Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma




НазваниеHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma
страница6/86
Дата18.10.2012
Размер2.94 Mb.
ТипДокументы
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   86

6.6.3. Studentu apmierinātība ar pasniedzēju darbu un ar mācību vidi.



Studentiem tika piedāvāta iespēja 5 ballu sistēmā (kur 1- zemākais vērtējums; 5 – augstākais) paust savu apmierinātības pakāpi ar pasniedzēju darbu pēc sekojošiem indikatoriem:


  1. Kursa apraksta un informācijas par kursa prasībām savlaicīga piedāvāšana - 4,16

  2. Uzskates/vizuālo materiālu izmantošana – 3,87

  3. Izdales materiālu nodrošināšana - 3,87

  4. Lekciju sākuma un beigu laika ievērošana – 4,35

  5. Stāstījuma loģika – 4,23

  6. Darba tempa piemērotība uztverei – 4,23

  7. Studentiem izvirzīto prasību pamatotība un saprātīgums – 4,19

  8. Informācijas novitāte un nozīmīgums katrā lekcijā – 4,05

  9. Kontakts ar auditoriju – 4,22

  10. Studentu uzklausīšana un atbildēšana uz jautājumiem – 4,48

  11. Priekšmeta pārzināšana – 4,64

  12. Spēja ieinteresēt un motivēt apgūt konkrēto priekšmetu – 3,96

  13. Vēlme nākotnē sadarboties ar konkrēto pasniedzēju – 4,16


Iegūtie dati liecina, ka LKA studenti pauž augstu apmierinātības pakāpi ar docētāju darbu 2004./05. mācību gadā. Ļoti augstu studenti vērtē docētāju zināšanas savā studiju priekšmetā (noapaļojot vērtējumu – t.i.”5” ), kas liecina par augsto LKA docētāju profesionalitātes līmeni studentu skatījumā. Augsti tiek vērtēta arī docētāju komunikabilitāte un atvērtība sadarbībā ar studentiem ( studentu uzklausīšana un atbildēšana uz jautājumiem), kā arī docētāju disciplinētība - nodarbību laika sākuma un beigu ievērošana.

Salīdzinoši zemāk vērtēta (zem “4”) uzskates un izdales materiālu izmantošana nodarbību laikā. Studenti sagaida no docētājiem intensīvāku apgūstamā materiāla vizualizāciju to nodarbību ietvaros, kur tas atbilst studiju priekšmeta saturam, kas liek pievērst uzmanību intensīvāk sekot metodisko materiālu sagatavošanai .

Pasniedzēju darba vērtējumi ir vienlīdz pozitīvi visu trīs studiju kursu studentu vērtējumos. Vien 1. kursa studentu vērtējumos vērojama neliela tendence vērtēt augstāk docētāju darbu (praktiski visos parametros) salīdzinājumā ar 2. un 3. kursā sniegto vidējo vērtējumu.

Vērojamas zināmas docētāju darba vērtējumu atšķirības atsevišķu studiju apakšprogrammu ietvaros, taču šīs viedokļu atšķirības svārstās tikai 1 balles ietvaros un nevienā apakšprogrammā neviens parametrs nav vērtēts zemāk par “3” ballēm (vidējie rādītāji), kas nozīmē - neviens vidējais vērtējums, kas būtu zemāks par vidēju apmierinātības pakāpi.


Studentiem tika piedāvāta iespēja 5 ballu sistēmā (kur 1- zemākais vērtējums; 5 – augstākais ) paust savu apmierinātības pakāpi ar mācību vidi pēc sekojošiem indikatoriem:


  1. Telpas piemērotība mācību kursa apguvei – 4,08

  2. Telpas piemērotība tehniskā aprīkojuma lietošanai – 3,80

  3. Pasniedzēja dzirdamība telpā – 4,55


Aptaujātie studenti apliecina, savu apmierinātību ar visiem 3 mācību vides raksturojumiem, tomēr nedaudz sliktāk tiek vērtēta atsevišķu telpu piemērotība tehniskā aprīkojuma lietošanai, kas liek pārdomāt telpu plānojuma un tehniskā aprīkojuma uzlabošanas pasākumus.
      1. Studenta pašnovērtējums attiecībā uz kursa apguves pakāpi



Par vienu no studiju kvalitātes indikatoriem varam uzskatīt studentu pašvērtējumu attiecībā uz studiju kursa apguves pakāpi Studējošie savas zināšanas vērtēja 5 ballu sistēmā , kur 1 – atbilda viedoklim – kursu neapguvu nemaz, bet 5 - kursu apguvu pilnībā. Vidēji LKA studenti savas zināšanas novērtējuši uz 3.8, kas uzskatāms par augstu subjektīvās apmierinātības rādītāju attiecībā uzzināšanu apguvi analizējamās studiju programmas ietvaros. Nedaudz augstāks par vidējo pašvērtējums raksturīgs 1.kursa studentiem – 3,9, bet nedaudz zemāks 3. kursa studentiem – 3,0. 2.studiju kursa studenti savu zināšanu pakāpi vērtē uz 3,8 šajā 5 ballu vērtēšanas skalā.


Secinājumi

  1. LKA studenti pauž augstu apmierinātības pakāpi ar studiju programmas kvalitāti tās mācību daļas aspektā.

  2. Visaugstāk vērtētie parametri ir

    • Studiju kursa atbilstība izvēlētajai programmai docētāja sagatavotajam kursa aprakstamun kursa aprakstam,

    • Docētāja zināšanas savā priekšmetā,

    • Docētāja stāstījuma loģika un piemērotība uztverei,

    • Docētāja komunikācija ar studentiem – uzklausot tos un atbildot uz jautājumiem.


3. Vissliktāk vērtētie parametri mācību procesā

  • Uzskates un vizuālo materiālu izmantošna nodarbībās; tas liek pievērst uzmanību metodisko materiālu lietojumam studiju procesā


6.7. Iekšējais kvalitātes mehānisms


Kvalitātes vadības sistēma Latvijas Kultūras akadēmijā tiek balstīta uz starptautisku kvalitātes vadības sistēmu standartos ietvertiem kvalitātes vadības principiem un atbilst akadēmijas pamatmērķiem. Mērķa sasniegšanai šai sistēmā ietverts ietver visa akadēmijas personāla darbības kvalitātes pastāvīgais nodrošinājums, kā arī kvalitātes vadības sistēmas nodrošināšanas posmi tiek īstenoti attiecībā uz visām akadēmijas darbības sfērām : akadēmisko, zinātnisko, administratīvo un saimniecisko darbību..


Kvalitātes vadības sistēma ietver kvalitātes nodrošināšanas nepieciešamo posmu īstenošanu:

  • akadēmijas darbības plānošanu, aptverot kā akadēmisko, tā zinātnisko, administratīvo un saimniecisko darbību;

  • darbības plānu īstenošanu: lai sasniegtu vēlamos rezultātus, tiek izmantoti pieejamie resursi un piesaistīti jauni, veidotas aizvien jaunas sadarbības formas ar citām akadēmiskajām institūcijām, valsts pārvaldes iestādēm, diplomātiskajām un privātām institūcijām un citiem sadarbības partneriem;

  • iegūto rezultātu novērtējumu, kas pamatots uz pastāvīgas saiknes nodrošinājumu starp akadēmijas vadību un konkrētu vēlamo rezultātu sasniegšanas procesā iesaistīto akadēmijas personālu;

  • vadoties no veiktā novērtējuma, tiek pieņemti lēmumi par nepieciešamajām izmaiņām akadēmijas darbības procesā ar mērķi nodrošināt pastāvīgu kvalitāti, kas atbilstu augstām akadēmiskajām, zinātniskajām un iestādes administratīvās un saimnieciskās vadības prasībām.





Procesa kvalitātes vadības īstenošanai tiek veikta virkne darbību ar mērķi efektīvi īstenot visus kvalitātes nodrošināšanas posmus. Iekšējā kvalitātes mehānisma darbībā iekļautas visas struktūrvienības, kas piedalās programmas realizēšanā, ieskaitot studējošos un Studiju Programmu padomi.




Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmas, LKA akadēmiskās un zinātniskās darbības kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:


  1. studiju programmas satura analīze un izvērtējums, sagatavojot pašnovērtējuma ziņojumus par aizvadīto studiju gadu. Iegūtie dati un secinājumi tiek izskatīti par apakšprogrammu realizāciju atbildīgās katedras un Studiju programmu padomes sēdēs,

  2. studiju procesa un pasniegšanas kvalitātes kontrole un analīze, ko regulāri veic par apakšprogrammu realizāciju atbildīgās LKA katedras,

  3. LKA absolventu darba iemaņu un piemērotības darba tirgum aptaujas un analīze,

  4. akadēmijas studentu aptaujas, iegūstot viedokli par studiju programmu konkrētu kursu īstenošanu, satura un pasniegšanas formas atbilstību studiju kvalitātes prasībām

  5. ārējo ekspertu izmantošana studiju procesa un studējošo zināšanu novērtēšanai,

  6. studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas vājos punktus, to novēršanu un programmas attīstības iespējas,

  7. akadēmijas docētāju nodarbību hospitēšana un savstarpējs lekciju apmeklējums, kas ļauj izvērtēt to stiprās un vājās puses;

  8. akadēmijas docētāju ikgadēju pārskatu sagatavošana par akadēmisko, zinātnisko un radošo darbību, publikācijām, dalību zinātniskos pētījumos un zinātniskās konferencēs;

  9. konkursa rīkošana akadēmijas grantu piešķiršanai akadēmijas docētāju zinātnisko projektu īstenošanai, nodrošinot projektu izstrādes nepieciešamo kvalitāti;

  10. akadēmijas docētāju starptautiskas apmaiņas veicināšana, piesaistot starptautisku fondu finansējumu un radot iespēju akadēmijas docētājiem gūt pieredzi ārvalstu augstskolās;

  11. augsti kvalificētu vieslektoru aicināšana, tai skaitā no ārvalstu augstskolām.


Administratīvās un saimnieciskās darbības kvalitātes nodrošināšanas pamatā ir:


  1. kvalitatīva personāla vadība;

  2. papildus finanšu piesaiste akadēmijas saimnieciskajai darbībai un pārskatāms finanšu izlietojums konkrētiem mērķiem, atbilstoši vēlamajiem rezultātiem;

  3. akadēmijas studentu aptaujas, iegūstot viedokli par studiju īstenošanas saimniecisko nodrošinājumu un atbilstību studiju kvalitātes prasībām;

  4. akadēmijas ikgadēju pārskatu sagatavošana par akadēmijas saimniecisko darbību, sniedzot nepieciešamu informācijas apkopojumu un saimnieciskās darbības izvērtējumu tālākai lēmumu pieņemšanai.



7.1. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla nodrošinājums

Akadēmiskā personāla sadalījums pēc akadēmiskajiem amatiem



Katedras / Akadēmiskie amati

Profesori

Asociētie profesori

Docenti

Lektori

Stundu docētāji



Kopā:

Kultūras teorijas un vēstures katedra

6

2

4

6

2

20

Starpkultūru komunikāciju un svešvalodu katedra

1

3

1

28

2

35

Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra

-

2

3

5

5

15

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

3

6

7

10

6

32

Kopā:

10

13

15

49

15

102



Akadēmiskā personāla sadalījums pēc zinātniskajiem grādiem



Katedras / Zinātniskie grādi

Habilitētie doktori

Doktori

Maģistri

Bakalauri

Kopā:

Kultūras teorijas un vēstures katedra

2

10

8

-

20

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

-

6

26

3

35

Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra

-

4

11

-

15

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

-

1

27

4

32

Kopā:

2

21

72

7

102



7.2. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla zinātniskās, metodiskās un mākslinieciski-radošās darbības virzieni


Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs atspoguļojas docētāju studiju kursos un studējošiem piedāvātajās zinātniski-pētniecisko darbu tēmās.

Galvenie pētniecības virzieni ir:


  • Kultūras teorija,

  • Kultūras filozofija,

  • Kultūras semiotika,

  • Kultūras socioloģija,

  • Kultūras menedžments,

  • Kultūras antropoloģija,

  • Kognitīvā lingvistika,

  • Folkloristika,

  • Teātra, kino un audiovizuālo mākslu vēsture un teorija,

  • Literatūras teorija.


Ar minētajiem virzieniem saistīta gan piedalīšanās zinātniskajās konferencēs un semināros, gan akadēmiskās publikācijas.


7.3. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla zinātniskā, metodiskā un mākslinieciski – radošā darbība

(2001. – 2007.)


Gunārs Bībers


Zinātniskās publikācijas


  1. Ibsens. No jauna un pirmoreiz. Diena, 2006.15.IV

  2. Aspazijas traģēdiju varones izvēles situācija. Krāj. Rainis un Aspazija, Zinātne, 2004


Iesniegts publicēšanai


  1. Kustības un vārda kontrapunkts F.Dīrenmata dramaturģijā. (rakstu krāj.)

  2. Jauns skatījums uz Ibsenu Latvijā.

  3. A.Griguļa satīriskās komēdijas. (rakstu krāj.)

  4. Uz lekciju pamata tiek gatavots mācību līdzeklis „Drāmas teorija”


Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā


  1. Aspazijas traģēdijas varones izvēles situācija. 2004. gada septembris

  2. A.Grigulis un G.Priede. 2007. gada 14.februāris


Raimonds Briedis


Zinātniskās publikācijas


  1. Vilis Lācis (1904-1940-1966)// Latviešu rakstnieku portreti. Laikmeta krustpunktos. – R.: Zinātne, 2001.- 51.-81. lpp.

  2. Laikmeta kontūrējums; Proza. 50.-70. gadi// Latviešu literatūras vēsture 3 sējumos. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. – 3. sēj. – 32.-94. lpp.

  3. Mazliet par atskaņas semantikas evolūciju Čaka dzejā// Aleksandra Čaka gadagrāmata. – Rīga: Pils, 2002. – 99.-118. lpp.

  4. Dažas epizodes Galvenās literatūras pārvaldes un Andreja Upīša attiecībās// Karogs. – 2002. – 12. nr. – 184.-187. lpp.

  5. 245 šķirkļi// Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. pārstr., pap. izd. – R.: Zinātne, 2003

  6. Vilciens uz Austrumiem. Mazliet par neeiropeiskajām (Orienta) zīmēm latviešu literatūrā// Kentaurs, 32. 2003. 49.-56. lpp.

  7. Aleksandra Čaka dzejas atskaņu vārdnīca, 1// Aleksandra Čaka gadagrāmata. R.: Pils, 2004.133.-170. lpp.

  8. Zeme bez centra jeb Dzīve uz robežas. Ieskars Andreja Upīša kara gadu stāstos// Andrejs Upīts. Paliekošais un zūdošais. R.: Pētergailis, 2004.

  9. Kas notiek ar Romu II pasaules kara laikā latviešu padomju dzejā?// Antiquitas Viva-2. Rīga: Zinātne, 2005. – 186.-195. lpp.

  10. Nosaukumu semantika latviešu padomju kara un pēckara dzejā// Meklējumi un atradumi. R.: Zinātne, 2005. – 94.-103. lpp.

  11. Vilis Lācis un (paš)cenzūra// 100 gadu kopā ar Vili Lāci. Konferences materiāli. R.: Zinātne, 2005. – 53.-59. lpp.

  12. Atskaņu funkcijas Ojāra Vācieša 50.-70. gadu dzejā// Cilvēka brīvība. Cilvēka balss. Rakstu krājums. R.: Pils, 251.-258. lpp.

  13. Rainis pēckara latviešu padomju “varoņu” hierarhijā// Meklējumi un atradumi. 2006. Sast. I. Daukste-Silasproģe. – R.: Zinātne, 2006. – 146.-156. lpp.


Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā


  1. Romas alūzijas latviešu pēckara dzejā. Konference “Antiquitas viva: Urbs aeternis”. Rīga, 26.09.2003.

  2. Atskaņu semantika O. Vācieša 50.-60. gadu dzejā. O. Vācieša jubilejas konference 2003. XI

  3. Grieķijas motīvs latviešu pēckara padomju dzejā – Rīgas 2. starpt. hellenistikas konference 2005., 25. XI

  4. Ļeņins un Staļins latviešu padomju pēckara dzejā. 12. starpt. zin. konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē” Liepāja 2.-4. III 2006


Valda Čakare


Zinātniskās publikācijas


    1. „20.gadsimta 90.gadi un gadsimtu mija Latvijā un pasaulē.” Zeltiņa, Guna (red.): Latvijas teātris. 20.gs. 90.gadi un gadsimtu mija. 2007, Rīga: Zinātne, 7.-13.lpp.

    2. „Latvijas režija (1990-2005). Galvenās tendences.” Radzobe, Silvija (red.): Teātra režija Baltijā. 2006, Rīga: Jumava, 254.-289.lpp.

    3. „Alvis Hermanis.” Radzobe, Silvija (red.): Teātra režija Baltijā. 2006, Rīga: Jumava, 454. - 485. lpp.

    4. „Kičs latviešu teātrī.” Teātra Vēstnesis, 2006. Nr.1, 158.-165.lpp.

    5. Ojāra Vācieša „nežēlības teātris”. Cilvēka brīvība. Cilvēka balss. Ojāra Vācieša starptautiskā zinātniskā konference. Rakstu krājums. 2005, Rīga: Pils, 167.-174. lpp.

    6. Skatuves telpas metaforas un to tulkojums teātra valodā. Teātra Vēstnesis. 2005, Rīga. Nr.1. 47. - 55.lpp.

    7. Postmodernisms un modernisms. Postmodernisms teātrī un drāmā. 2004., Rīga: Jumava, 11. - 37. lpp.

    8. Reālā pasaule un tās simboliskā projekcija Ibsena lugu iestudējumos 1990.gadu latviešu teātrī.” Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. 2004., Rīga: Norden AB, 331. - 339.lpp.

    9. Čakare, Valda 2003: „Sfinksas mīkla hellēņiem un mums.” Hellēņu dimensija Eiropai. Rīga: Zinātne, 231.-235.lpp.

    10. Gordons Kreigs. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. 2002, Rīga, Jumava, 778.- 805.lpp.

    11. .Anglijas režija (1900-1945). Galvenās tendences. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. 2002, Rīga: Jumava, 734.- 777.lpp.

    12. Citas pasaules. Teātra Vēstnesis. 2002, Nr.3/4, 45.-55.lpp.

    13. “Orfejs un Eiridīke postmodernā teātra diskursā.” Antiquitas Viva. Studia Classica. 2001, Rīga: LU Klasiskās filoloģijas katedra. Hellēnistikas centrs, 97.-102.lpp.

    14. “Antīko motīvu funkcionalitāte 20.gadsimta avangarda teātrī.” iTAKA. 2001, Rīga: LU Klasiskās filoloģijas katedra. Hellēnistikas centrs, 30.-37.lpp.

    15. “The Latvian Theatre and the End of the Second Millennium.” The 5th European Theatre Forum 2000. The Actor Today. Light and Shadow. 2001, Paris: Actes Sud, pp.113 -120.

    16. “Post-Modern Culture and National Identity in Post-Socialist Latvia.” Acta Baltica 2001. Kaunas: Aesti, pp.192-196.

    17. Teātris un teksts. Teātra valodas atjaunošana. 2001, Teātra Vēstnesis. Nr.4, 25.-28.lpp.


Iesniegts publicēšanai


  1. „Rainis.” In: Grolier Encyclopedia of Modern Drama.

  2. „Latvian Drama.” In: Grolier Encyclopedia of Modern Drama.


Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā


  1. 08.12.2007. Starptautiska konference Theatre: Stability and Dynamics. Referāts „Clichés of Theatrical Gesture in the Recent History of the Latvian Theatre”. Tallina (Igaunija).

  2. 20.10.2006. Starptautiska konference Metamind. Referāts „Vientiesība latviešu teātrī”. Rīga (Latvija).

  3. 03. 2006. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 12.starptautiskā zinātniskā konference .Aktuālas problēmas latviešu literatūras zinātnē..Referāts “Refleksija par teātri kā komunikācijas veidu Latvijas teātru jaunākajos iestudējumos. Kičs latviešu teātrī”. Liepāja (Latvija).

  4. 11. 2005. Rīgas 2. starptautiskā hellēnistikas konference Hellēņu pasaule un mēs. Referāts „Traģēdijas dekonstrukcija A.Kamī „Kaligulas” iestudējumā Dž.Dž.Džilindžera režijā”. Rīga (Latvija).

  5. 2005.gada aprīlī starptautisks Ibsenam veltīts seminārs. Referāts „Reālā pasaule un tās simboliskā projekcija Ibsena lugu iestudējumos 20. un 21.gadsimta mijā”. (angļu val.). Oslo (Norvēģija).

  6. 11. 2004. Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference Kultūras krustpunkti. Referāts „Atkārtojuma veidi, funkcijas un semantiskās īpatnības Māras Ķimeles teātrī. Strindberga “Jūlijas jaunkundze”. Rīga (Latvija).

  7. 11. 2003.Starptautiska Ojāram Vācietim veltīta konference. Referāts „Ojāra Vācieša ”nežēlības teātris””. Rīga (Latvija).

  8. 2006-2007 Līdzdalība starptautiskā projektā Nordplus Neighbour Project. „Baltic-Nordic-NW Russia Network in Theatre Studies and Education”.

  9. 2005.-2006 Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā „Baltijas teātra režija”

  10. 2004. - 2007. Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā “Ekspresrecenzijas par Latvijas teātru iestudējumiem”

  11. 2002. – 2007. Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā “20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā” (2.sējums)

  12. 1999. – 2003. Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā “Ābolu ķocis”


Jeļena Celma


Zinātniskās publikācijas


  1. Raksts „Klasika mūsdienu mākslas, kultūras kontekstā” („Homo aestheticus”, Tapals, 2001)

  2. Raksts „Vai dialogam ir robežas?” (LU raksti, 687.sēj, 2005.

  3. Raksts „M.Bahtins mūsdienu humanitāro zināšanu kontekstā” (LU raksti, 705.sēj, 2006.)


Iesniegts publicēšanai


Raksts „Nīče un Šestovs” (LU krājumā)


Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā


  1. 2005.g. 25.-26.02 – LU „Bahtina 110 gadu jubilejai veltītā konference”

  2. 2007.g. 16.02 – LU „M.Palevičas 120.dzimšanas dienas atcerei”


Pauls Miervaldis Dambis


Zinātniskās publikācijas


  1. „20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceles.” Grāmata, R.: Zvaigzne ABC, 2003.

  2. „Klusuma spēles jeb saruna ne par ko.” Raksts žurnālā „Mūzikas saule”, V, 2001.

  3. „Liela mūzika vienmēr būs garīga.” Raksts žurnālā „Mūzikas saule”, Nr. 4, 2002.

  4. „Dialogi. V. Tormiss un Pauls Dambis”, raksts žurnālā „Mūzikas saule”, IV/V Nr. 28, 2005.

  5. „Sarunas ar Džonu Keidžu”, raksts žurnālā „Mūzikas saule, Nr. 35, 2006.

  6. „Komponists tuvplānā”, raksts žurnālā „Mūzikas saule”, Nr. 35, 2006.

  7. „Latvijas Dziesmu svētku fenomens”, Dziesmu svētku žurnāls, 2006.


Iesniegts publicēšanai


„Laika, telpas, skaņas un klusuma saskaņa un spēles”, izdevniecībā „MUSIKA BALTICA”, 2000. Otrā redakcija 2005.


Autorkoncerti:


  1. Mūzika katedrālē, 2006. gada 26. maijā Rīgas Domā – Rīgas Domes kultūras projekta ietvaros.

  2. Portretu galerijas ietvaros Rīgas Latviešu biedrībā, 2006. gada 25. majā KKf projektā.

  3. Ērģeļmūzikas koncerts 2006. gada 16. jūnijā Rīgas Domā, VKKF projekts.

  4. Paula Dambja danči un dziesmas, 2006. gada 24. novembrī, Rīgas jauktie kori, Rīgas domes kultūrprojekts, koncertorganizācija AVE SOL.

  5. Piedalīšanās starptautiskajās jauno mūziķu vasaras nometnēs Ogrē, 2003., 2005., 2006. gados kā lektoram par tēmām „Mūzika un klusums”, „Postmodernisms un Jaunās vienkāršības paradigma mūzikā 21. gs. sākumā”, „Ksenakisa mūzikas filozofija”.

  6. Lekcijas par mūsdienu mūziku Jēkabpils kultūras darbiniekiem, 2002., Rīgas mākslas skolā, 2004., Latvijas ērģeļnieku ģildē, 2004., Latvijas mūzikas skolotāju biedrības organizētajos kursos 2005., 2006.


Dīters Herbsts (Dieter Herbst)


Zinātniskās publikācijas


Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments. Sast. Ivars Bērziņš, Pēters Nēbels. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006, 161 -181 lpp., ISBN 9984-23-205-0

Edel in schlammpig ... Luxus von der Stange in Hochglanz – corporate imagery! (Seminar-Shop, 12. November 2004)

Corporate Imagery – Neues Modeswort oder univerzichtbares Strategy-Tool? (Ausschnit, Ausgabe 2, November 2004)

Mega-Trend: Corporate Imagery: Unternehmen brauchen Gesicht, März, 2004

Die Praxis al Marke – Markenführung im Gesundhaitsmarkt, Erfolgreiche Strategien zur Kunden-Gewinnung unf –Bindung. Herausgeber: Dipl.-Wirt.-Ing. (FH) Sabine Nemec und prof.Helmut Börkircher, geplanter Erscheinungstermin: Herbst 2004

Public Relations – Perspektive und Potenziale im 21. Jahrhundert. Herausgeber: Tanja Köhler und Adrian Schafranietz, Westdeutscher Verlag, 2004.


Leonarda ķestere


Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā


2001.gads ENCATC Ģenerālā asambleja un konference Pēterburgā, Krievija

2002.gads ENCATC Ģenerālā asambleja un konference Dārtingtonā, Lielbritānija

2004. gads, augusts Synaxis Baltica Liepājā un Liepājas reģionā, Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā studentu vasaras akadēmija, Baltijas reģiona valstu augstskolu kultūrmenedžementa programmām

2004.gads, augusts LKA starptautiska konference „MUCH – Managing Unique Cultural Heritage” , Liepājā, Synaxis Baltica Vasaras akadēmijas ietvaros, sadarbībā ar Britu padomi, Gētes institūtu un Ziemeļvalstu padomi Rīgā, Liepājas domi, Liepājas rajona, Nīcas, Rucavas, Embūtes pašvaldībām

2005.gads LR Kultūras ministrijas konference Madonā, „Kultūrpolitikas vadlīnijas un reģionalitāte”

2005.gads ENCATC konference Helsinkos, Somija

2005.gads ENCATC Ģenerālā asambleja un konference Krakovā, Polija

2005.gads, oktobris Latvijas kultūras darbinieku pirmais forums „Tradīcijas un attīstība – nacionāla valsts” , Rīgā, Dailes teātrī , uzstāšanās

2005.gads, decembris LR Kultūras ministrijas konference "Kultūras ieguldījums ekonomikā", uzstāšanās


Mākslinieciskā darbība

Profesionālā producenta pieredze


Starptautiskie projekti

  • 2006-2007 Festivāls „Francijas Pavasaris Latvijā 2007”, projekta vadītāja un producente

  • 2004-2006 Festivāls Francijā „Pārsteidzošā Latvija”, projekta vadītāja un producente

  • 2006 gads Projekts-iniciatīva „Kopā/Together”, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II vizītes Latvijā organizēšana un lielformāta pasākuma producēšana Arēnā Rīga

  • 2006.gads Labdarības projekts „Deja Ikvienam”, mūsdienu dejas izrāde nedzirdīgiem bērniem sadarbībā ar „Green Candle Dance Company” (Lielbritānija), dejas nometne Valmierā, producente

  • 2006. gads Mārtins Makdona, izrāde „Spilvencilvēks”, režisors Jan-Willem van den Bosch (Lielbritānija) Dailes teātrī, producente

  • 2004-2006 Jaunās britu dramaturģijas lasījumi, Dailes teātra kopprojekts ar Lielbritānijas padomi, producente un projekta vadītāja

  • 2004. gads Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, 1.maijā, svinīgais koncerts „Mēs-Eiropai” Latvijas Nacionālajā operā, producente

  • 2002-2003.gads Volfganga Rīma kameropera „Jakob Lenz”, Latvijas Nacionālā opera, producente. Gētes Institūta Latvijā 10-gades Latvijā projekts

  • 2001.gads Starptautiskais mūzikas forums „Forte Rīga”, Forte Classic projekta direktore



Latvijas projekti

  • 2006. gads Ilmārs Blumbergs „Venēcijas Grāmatas”, grāmatas izdošanas projekta un atklāšanas Nakts Izrādes producente un režisore

  • 2003. gads Vācietis.Novembris.Klavierkoncerts. O.Vācietis, A.Maskats – muzikāla izrāde, Dailes teātris, producente

  • 2003. gads Jāņa Lūsēna, Normunda Beļska un Daces Micānes-Zālītes mūzikls „Īkstīte”, Dailes teātris, projekta vadītāja

  • 2002 .gads Andris Vilcāns, Olga Žitluhina, mūsdienu dejas izrāde „Alise”, Latvijas Nacionālās operas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas kopprojekts, producente un projekta vadītāja

  • 2001.gads Jānis Lūsēns, Māra Zālīte, opera bērniem „Putnu Opera”, Latvijas Nacionālā opera, producente un filantropijas projektu vadītāja



Rūta Muktupāvela


Zinātniskās publikācijas


  1. Mājas semantika lietuviešu kosmogonijā // Humanitāro Zinātņu vēstnesis 2002/1. – Daugavpils: Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte, 2002., 7.-13.lpp.2002.

  2. Pasaka vai kosmogoniskais mīts: sižeta interpretācija// Pasaka kultūras kontekstā. – Rīga: Pils, 2003.

  3. Inkulturācijas tradīciju metamorfoze mītiskās domāšanas ietekmē. Atšķirības // Letonica. 2004/11. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra, folklora, māksla. – Rīga: Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2004., 46. – 63. lpp.

  4. Ancestors: Baltic Cult of Ancestors // Encyclopedia of Religion / Ed. Lindsay Jones, vol. 1. – Detroit, New York, Sanfrancisco, San Diego, New Haven, Waterville, London, Munich: Thomson Gale, Macmillan Reference USA, 2005. – p. 327-332.

  5. Senču kults Latvijā un Lietuvā // Acta Baltica 2005. – Kaunas: Aesti, 2005. – 106.-117. lpp.

  6. Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga, 2005. 44 lpp.

  7. Priekšstati par mirušajiem latviešu un lietuviešu tradicionālajā kultūrā. Kulturoloģisks žurnāls Kentaurs XXI. Nr. 39. 2006. aprīlis. 79. - 90. lpp.

  8. Atzīdeņa fenomens latviešu un lietuviešu tradicionālajā kultūrā. Literatūras mēnešraksts Karogs, 2006. Nr. 4. 82.-92. lpp.


Iesniegts publicēšanai


Weaning Traditions in Latvian Folksongs and Ethnographical Materials of the End of the 19th Century and the First Half of the 20th Century. SIEF turpinājumizdevums B.A.S.I.S. 3


Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā


  1. Latvijas Universitāte. LU filoloģijas fakultātes jauno zinātnieku konference. 2003.

  2. Daugavpils rajons, Višķi, starptautiskā konference “Reģionu identitāte”. 2003.

  3. Lietuvas Zinātņu akadēmija. Starptautiskā zinātniskā konference “Senoji/naujoji kultūra: šiuolaikinės koncepcijos”. Pasaules lituānistu asociācija. 2003.

  4. LU Literatūras un folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve. Barondienas konference “Folklora un ikdienas kultūra: interpretācijas teorija un prakse”. 2003.

  5. Rīga. Starptautiskās Folkloras un etnoloģijas biedrības (SIEF) balāžu komisijas 34. konference. 2004.

  6. Lietuva. Ekspedīcija “Kuršu pēdas” Neringā, 2004.

  7. Latvijas Universitāte. Seminārs “Kuršu zīmes kultūrā”. Latvijas Universitāte. 2004.

  8. Polija. Piedalīšanās zinātniskās izpētes projekta ,,Rietumbalti laikmetu krustcelēs” Vārmes – Mazūrijas ekspedīcijā. 2005.

  9. Latvijas Kultūras akadēmija. Starptautiska zinātniska konference "Kultūras krustpunkti. Starpdisciplinaritāte kultūrvides pētījumos". 2006.

  10. Latvijas novadu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības stratēģijas globalizācijas laikmetā. 2002.-2005. Projekts.

  11. Rietumbalti un viņu kaimiņi kultūru krustcelēs. 2004.-2005. Projekts.

  1. Tradicionālā kultūra: Baltijas dimensija. 2005. Projekts.

  2. Vara un kultūra. 2005. Projekts.

  3. Starpdisciplinārie pētījumi Latvijas kultūras vēsturē. 2006. – 2007. Projekts.


Katrīna Nellinga


Zinātniskās publikācijas


Deuschlands Banken in der Krise – Eine Analyse der Situation des deutschen Bankensektors nach der Einführung des Euro. In: Der Oekonom als Politiker. Europa, Geld und die soziale Frage. Lucius&Lucius, Stuttgart, 2003.


Inta ROZENVALDE


Zinātniskās publikācijas


  1. Gatavojam publikāciju. Par ko ir jādomā. Grām.: Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga : Rasa ABC, 2003, 44. –51. lpp. (kopā ar I. Jansoni)

  2. Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca '2004. Rīga : Nordik, 2004, 520 lpp. (sastādītāja).

  3. Par rakstīšanas centru Latvijas augstskolā: sapnis un pamošanās. Grām.: Latviešu valoda – robežu paplašināšana. 1. sēj. Rīga : Valsts valodas komisija, 2005, 86.–92. lpp.

  4. Par universālas virtuālas skaidrojošas vārdnīcas izveidi un tās pieejamību. Grām.: Latviešu valoda – robežu paplašināšana. 1. sēj. Rīga : Valsts valodas komisija, 2005, 93.–99. lpp.


Iesniegts publicēšanai


  1. Preses lasītāja svešo vārdu vārdnīca’2007. Rīga : Nordik. 17 a.l.

  2. Zinātniskā literatūra un t.s. zinātniskais aparāts. Valsts valodas komisijas raksti. 0,5 a.l.


Zane Šiliņa


Zinātniskās publikācijas


  1. Šiliņa Z. Ragana Aspazijas dramaturģijā. Grām.: Kultūras krustpunkti: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums, 2. laidiens. Sast. J. Urtāns. Rīga: Mantojums, 2006, 335.-348. lpp. ISBN 9984-9811-69
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   86

Похожие:

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionāLĀ maģistra studiju

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconĢeoloģijas doktora studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconII. Profesionālās augstākās izglītības studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница