika un tehnika

3

ieskaite

4

Ģeomorfoloģija

3

eksāmens

5

Hidroģeoloģija

3

eksāmens

6

Ievads vides zinātnē

3

eksāmens

7

Inženierģeoloģija un gruntszinātne

3

eksāmens

8

Kvartārģeoloģija

4

eksāmens

9

Æīmija ar ievadu ģeoķīmijā

3

eksāmens

10

Latvijas pamatiežu ģeoloģija

4

eksāmens

11

Lauka kurss reģionālajā ģeoloģijā

2

ieskaite

12

Lauka kurss vispārīgajā un vēsturiskajā ģeoloģijā

2

ieskaite

13

Mineraloģija ar kristalogrāfijas pamatiem

4

eksāmens

14

Minerāloptika

2

ieskaite

15

Paleontoloģija ar paleoekoloģijas pamatiem

4

eksāmens

16

Petrogrāfija

4

eksāmens

17

Sedimentoloģija

4

eksāmens

18

Struktūrģeoloģija

3

eksāmens

19

Svešvaloda  (angļu, vācu)

2

ieskaite

20

Svešvaloda  (angļu, vācu)

2

ieskaite

21

Tektonika

2

eksāmens

22

Vēsturiskā ģeoloģija

4

eksāmens

23

Vispārīgā ģeoloģija

4

eksāmens

24

Zemes fizika

3

eksāmens

25

Kursa darbs ģeoloģijā I

1

ieskaite

26

Kursa darbs ģeoloģijā II

2

ieskaite

27

Bakalaura darba projekts

2

ieskaite

28

Bakalaura darbs ģeoloģijā

8

aizstāvēšana BPK

B – daļa (jāsavāc vismaz 58 kredītpunkti)

1

Ainavu zinātne

3

ieskaite

2

Augsnes zinātne

3

ieskaite

3

Baltijas hidroģeoloģija

2

ieskaite

4

Baltijas jūras ģeoloģija

2

eksāmens

5

Bioģeogrāfija

3

ieskaite

6

Dabas aizsardzība

3

ieskaite

7

Degradētās vides rekultivācija

3

ieskaite

8
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   49

Похожие:

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconDatordizainera kvalifikācijas iegūŠanai

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconJadran Kale, Muzej grada Šibenika I Sveučilište u Zadru

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconPieteikums profesionālās bakalaura studiju programmas “Finanšu vadība” akreditācijai 4

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconInformatīvs materiāls Bioloģijas bakalaura programmas studiju gada studentiem

Dabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma “ Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs ”

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница