Ģeoloģijas doktora studiju programma




НазваниеĢeoloģijas doktora studiju programma
страница4/16
Дата21.10.2012
Размер0.99 Mb.
ТипДокументы
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   16

Benn D.I., Evans D.J.A. (1998). Glaciers and Glaciation. Arnold, London, 734 pp.

Bloom A. L. (1997). Geomorphology: A Systematic Analysis of Late Cenozoic Landforms, 3rd edition. Prentice Hall, Upper Saddle River, NJ, 482 pp.


Ehlers J. (1996). Quaternary and Glacial Geology. John Willey & Sons Ltd., Chichester, 578 pp.

Genetic clasification of glacigenic deposits. (1988). Goldthwait R.P., Matsch C.L. (Eds.), Balkema, Rotterdam, 294 pp.

Modern glacial environments. Processes, dynamics and sediments. Menzies J. (Eds.) (1995). Butterworth-Heinemann, Oxford, 621 pp.

Palaeohydrology: Understanding Global Change (2003). K. J. Gregory, Gerardo Benito (Eds.). Wiley, 392 pp.

Past glacial environments. Sediments, forms and techniques. Menzies J. (Eds.). (1996). Butterworth-Heinemann, Oxford, 598 pp.

Siegert M.J. (2001). Ice Sheets and Late Quaternary Environmental Change. Wiley, 248 pp.

Summerfield M. A. (1999). Global Geomorphology. Longman, 537 pp.

02 - Studiju papildliteratūra:

Aber J.S., Croot D.G., Fenton M.M. (1989). Glaciotectonic Landforms and Structures. Kluver Academic Publishers, Dordrecht, 200 pp.

Bennett M.R., Glasser N. F. (1996). Glacial Geology: Ice Sheets and Landforms. Wiley, 376 pp.

Birks H.J.S., Birks H.H. (1980). Quaternary Paleoecology. Landon, Edward Arnold, 289 pp.

Burbank D., Anderson R. (2000). Tectonic Geomorphology. Blackwell Science, 288 pp.

Dawson A.G. (1992). Ice age Earth. Late Quarternary geology and climate. London, N.J.Routledge, 239 pp.


Donner J. (1995). The Quaternary history of Scandinavia. Cambridge University Press, 200 pp.

Easterbrook D. J. Surface Processes and Landforms, 2nd edition. Prentice Hall, 546 pp.

Glacial Deposits in North-East Europe. Ehlers J., Kozarski S., Gibbard Ph. (Eds.), A.A.Balkema, Rotterdam, 626 pp.

Global Continental Palaeohydrology. (1995). Gregory K. J., L. Starkel, V. R. Baker (Eds). Wiley, 346 pp.

Goudie A., Anderson M., Burt T., Lewin J., Richards K., Whalley B., Worsley P. (1998). Geomorphological techniques. Routledge, New York, 570 pp.

Ritter, D.F., Kochel R.C., Miller J.R. (2002). Process Geomorphology, 4th edition. McGraw Hill, NY, 560 pp.

Roberts N. (2000). The Holocene. An environmental History. Blackwell, Publishers, Oxford, 316 pp.

Strahler, A.H., Strahler A.N. (1992). Modern Physical Geography. Wiley and Sons Publishers, 638 pp.

Wilson, R.C.L., Drury, S.A., Chapman, J.L., The Great Ice age climate change and life. Routledge, London, 267pp.

03 - Periodika:

Arctic and Alpine Research (Boulder)

Boreas (Oslo)

Earth Surface Processes and Landforms (Chichester)

Eiszeitalter und Gegenwart (Oehringen)

Geografiska Annaler (Stockholm)

Geomorphology (Amsterdam)

Journal of Glaciology (Cambridge)

Journal of Quaternary Science (Chichester)

Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology (Amsterdam)

Progress in Physical Geography (London)

Radiocarbon (New Haven)

Quaternary International (Oxford)

Quaternary Research (Seattle)

Quaternary Science Reviews (London)

Zeitschrift fur Geomorphologie (Stuttgart)


B daļa

LIETIŠĶĀ ĢEOLOĢIJA

Kursa kods: Ģeol

Apjoms: 160 akad. stundas

Kredītpunkti: 10,0 kp. (15,0 ECTS)

Zinātnes nozare: Ģeoloģija

Zinātnes apakšnozare: Lietišķā ģeoloģija

Kurss apstiprināts: LU ĢZZF Domes sēdē 2003. gada 25. februārī, protokols nr. 02/2003.

Autors: asoc. prof., Dr. geol. Valdis Segliņš

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: plašas zināšanas vispārējā ģeoloģijā un prasmes tās pielietot plašākā kā promocijas darba kontekstā

Kursa anotācija: Studiju mērķis ir sniegt priekšstatu par ģeoloģiskās pieejas un metožu izmantošanu prakses orientētos pētījumos, kas saistās ar dažādām tautsaimniecības nozarēm un vides problēmām, iepazīstināt ar specifiskām pētīšanas metodēm, parādīt lietišķās ģeoloģijas zināšanu sociālo lomu. Studiju uzdevumi ir: 1) Sniegt priekšstatu par ģeoloģisko ideju un metožu attīstību saistībā ar praksi; 2) iepazīstināt ar galvenajiem lietišķās ģeoloģijas pamatprincipiem; 3) iepazīstināt ar konkrētiem lietišķiem pētījumiem, to metodēm un loģisko analīžu sistēmām; 4) izvērtēt lietišķo ģeoloģisko pētījumu lomu ģeoloģisko ideju attīstībā un tautsaimniecības attīstības priekšnosacījumu radīšanā.

Kursa saturs:

1. tēma. Ģeoloģisko pētījumu metožu attīstība sabiedrības prasību kontekstā.

2. tēma. Kā rodas nepieciešamība pēc lietišķiem ģeoloģiskiem pētījumiem konkrētās situācijās. Mērķu un līdzekļu attiecības.

3. tēma. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi, ģeoloģiskie riski, vides ietilpība.

4. tēma. Problēmu un situāciju uztvere, vērtēšana, metodes izvēle (ar viesprofesoru līdzdalību)..

5. tēma. Zemes dzīļu un to noderīgo īpašību lietojumveidu klasifikācijas, izmantošanas prognoze. Funkcionālā pieeja un analīžu veidi.

6. tēma. Dabas aizsardzība. Vides aizsardzība. Īpaši aizsargājamo dabas objektu apsaimniekošanas plānošana.

7. tēma. Attīstības plānošanas ģeoloģiskie aspekti. Jaunievedumu ģeogrāfija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: piedalīšanās semināros, analītiski ziņojumi par programmā apskatītajiem tematiem un promocijas darba tematu (zinātniskā vadītāja pārraudzībā).

Literatūra:

01 - Studiju pamatliteratūra

Applied Subsurface Geological Mapping with Structural Methods (2nd Edition) (Tearpock D.J. ed.) (2002). Prentice Hall, 864 pages.

Mallet J.-L. (2002). Geomodeling (Applied Geostatistics Series) Oxford University Press, 624 pages.

02 - Studiju papildliteratūra

Goovaerts P. (1997). Geostatistics for Natural Resources Evaluation (Applied Geostatistics Series), Oxford University Press, 483 pages.

Merriam D. F. (ed.) (2001). Geologic Modeling and Simulation - Sedimentary Systems (Computer applications in the Earth sciences), Kluwer Academic Publishers, 362 pages.

03 – Ieteicamā periodika

Applied geology. US Geological Survey.

Earthwise. British Geological Survey.



A daļa

SPECIALIZĀCIJA UN INTEGRĀCIJA ZEMES ZINĀTNĒS

Kursa kods: Ģeol

Apjoms: 128 akad. stundas

Kredītpunkti: 8,0 kp. (12,0 ECTS)

Zinātnes nozare: Ģeoloģija

Zinātnes apakšnozare: Pamatiežu ģeoloģija, kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija, lietišķā ģeoloģija.

Kurss apstiprināts: LU ĢZZF Domes sēdē 2003. gada 25. februārī, protokols nr. 02/2003.

Autors: docents, Dr. geol. Ģ. Stinkulis, asoc. prof. Dr. geol. E. Lukševičs, asoc. prof. Dr. geol. V. Segliņš, asoc. prof. Dr. geol. V. Zelčs.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: -

Kursa anotācija: studiju mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmi un izkopt spējas, kas nepieciešanas, lai aktīvi iekļautos starpdisciplināros projektos, Latvijas un pasaules zinātnisko pētījumu apritē. Studiju uzdevumi ir 1) iepazīt speciālo studiju priekšmeta un promocijas darba saistību ar dažādām zemes izpētes jomām; 2) iegūt sākotnējo darba un izturēšanās pieredzi zinātniskā vidē.

Kursa saturs:

I daļa (atzītu zinātnieku un speciālistu lekcijas, patstāvīgas studijas zinātniskā vadītāja pārraudzībā):

1. tēma. Ģeoloģija un ģeogrāfija kā tilts starp dabas un sociālajām zinātnēm, to saikne ar tehniskajām un vides zinātnēm.

2. tēma. Ģeoloģijas kā zinātņu nozares pētījumu un izziņas kodols un robežjomas, devums kopējam zinātnes progresam.

3. tēma. Ģeoloģija un mūsdienu pasaules kritiskās problēmas: ekonomikas attīstība, vides degradācija, ūdens resursu nepietiekamība, globālās klimata izmaiņas, izglītība.

4. tēma. Nozīmīgākie ģeoloģiskie periodiskie un turpinājizdevumi, ievērojamākās ģeoloģiskās literatūras izdevniecības.

5. tēma. Starptautiskās ģeologu savienības un profesionālās organizācijas, reģionālās un citas svarīgākas ģeoloģiskās institūcijas pasaulē, to aktivitātes un pētījumu koordinācija. “Pelēkās“ zinātniskās literatūras un datu pieejamība.

6. tēma. Starptautiskās ģeoloģisko pētījumu un koordinācijas programmas un ģeoloģiskie pētījumi citās ilgtermiņa pasauli aptverošās programmās, nozīmīgākie zinātniskie fondi pasaulē un to politika pētījumu integritātes virzībā.

II daļa. Patstāvīgs darbs ar zinātniskā vadītāja konsultācijām:

1. tēma. Speciālo studiju priekšmetu un promocijas darba tēmas vērtējums kopējā Zemes izpētes kontekstā.

2. tēma. Sagatavot publicēšanai ziņojumus par 1-2 nozīmīgām zinātniskām konferencēm

3. tēma. Sagatavot recenzijas par 1-2 jaunizdevumiem specialitātē

Prasības kredītpunktu iegūšanai: gala eksāmens mutiskā veidā 50%, semināru un patstāvīgā darba vērtējums 50%.

Literatūra:

01 - Studiju pamatliteratūra

Buttimer A. (1993). Geography and the Human Spirit. The John Hopkins University Press, Baltimore-London.- 285 pp.

Rediscovering Geography: New Relevance for Science and Society / Rediscovering Geography Committee, Board on Earth Sciences and Resources, Commission on Geosciences, Enviroment, and Resources, National Research Council. (1997). National Academy Press, Washington, D.C.-234 pp.

02 - Studiju papildliteratūra

Applied Subsurface Geological Mapping with Structural Methods (2nd Edition) (Tearpock D.J. Ed.) (2002) Prentice Hall, 864 pages.

Unvin T. (1992). The Place of Geography. Longman Scientific &Technical, Halow/Essex (UK).-273 pp.


B daļa

ZINĀTNISKĀ DARBA IZSTRĀDE UN NOFORMĒŠANA

Kursa kods:

Apjoms: 96 akad. stundas.

Kredītpunkti: 6,0 kp. (9,0 ECTS)

Zinātnes nozare: Vides zinātne, kā arī ģeogrāfija un ģeoloģija.

Zinātnes apakšnozare:

Kurss apstiprināts: LU ĢZZF Domes sēdē 2003. gada 25. februārī, protokols nr. 02/2003.

Autori: prof. Dr. habil. ķīm. Māris Kļaviņš

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: -

Kursa anotācija: studiju mērķis ir sniegt studentiem informāciju par zinātniskā darba sagatavošanas noformēšanas un publicēšanas principiem, tajā skaitā arī par prasībām, kas izvirzāmas maģistra darba sagatavošanai. Studiju uzdevumi ir 1) iepazīties nozīmīgākajiem izdevumiem vides un Zemes zinātnēs; 2) iepazīties ar zinātnisko publikāciju veidiem un to sagatavošanas principiem; 3) iepazīties ar prasībām doktora darba sagatavošanai; 4) apgūt literatūras meklēšanas principus referatīvajos žurnālos un elektroniskajās datu bāzēs; 5) apgūt ilustratīvā un kartogrāfiskā materiāla sagatavošanas metodes pētījuma publicēšanai. domāšanu.

Kursa saturs:

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi vides un Zemes zinātnēs. Zinātnisko publikāciju veidi un prasības tiem. Zinātnisko publikāciju veidi un to sagatavošanas principi. Pamatprasības doktora darba sagatavošanai. Literatūras meklēšanas principi referatīvajos žurnālos un elektroniskajās datu bāzēs. Literatūras saraksta veidošanas principi. Runas konferencē un stenda ziņojuma sagatavošanas principi. Ilustratīvā un kartogrāfiskā materiāla sagatavošanas metodes pētījuma publicēšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Zinātniskās publikācijas uzmetuma sagatavošana

Literatūra:

01 - Studiju pamatliteratūra

Alley, M. (1996). The craft of scientific writing. Springer: Berlin.

Day R. A. (1993). How to write and publish a scientific paper. Univ. of Chicago Press: Chicago.

Kļaviņš M. (2001). Pētnieciskā darba rezultātu noformēšanas pamatprincipi. Rīga: LU.

02 - Studiju papildliteratūra

Barnes, R. (1995). Successful study for degrees. Routledge: London.

Bell, J. (1993). Doing your research project. Open University Press: Buckingham.

Booth, V. (1981). Writing a scientific paper and speaking at scientific meetings. 5th ed. The Biochemical Society, London.



A daļa

ZINĀTNISKais seminārs

Kursa kods:

Apjoms: 4 atsevišķi kursi, katrs 32 akad. stundas.

Kredītpunkti: 4 atsevišķi kursi, katrs 2,0 kp. (3,0 ECTS)

Zinātnes nozare: Ģeoloģija

Zinātnes apakšnozare: Pamatiežu ģeoloģija, kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija, lietišķā ģeoloģija.

Kurss apstiprināts: LU ĢZZF Domes sēdē 2003. gada 25. februārī, protokols nr. 02/2003.

Autori: docents, Dr. geol. Ģ. Stinkulis, asoc. prof. Dr. geol. E. Lukševičs, asoc. prof. Dr. geol. V. Segliņš, asoc. prof. Dr. geol. V. Zelčs.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: -

Kursa anotācija: Doktorantūras studiju laikā programma paredz apgūt 4 šādus kursus, no tiem:

  • pirmais – darba plāna sagatavošana un metožu izvēle;

  • otrais – literatūras studijas un pētnieciskā darbā;

  • trešais – specializācija zinātnes nozarē un pētnieciskais darbs, bet

  • ceturtais – priekšaizstāvēšanās kolokvijs.


Zinātniskā semināra mērķis ir veicināt doktoranta pētījuma metodiski pareizu zinātnisku ievirzi un nodrošināt specializāciju kādā no ģeoloģijas zinātnes apakšnozarēm un noteikt nepieciešamo vieslektoru, kā arī ārvalstu pētniecisko laboratoriju pieejamību petījuma realizācijai.

Semināra forma nodrošina plašāku zinātnisku speciālistu, maģistrantu, dabra zinātniskā vadītāja un doktoranta diskusiju par notektu semināra tēmu.

Doktorants semināram gatavo izvērtu priekšlasījumu (zinātniskā raksta darba versiju) balstoties uz plašām literatūras studijām un patstāvīgā pētnieciskā darba rezultātiem, seminārs ir sagatavotā raksta uzmentuma diskusiju forums.

Kursa saturs:

Kursa ietvaros doktorants sagatavo trīs atsevišķus zinātnisko rakstu un promocijas pētījuma darba versijas publiskām zinātniskām diskusijām. Tas ietver sevī zinātniskās literatūras studijas un apkopojumus, patstāvīgu pētījumu organizāciju un realizāciju un iegūto datu apstrādi līdz zinātniskā raksta darba versijai, kā arī tās prezentācijas sagatavošanu zinātniskā semināra dalībiekiem.


Kursa organizācija: kursu organizē doktoranta pētījuma zinātniskais vadītājs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: ieskaite par sekmīgu kursa apguvi

Literatūra:

01 - Studiju pamatliteratūra

Bell, J. (1993). Doing your research project. Open University Press: Buckingham.

Lester James D. (1996) Writing Research Papers; a complete guide. New York, HarperCollins College, p.110

02 - Studiju papildliteratūra

Alley, M. (1996). The craft of scientific writing. Springer: Berlin.

Barnes, R. (1995). Successful study for degrees. Routledge: London.

Berry, R. (2000)The research project: how to write it. LB 2369 B38, Koerner Library



B daļa

Augstskolu pedagoģija

Kursa kods:

Apjoms: 64 akad. stundas.

Kredītpunkti: 4,0 kp. (6,0 ECTS)

Zinātnes nozare: Vides zinātne, kā arī ģeogrāfija un ģeoloģija u.c.

Zinātnes apakšnozare:

Kurss apstiprināts: LU ĢZZF Domes sēdē 2003. gada 25. februārī, protokols nr. 02/2003.

Autori: Dainuvīte Blūma, prof., LU Pieaugušo izglītības katedras vadītāja

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: -

Kursa anotācija: Mērķis: Sekmēt augstskolu mācībspēku profesionālo un zinātnisko izaugsmi un pilnveidi: dot iespējas bagātināt teorētiskās zināšanas un attīstīt pedagoģiskā darba prasmes akadēmiskā studiju un zinātniskā procesa vadīšanā. Uzdevumi: Veidot vidi, kontekstu un iespējas, mācībspēkiem aktīvi piedaloties un darbojoties, apgūt: (1) psiholoģijas un pedagoģijas atziņas par mūsdienīgu studiju procesu augstskolā; (2) paradigmu maiņu un to ietekmi uz studiju procesu, mācībspēku un studentu darbību; (3) mūsdienīga studiju procesa vadīšanas metodes IT apstākļos; (4) apzināties savu un studentu darbības stilus un prast tos izmantot studiju procesā; (5) studiju kvalitātes novērtēšanas un izvērtēšanas kritērijus;

kursu izglītības programmu veidošanas pamatus.

Kursa saturs:

Augstskolu didaktika

1.Ievada darbseminārs ar mērķi noskaidrot mācībspēku vajadzības, sagatavotības līmeni un iesaistīt viņus aktīvā kursa precizēšanās un īstenošanas darbībā. Programmas mērķis, saturs, procesa īste-nošanas organizācija, prasības kredītpunktu iegūšanai.

2. Paradigmas izglītībā, to būtība un ietekme uz studiju procesu augst-skolā; mērķiem, saturu, organizāciju, metodēm , mācībspēku un studentu darbību un attiecībām.

3 Augstskolu pedagoģijas pamatjēdzieni; izglītība, mācīšana, mācīšanās, aktīvā un pasīvā mācī-šanās, mācības, studijas, izglītības programma, augstākās izglītības kvalitāte, kvalitātes iz-vērtējums un novērtē-jums, mācīšana un mācīšanās kā vadīts process, studentcentrēts studiju process, inter-aktīvs studiju process.

4.Didaktikas teorijas: biheiviorostiskā, infor-mācijas procesēšanas, kognitīvās attīstības, heiristiskās studijas, kopveseluma un humā-nisma idejas, personības darbības teorija.

5.Didaktiskie modeļi un to raksturojums.


Augstskolu studiju procesa psiholoģiskie aspekti

1 Studiju procesa psiholoģiskie aspekti – jaunākās atziņas par cilvēka intelektuālo un emocionālo daudzveidību, mācīšanos un perso-nības attīstību ( daudz-veidīgo spēju teorija, emocionālā inteliģence u.c.)

2. Students. Studentu vecums kā agrīnais pieaugušo periods, pārejas procesa būtība. Studentu vecuma rak-sturojums; fizioloģis-kais, izziņas īpatnību, psiholoģiskais, soci-ālais. Objektīvie un subjektīvie studiju mērķi. Studiju motiv-ācija. Atbildība par studiju rezultātiem. Studentu darbība studiju procesā.

3.Studentu personības attīstība, individuālais stils. Studēšanas un mācīšanas stili, mācī-šanās psiholoģiskās īpatnības. Studentu pozīcija un loma studiju procesā.

4 Mācībspēki.

Izglītības vide augstskolā, inovācijas un studiju procesa vadīšana


1. Studiju procesa vadī-šana. Studiju vide: fizis-kā, psiholoģiskā, emo-cionālā. Dialogs studiju procesā. Komukāciju stili. Savstarpējo attiecību tipi.

2. Studiju process augst-skolā. Lekcija kā studiju metode un forma. Lekcijas loma un vieta augstskolā. Lekciju veidi, būtība. Lekcijas uzvbūve. Lekcijas metodika. Lekciju darba prasmes. Mācībspēku darbība lekcijā. Stu-dentu darbība lekcijā. Lekcija kā interaktīva mācību forma/metode. Aktīvā klausīšanās.

3.Grupu darbs. Grupu darba būtība. Grupu darba mērķi, loma un vieta studiju procesā. Grupu darba veidi. Stu-dentu dalīšanās grupās, grupu uzvedība. Studen-tu līdzdalība grupu darbā. Darbs lielā audi-torijā. Grupu darba vadīšanas prasmes un stratēģija. Mazas un lielas grupas darbs. Mācībspēku un studentu darbība. Grupu darba rezultātu vērtēšana. Sadarbīga grupa. Sadar-bība un sastrādāšanās. Komanda. Patstāvīgais grupu darbs

4.Semināri. Semināru veidi. Darbseminārs: forma un metode, tā būtība. Plānošana. Vaja-dzību noteikšana. Mācī-šanās mērķu detailzē-šana . Resursi. Radošā semināra darba pamat-elementi. Darbības plā-nošana. Semināra vide. Grupas darba vadīšana. Semināra posmi, pro-cess, izvērtējums

5. Projektu darbs: būtī-ba, mērķi loma un vieta studiju procesā. Indivi-duālie un grupu pro-jekti. Projektu struktūra. Projektu tipi. Projektu norises process. Projek-tu prezentācija un vērtē-šana. Projektu vadīšana.

6. Diskusija: būtība, mērķi, loma studiju procesā, iespējas, nozī-me, metodika un vadīša-na. Mācībspēku un studentu darbība. Kritē-riji. Mikroklimats. Paneļdiskusija, debates. Prāta vētra, lietišķās spēles, gadījumstudijas: mērķi, loma vieta studiju procesā. Priekšrocības un vājās puses. Mācībspēku un studentu darbība.

7.Studiju procesa novēr-tēšana un izvērtēšana, tā kvalitatīvie un kvanti-tatīvie kritēriji, kvali-tātes vērtēšanas loma, kvalitātes kritēriji. Mācībspēku darbības kvalitātes novērtēšana un izvērtēšana: kritēriji un loma. Studentu darbības un studiju rezultātu novērtēšana un izvērtēšana.

8.Moderno IT izman-tošanas metodika un iespējas studiju procesā. E- mācīšanās. Studentu patstāvīgā un pētnie-ciskā darba vadīšana.

9.Kursa izglītības prog-ramma, būtība, struktūra, izveide, principi. Programmas aprobācija praksē.

10.Studiju kursa izvēr-tējums. Izglītības prog-rammu savstarpējs izvērtējums.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Līdzdalība lekcijās (kontaktstundas) un sekmīga patstāvīgā darba nobeigums, zināšanu pārbaudes forma- ieskaite par visu kursa apjomu.


Studiju realizācija:

Studijas tiek realizētas specializetās īpaši iekārtotās divās auditorijās, katra ar 50 vietām. Katra auditorija ir labiekārtota ar grafoprojektoriem, tāfelēm, ekrāniem. Viena auditorija aprīkota ar video konferences iekārtu, ar TV un viedoaparatūru.

Papildus fakultātes bibliotēkai ir izveidots Metodiskais kabinets, kurā ir:

  • 2010 grāmatu, maģistru darbi, projektu materiāli un izstrādnes,

  • 5 darba vietas ar datoriem,

  • visa programmai nepieciešamā pamat- un ieteicamā literatūra.

Ir iekārtota telpa docētāju patstāvīgajam darbam. Papildus fakultātes materiālās bāzes un metodiskajām iespējām var izmantot LU Zinātniskās bibliotēkas iespējas un INTERNETa pieslēguma iespējas.


2. pielikums


Ģeoloģijas doktora studiju programmas akadēmiskais personāls


Vārds, uzvārds

Amats

Grāds

Ģeoloģijas nodaļas

Ervīns Lukševičs

asoc. prof.

Dr.ģeol.

Valdis Segliņš

asoc. prof.

Dr.ģeol.

Ģirts Stinkulis

docents

Dr.ģeol.

Ģeogrāfijas un vides zinātnes nodaļu

Andris Bauls

docents

Dr.ģeogr.

Māris Kļaviņš

profesors

Dr.habil.chem.

Vitālijs Zelčs

profesors

Dr.ģeol.



Piezīme: pašlaik ģeoloģijas doktora studiju programmu realizācijā kā promocijas darbu vadītāji piedalās arī prof. Dr. habil. ģeol. Igors Danilāns, em. prof. Dr. habil. ģeogr. Guntis Eberhards un Dr. ģeol. Astrīds Freimanis. Nepieciešamības gadījumā par promocijas darbu vadītājiem tiek piesaistīti arī citi graduētie ģeoloģijas speciālisti attiecīgajos pētījumu virzienos.


Studiju kursu “Promocijas darba izstrādāšana – III (A daļa) specializācija zinātnes apakšnozarē” realizācijā piedalās viesprofesori:

prof. Jan A. Piotrowski (Orhusas Universitāte, Dānija),

prof. Aleksis Dreimanis (Rietumontario Universitāte, Kanāda)

prof. Tõnu Meidla (Tartu Universitāte, Igaunija)

prof. Kalle Kirsimäe (Tartu Universitāte, Igaunija)


Ģeoloģijas doktora studiju programmas

akadēmiskā personāla dzīves un darba gājums (CV)


Andra Baula dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)


Uzvārds, vārds: Andris Bauls

Personas kods: 170438-11809

Izglītība: 1956-1961 LVU, Fizikas-matemātikas fakultāte, students

1970-1974 LVU, Ģeogrāfijas fakultāte, neklātienes aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1980 Ģeogrāfijas zinātņu kandidāts

1987 Ekonomikas ģeogrāfijas katedras docents

1992 Ģeogrāfijas zinātņu doktors

Nodarbošanās:

1961-1967 LVU Skaitļošanas centra inženieris

1967-1982 LVU Ģeogrāfijas fakultātes Ekonomiskās ģeogrāfijas

katedras vec. pasniedzējs

kopš 1982 LVU Ģeogrāfijas fakultātes Ekonomiskās ģeogrāfijas

(Cilvēka ģeogrāfijas) katedras docents

Nozīmīgākās publikācijas un mācību literatūra

Bauls A. 1978. Commuting in the Suburban zones of the some cities of Latvia.Washington,Soviet Geography, vol. 19, Nr. 6, pp. 406-416.

Bauls A. 1994. Daily commuting to work in regional centres of Latvia.Development problems of the Baltic states. Riga. 15-18. lpp.

Bauls A. 1974. Matemātiskās metodes ģeogrāfijā. Lineārā programmēšana. Rīga: LVU, 64 lpp.

Bauls A. 1986. Grafu teorijas metodes ģeogrāfijā. Rīga: LVU, 68. lpp.

Bauls A. 1986. Svārstmigrācija. Rīga: LVU, 24. lpp.

Bauls A. 1999. Changes in the migration of the population in Latvia over 1991-1996. Polish population. Review No.13, Warsava, 87-93.

Bauls A., Krišjāne Z. 2000. Social and Demographic Characteristic of migration flows from Latvia to Russia. Nordic-Baltic Sea Region on the Eve of 21st Century, Riga, 319-323.

Zinātniski pētnieciskā darbība: Iedzīvotāju ģeogrāfija, iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija.

1994-1996 Latvijas iedzīvotāju un apdzīvojuma teritoriālā izvietojuma diferenciācija migrācijas ietekmē. Granta t. v.

1997-1998 Pilsētu telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un iedzīvotāju mobilitāte. Granta t.vad.

Akadēmiskie kursi:

kopš 1968 Matemātiskās metodes ģeozinātnēs 64 akad. stundas

kopš 1991 Transporta un sakaru ģeogrāfija 48 akad. stundas

kopš 1993 Statistiskās metodes ģeozinātnēs 48 akad. stundas

kopš 1993 Geourbanistika 64 akad. stundas

kopš 1993 Iedzīvotāju migrācija 48 akad. stundas

kopš 2003 Datu apstrādes un interpretācijas metodes 32 akad. stundas


2003.gada 20.janvārī Dr. Andris Bauls


Māra Kļaviņa dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)


Uzvārds, vārds: Māris Kļaviņš

Personas kods: 120356-10268

Dzimšanas gads un datums: 1956 gada 12 marts

Izglītība:

1974-1979 LVU Ķīmijas fakultāte, students

1979-1982 LVU Ķīmijas fakultāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1982-jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1985- ķīmijas zinātņu kandidāts, Maskavas Valsts Universitāte,

1986-vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

1988-vadošais zinātniskais līdzstrādnieks

1991- docents

1992-ķīmijas doktors, Latvijas Universitāte

1993- habilitētais ķīmijas doktors, Latvijas Universitāte,

1993-vadošais pētnieks

1994-profesors ZA Bioloģijas institūtā

1995 -profesors Latvijas Universitātē

Nodarbošanās:

1974-1979- LVU, students

1979-1982- LVU aspirants

1982-1985- PSRS ZA Pielietojamās bioķīmijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks

1985-1989- PSRS ZA Pielietojamās bioķīmijas institūta laboratorijas vadītājs

1989- 1994 Latvijas ZA Bioloģijas institūta hidroķīmijas grupas vadītājs, vadošais

pētnieks, profesors

1991- 1995 Latvijas Universitātes docents

1995 - Latvijas Universitātes profesors, Vides zinātnes nodaļas vadītājs

1996- Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns

Nozīmīgākās publikācijas

  1. Uzhinova L.D., Zitsmanis A., Kļaviņš M., Plate N.A. Synthesis of biospecific sorbents on the celulosis for purification of albumine. Vysokomol. Soed., Ser. B, 1987, vol.27, N.4, pp.274-276 (in Russ.)

  2. Grachev V.P., Zavalnyij M.A., Gūtmanis A.E., Zitsmanis A., Kļaviņš M., Mironova L.L., Popova V.D. "Cytolar" microcarriers for animal cell cultivation. Voprosi Virusologii, 1985, N 6, pp.721-725 (in Russ.)

  1. Kļaviņš M., Roska A., Baskhirova I., Zicmanis A. Polymer bound catalysts in condensation reactions of carbonylcompounds with CH-acids. J. Appl. Chem., 1990, vol. 63, N 4, pp.729-748 (in Russ.)

  1. Kļaviņš M., Cinis U. Humic substances in Latvian inland waters. Finnish Humus News, 1991, vol. 3, pp.71-76

  2. Kļaviņš M. A study of Latvian inland water pollution levels. Environmental Toxicology and health, Stockholm, 1991, pp.139-167

  3. Johansson C., Valarie I., Klaviņš M., Allard B., Boren H., Grimvall A. The use of chemical degradation technique to study lignin derived phenolic structure in humic matter. In: Humic substances in the Global environment and implications on human health. Eds N. Senesi, T.M. Miano. Elsevier, 1994, pp. 234-239.

  4. Kļaviņš M., Briede A., Kļaviņa I., Rodinov V. Metals in sediments of lakes in Latvia. Environ. Internat., 1995, vol. 21, N 4, 451-458

  5. Kļaviņš M., Rodinov V., Cimdiņš P., Kļaviņa I., Purīte M., Druvietis I. Well water quality in Latvia. Kļaviņš M., Apsīte E., Cimdiņš P. Aquatic humic substances from Latvia. Verh. Internat Verein. Limnol. 1997, vol 87, pp. 128-133.

  6. Kļaviņš M. Aquatic humic substances Rīga: LU, 1992, 132 pp. (in Russ)

  7. Kļaviņš M.Humic substances in inland waters of Latvia, Roskilde: RUC, 1993, 82 pp.

  8. Kļaviņš M., Prikāne A. Ekotoksikoloģija. Rīga, LU, 1995, 126 lpp.

  9. Kļaviņš M. Vides ķīmija. Rīga: LU, 1995, 212 lpp.

  10. Kļaviņš M. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite, LU: 1996, 298 lpp.


Profesionālā līdzdalība

International Society of Humic Substances - National Coordinator

International Union of Biometeorology- Chairman of Latvian chapter

UNESCO Program "Man and Biosphere" (MAB) - vice chairman

Latvijas Ķīmiķu Biedrība


2003.gada 24.februārī Dr. Māris Kļaviņš

Ervīna Lukševiča dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)


Dzimšanas gads: 1955

Personas kods: 191155-10108

Izglītība: 1974 - 1979 Latvijas Valsts Universitāte, Bioloģijas fakultāte, students

1995 - 1996 Latvijas Universitāte, doktorands, vispārīgā ģeoloģija

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1996 Latvijas Universitāte, ģeoloģijas doktors

1997 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, docents

2001 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, asociētais profesors stratigrāfijā un paleontoloģijā

Nodarbošanās:

1979 -1998 Latvijas Dabas muzejs, ekskursiju vadītājs, taksidermijas laboratorijas vadītājs, fondu nodaļas vadītājs, galvenais muzeja krājuma glabātājs

Kopš 1996.gada – Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūta pētnieks

Kopš 1996.gada – LU Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu Fakultātes Vispārīgās ģeoloģijas katedras docents

Kopš 1998.gada – LU ĢZZF Ģeoloģijas nodaļas vadītājs

Kopš 2001. gada – LU ĢZZF Vispārīgās ģeoloģijas katedras asociētais profesors

Kopš 2002. gada – LU Ģeoloģijas institūta direktora v.i.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

  1. Lukševičs E. 1995. Famennian vertebrate assemblages and zonation of the Main Devonian Field. - In Turner S. (ed.): Special Publication 1 of Ichthyolith Issues. New Mexico, 70 p.

  2. Ahlberg P.E., Clack J.A., Lukševičs E. 1996. Rapid braincase evolution between Panderichthys and the earliest tetrapods. - Nature, 381, No. 6577. 61-64 p.

  3. Ivanov A., Lukševičs E., Upeniece I. 1996. The squamous part of an Asterolepid body. - Modern Geology, 20. 399-410 p.

  4. Lukševičs E. 1999. Stratigraphic occurrence of vertebrate remains in the Upper Devonian of Severnaya Zemlya (Russia). - Acta Geologica Polonica, 49 (2): 125-131 p.

  5. Lukševičs E., Sorokin V. 1999. A new species of armored fishes of the genus Bothriolepis (Placodermi) from the Upper Devonian of North Timan. – Paleontological Journal, 33 (4): 413-419.

  6. Ahlberg P. E., Lukševičs E., Mark-Kurik E. 2000. A near-tetrapod from the Baltic Middle Devonian. Palaeontology, 43 (3): 533-548.

  7. Forey, P. L., Ahlberg, P. E., Lukševičs, E. & Zupiņš, I. 2000. A new coelacanth from the Middle Devonian of Latvia. Journal of Vertebrate Paleontology, 20 (2): 243-252.

  8. Лукшевич Э. 1999. Плакодермы (Antiarchi). – В кн.: Стратиграфия силура и девона архипелага Северная Земля. Ред. Р. Г. Матухин, В. Вл. Меннер. Новосибирск. 142-146.

  9. Lukševičs E. 2001. Bothriolepid antiarchs (Vertebrata, Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform. – Geodiversitas, 23 (4): 489-609.

  10. Lukševičs E. 2001. The orbito-nasal area of Asterolepis ornata, a Middle Devonian placoderm fish. – Journal of Vertebrate Paleontology, 21 (4): 687-692.

Nozīmīgākā mācību literatūra:

1. Lukševičs E. 1999. Mugurkaulnieku paleontoloģija. Mācību līdzeklis. Rīga, Elpa. 102 lpp.

Publikāciju kopējais skaits 76, t.sk. 29 zinātniskās publikācijas, 28 zinātnisko konferenču tēzes, 1 mācību grāmata, 18 zinātniski populāri raksti.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Devona zivju un tetrapodu morfoloģijas, paleoekoloģijas un biostratigrāfiskās nozīmes pētījumi, devona stratigrāfiskais iedalījums.

Akadēmiskie kursi:

Kopš 1996. Paleontoloģija ar paleoekoloģijas pamatiem, B.Sc.geol. 64 st.

Kopš 1996. Stratigrāfija un ģeohronoloģija, B.Sc.geol. 32 st.

Kopš 1997. Vēsturiskā ģeoloģija, B.Sc.geol. 64 st.

Kopš 1997. Dzīvības formu attīstība, M.Sc.geol., M.Sc.env. 64 st.

1997.-2001. Augu un dzīvnieku sistemātikas pamati, M.Sc.geol. 32 st.

1997.-2001. Evolūcijas teorija, M.Sc.geol. 64 st.

Kopš 2001. Zemes vēsture, C daļas kurss 32 st.

Kopš 2001. Mikropaleontoloģija, M.Sc.geol. (kopā ar L. Kalniņu) 96 st.

Goda nosaukumi un prēmijas:

Nav.

Papildus ziņas par profesionālo darbību

Darbība profesionālās/sabiedriskās organizācijās:

Starptautiskās Ģeoloģijas Zinātņu Savienības Devona stratigrāfijas apakškomisijas (IUGS SDS) korespondējošais loceklis.

Baltijas Stratigrāfijas Asociācijas vice-priekšsēdētājs ex officio.

Latvijas Stratigrāfijas Komisijas priekšsēdētājs

Paleontoloģijas biedrības (Krievija) biedrs.

Konferenču organizēšana un vadīšana:

4. Baltijas Stratigrāfijas konference, Jūrmala, 1999. gada 27. septembrī – 2. oktobrī "Problems and Methods of Modern Regional Stratigraphy"

Cita nozīmīga pieredze:

Līdzdalība starptautiskos pētnieciskos projektos:

Starptautiskās Ģeoloģiskās korelācijas programmas (IGCP) darba projekts 328 “Paleozoja mugurkaulnieku mikropalieku biohronoloģija un jūras - kontinentālo nogulumu globālā korelācija” (1991.-1996.)

Starptautiskās Ģeoloģiskās korelācijas programmas (IGCP) darba projekts 406 “Apakšējā-vidus paleozoja cirkumarktisko mugurkaulnieku paleontoloģija un biostratigrāfija” (1996.-2000.)

ES 5. ietvara projekts “BioCASE – A Biological collections access service for Europe” (2001.-2004).

Lielbritānijas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas NATO atbalstīts projekts LG 961235 (1997.-1998.) “Lielbritānijas un Baltijas reģiona vidus - augšējā devona mugurkaulnieku faunu korelācija”.

Kvalifikācijas celšana ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs:

Kembridžas Universitātes Zooloģijas nodaļa, 2000. gada 2.-28. septembris


2002.gada 24.oktobrī Dr. Ervīns Lukševičs


Valda Segliņa dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)


Dzimšanas gads: 1958

Personas kods: 260558-10904

Izglītība: 1976-1981 Ļeņingradas kalnu institūts, Ģeoloģiskās izpētes fakultāte, students

1986 Igaunijas Zinātņu akadēmija, Ģeoloģijas institūts, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1986 Ģeoloģijas-mineraloģijas zinātņu kandidāts

1992 Ģeoloģijas doktors

1997 LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents

2001 LU ĢZZF asociētais profesors

Nodarbošanās:

1981-1989 Latvijas ģeoloģiskās pārvaldes Kompleksās ģeoloģiskās izpētes

ekspedīcijas ģeologs, grupas vadītājs, vecākais ģeologs

    1. Latvijas Vides aizsardzības komitejas Ekoloģiskās ekspertīzes

pārvaldes vadītājs

    1. Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja

pirmais vietnieks

1993 Valsts Reformu ministrija, valsts sekretārs

1993-1995 LU Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs, pasniedzējs,

direktora vietnieks

1995-1996 Pasaules Dabas Fonds, projekta vadītājs

kopš 1995 LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, pasniedzējs, docents,

asociētais profesors


Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

Ģeoloģijā

Segliņš V. Holocēna nogulumu stratigrāfija Latvijā un to starpreģionālā korelācija. Rīga, Elpa-2, 2001, 191 lpp.

Segliņš V. Latvijas holocēna nogulumu sporu un putekšņu diagrammu katalogs. LU, Rīga, Elpa-2, 2001, 528 lpp.

Segliņš V. Latvijas holocēna sporu un putekšņu diagrammas. LU, Rīga, Elpa-2, 2001, 95 lpp.

Vides politikā un pārvaldē


Seglins V.: Environmental Requirements for Loans Disbursed under the World Bank Credit Line, The World Bank, 1994, 97 p.

Seglins V.: Environmental Risk Assessment in Bank Landing Procedure. Local Latvian Conditions. EBRD Environmental Risk Management Training’s for Banks. Riga, 1996, 37.

Ūbelis A., Seglins V., Malik A. : An Assessment of Selected Policies for Controlling Stationary and Point Source Pollution in Latvia. Harvard University Press, 1996, 56.

Seglins V.: National Environmental Policies - A Comparative Study of Capacity Building. Case Study of Latvia. World Institute for Development Economics Research of the United Nations University UNU/WIDER// ECE , Berlin, 1995, 26.

Seglins V.: Evaluation of Eastern Europe. (The case of Latvia). Stockholm, SEI, 1994. 136p.

Seglins V., Vanaga N.: Environmental Improvements in Latvia Industrial Enterprises, Berlin Free University (FUB), 1994, 156 p.

Ernsteins R., Seglins V.: Environmental Status Report 1993. IUCN East European Programme. 1993 vol. 5, p..79-136

Seglins V., 1997: Commentaries on Environmental Policy in Germany by Experts from Latvia. In: Performance and Characteristics of German Environmental Policy. FS II 97-301; Wissenschaftszentrum Berlin fur Sozialforschung (WSB), Berlin, 56-57.

Monogrāfijas – 3, raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos – 19, konferenču tēzēs – 27, citas publikācijas kopā – 96.

Publikācijas mācību literatūrā:

Mācību līdzekļi – 1, lasāmgrāmatas studijām – 38.

Akadēmiskie kursi:

Kopš 1993: Vides politika (64 stundas) – B. Sc. env;

Vadība un pārvalde (32 stundas)- līdz 1998.

Kopš 1994: Ģeoloģiskā kartēšana (48 stundas) - B. Sc. geol. Eirāzijas reģionālā ģeoloģija (64 stundas)- B. Sc. geol.
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   16

Похожие:

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconDoktora studiju programma fizikā, astronomijā un mehānikā anotācija 4

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconII. Profesionālās augstākās izglītības studiju programma

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Ģeoloģijas doktora studiju programma iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница