Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma




НазваниеHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma
страница2/86
Дата18.10.2012
Размер2.94 Mb.
ТипДокументы
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   86

4.2. LKA studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs


Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalauru un maģistru programmas ir unikālas, jo humanitāro zinātņu apmācībā apzināti un mērķtiecīgi ievērota moderna pieeja,- saglabājot seno, gadsimtu gaitā izstrādāto humanitāro zinātņu pasniegšanas struktūru, vienlaikus tiek panākta specializācija kādā no humanitāro zinātņu jomām, kam ir interdisciplinārs raksturs. Lielākā daļa Eiropas Universitāšu humanitāro zinātņu nodaļu saglabā klasisko pieeju. Saturiski ar LKA programmām var salīdzināt Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes (Somija) un Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes (Itālija) programmas, kurām humanitāro zinātņu sapratnē un pasniegšanā ir LKA līdzīga taktika. Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas „Kultūras teorija” apakšprogrammas parauga savukārt 22.10.2004. Daugavpils Universitātē ir licenzēta maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija”.



1. Helsinku Universitātes Mākslu fakultāte, humanitāro zinātņu Mākslas bakalaura un maģistra programmas


Atšķirīgais

Kopējais

Studentus nesaista visiem kopīgs lekciju saraksts, viņi to veido individuāli, izvēloties priekšmetus tā, lai Mākslu fakultātes piedāvātajos pamatbloka priešmetos iegūtu 25 ECTS kredītpunktus sākuma (basic) un 45 ECTS vidējā (intermediate) studiju līmenī, bet blakuspriekšmetos – 25 ECTS un 35 ECTS kredītpunktus sākuma un vidējā studiju līmenī. Kopumā studentiem jāiegūst 180 ECTS bakalaura un 120 ECTS maģistra programmā. Studiju ilgumu nosaka iegūto kredītpunktu skaits, tomēr īsākais laiks bakalaura grāda iegūšanai ir 6 semestri, bet maģistra grāda iegūšanai – 4 semestri. Blakuspriekšmetus studenti var izvēlēties Mākslu fakultātē, kādā citā Helsinku universitātes fakultātē, kādā citā Somijas vai pat ārzemju universitātē.

Programmas struktūra

Programmā ir divi bloki: pamatbloks un specializācijas bloks, kā arī studenti var izvēlēties piedāvātos vispārizglītojošos priekšmetus.

Programmas saturs

Programma kā pamatbloka priekšmetus piedāvā lekcijas un seminārus filozofijas, vēstures, klasisko, vietējo un moderno valodu, kultūru un mākslu jomās. Specializācijas ietvaros atsevišķas kultūras jomas tiek aplūkotas interdisciplināri.

LKA apakšprogrammu pamatblokam, kā arī apakšprogrammu specializācijām pēc satura atbilst Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Semiotikas, Mākslas vēstures, Estētikas, Teātra zinātnes, Eiropas studiju, Salīdzinošās literatūras un Muzikoloģijas apakšnodaļās piedāvātās lekcijas.





LKA apakšprogrammas

Helsinku universitātes Mākslu fakultātes programmas

LKA apakšprogrammām „Starptautiskie kultūras sakari Latvija-Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Spānija, Vācija un Zviedrija pēc satura atbilst

Helsinku universitātes Mākslu fakultātes Renvala institūta piedāvātās specializāciju programmas, kas piedāvā atsevišķu valstu kultūras un valodas apguvi Eiropas kontekstā (angļu, dāņu, norvēģu, zviedru, vācu, franču, itāliešu un poļu). Specializācijai piemērotus priekšmetus piedāvā arī Helsinku universitātes Vēstures fakultāte, piemēram, lekciju kursus „Itālijas viduslaiku vēsture”, „Itālijas pilsētu kultūras vēsture” utt.

LKA apakšprogrammām „Audiovizuālā māksla” un „TV un video operatora māksla” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta piedāvātā programma „Kino un televīzijas studijas”, kas veidota sadarbībā Helsinku Open Univeristy un Helsinku Univeristātes Komunikāciju departamentu.

LKA apakšprogrammai „Muzeoloģija” atbilst

Helsinku Universitātes Mākslas fakultātes Kultūras Pētījumu institūta Muzeoloģijas apakšnodaļa. Tā ilgst divus gadus, kurs 20 studiju nedēļu laikā students apgūst sekojošus kursus: ievads muzeoloģijā (1 nedēļa), muzeja ētika (2 nedēļas); muzejs kā skolotājs (2 nedēļas); prakse muzejā (3 mēneši, 4 nedēļas), muzeju tehnoloģijas (4 nedēļas), vide kā muzejs (2 nedēļas), seminārs muzeju kritikā (3 nedēļas). Programma sastāv vienīgi no pamatbloka vidējā līmenī, tā ir piemērota arheoloģijas, mākslas vēstures, vēstures, etnoloģijas studentiem specializāciju studentiem.

LKA apakšprogrammai „Kultūras teorija un vadībzinība” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta pamatbloki un specializācijas priekšmeti Estētikas, Muzikoloģijas, Semiotikas, Salīdzinošās literatūras un Teātra zinātnes departamentos. Lekcijas aptver gandrīz visas mākslas studiju jomas un estētiskos jautājumus, kā arī kultūras administrēšanu un menedžmentu. Studiju objekts ir kultūras parādību estētiskie aspekti, vēsturiskas parādības, piemēram, konkrēta mākslinieka daiļrade, mākslas, sociālās vai ideju vēstures periodi laika posmā no Senās Grieķijas līdz mūsu dienām. Absolventi pēc studijām atrod darbu dažādās kultūras administrācijas nozarēs, izdevniecībās, plašsaziņas līdzekļu kompānijās un arvien biežāk arī kļūst par ekspertiem privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammai „Modernās dejas horeogrāfija” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta Muzikoloģijas departamenta Dejas apakšprogrammu pamatbloks, kas piedāvā teorētisku, metodisku un praktisku dejas un tās analīzes apguvi. Šī programma negatavo studentus konkrētai profesijai, līdzās pamatbloka teorētiskajai bāzei studentiem jāspecializējas citur, jo universitāte piedāvā tikai zinātnisku grādu mākslās. Specializācijas priekšmetus studenti var izvēlēties arī Helsinku Teātra akadēmijā.

LKA apakšprogrammām „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija” un „TV, kino un teātra dramaturgs” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta Teātra zinātnes departamenta apakšprogrammas, kas piedāvā teorētisku, metodisku un praktisku teātra, drāmas un to analīzes apguvi. Šī programma negatavo studentus konkrētai profesijai, līdzās pamatbloka teorētiskajai bāzei studentiem jāspecializējas citur, jo universitāte piedāvā tikai zinātnisku grādu mākslās. Specializācijas priekšmetus studenti var izvēlēties arī Helsinku Teātra akadēmijā.

LKA apakšprogrammai „Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” līdzīga, jo saturiski attiecas uz somu fokloru, ir

Helsinku Universitātes Mākslas fakultātes Kultūras Pētījumu institūta Etnoloģijas, Arheoloģijas un Folkloras apakšnodaļa.

LKA apakšprogrammai „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, kā arī „Kultūras menedžments” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās un kultūras antropoloģijas katedras piedāvātajām studijām.




2. Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultāte, humanitāro zinātņu Mākslas bakalaura un maģistra programmas


Atšķirīgais

Kopējais

Boloņas Universitāte piedāvā lekciju kursus trīs līmeņos. Pirmajā studiju līmenī, kas ilgst sešus studiju semestrus, studenti iegūst 180 kredītpunktus, otrā līmeņa studiju laikā viņiem jāiegūst 120 kredītpunkti. Iegūstot vēl 60 kredītpunktus, var iegūt vēl vienu otrā līmeņa grādu līdzās pirmajam vai arī pievērsties pētniecības darbam doktorantūrā.

Mākslu un humanitāro zinātņu fakultāte pirmā līmeņa studijās piedāvā izvēlēties vienu no astoņiem studiju plāniem (curriculum) – 2 klasisko studiju plāniem (Arheoloģija un Filoloģija) un 6 moderno studiju plāniem (Literārā filoloģija, Lingvistika, Tradīciju modeļi un valodas, Vēsture, Mākslas vēsture un Eiropas literārās kultūras). Otrajā studiju līmenī students izvēlas pirmajam studiju plānam atbilstošu tupinājumu – Mākslas vēsturi, Semiotiku, Teātra zinātni, Kultūras antropoloģiju, Etnoloģiju, Viduslaiku kultūru un arhīvu administrēšanu utt.

Programmas struktūra

Programmā ir divi bloki: pamatbloks un specializācijas bloks, kā arī studenti var izvēlēties piedāvātos vispārizglītojošos priekšmetus.

Programmas saturs

Apvieno tradicionālus priekšmetus (literatūra, filozofija, vēsture, antīkā kultūra, arheoloģija un mākslas vēsture) ar tādām disciplīnām kā mūzika un izpildītājmākslas vai ar kominikācijām, antropoloģiju un modi.





LKA apakšprogrammas


Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas

LKA apakšprogrammām „Starptautiskie kultūras sakari Latvija-Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Spānija, Vācija un Zviedrija pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Kino un mediji”, kas nodrošina praktisku specializēšanos kino, audiovizuālajā un jauno vizuālo mediju jomās, vienlaikus apgūstot arī šo jomu vēsturiski kritisko analīzi, kā arī izvēlētās nozares tehniskos aspektus. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informatīvus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestādēs, televīzijas, audiovizuālajos arhīvos un privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammām „Audiovizuālā māksla” un „TV un video operatora māksla” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Kino un mediji”, kas nodrošina praktisku specializēšanos kino, audiovizuālajā un jauno vizuālo mediju jomās, vienlaikus apgūstot arī šo jomu vēsturiski kritisko analīzi, kā arī izvēlētās nozares tehniskos aspektus. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informatīvus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestādēs, televīzijas, audiovizuālajos arhīvos un privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammai „Muzeoloģija” atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas studiju plānam „Viduslaiku kultūra un arhīvu administrācija”, kas sniedz vispusējas zināšanas par Senās Romas, viduslaiku un renesanses kultūrām, kā arī ļauj specializēties kultūras mantojuma pārvaldē un menedžmentā.

LKA apakšprogrammai „Kultūras teorija un vadībzinība” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programma „Mākslas”, kas pirmajā līmenī piedāvā izvēlēties vienu no astoņiem studiju plāniem – 2 klasiskajiem (Arheoloģija un Filoloģija) un 6 modernajiem (Literārā filoloģija, Lingvistika, Tradīciju modeļi un valodas, vēsture, Mākslas vēsture un Eiropas literārās kultūras). Otrajā studiju līmenī kā turpinājumu jau apgūtajam pirmajam studiju plānam students izvēlas un savām interesēm atbilstošu otro studiju plānu Mākslas vēsturē, Filozofijā, Semiotikā, Kultūras antropoloģijā, Etnoloģijā, Viduslaiku kultūrā un tās administrēšanā, Teātra zinātnē vai Lingvistikā.

LKA apakšprogrammai „Modernās dejas horeogrāfija” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” otrā līmeņa studiju plāns „Teātra disciplīnas” piedāvā dejas praktisko un teorētisko apguvi, tās analīzes, kritikas un dokumentēšanas iemaņu attīstīšanu.

LKA apakšprogrammām „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija” un „TV, kino un teātra dramaturgs” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Teātris”. Studijas piedāvā specializāciju dažādās izpildītjmākslu jomās un paralēli nodrošina darbnīcas praktiskiem vingrinājumiem. Studenti apgūst teātra vēsturi un teoriju, deskriptīvās un māksliniecikās tehnikas, teātra izrāžu kultūras un sociālo kontekstu. Studijas ļauj apgūt vēsturiski-kritiskas iemaņas teātra jomā, teātra pedagoģiju, izpētes darbu, kultūras pasākumu organizāciju un producēšanu. Pēc šī studiju plāna studenti var turpināt studijas nākamajā studiju līmenī „Teātra disciplīnas”, kurā var padziļināti studēt kādu no izpildītājmākslām.

LKA apakšprogrammas „Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” specializācijai pēc satura līdzīgas ir

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes studiju programmas „Mūzikas disciplīnas”, kas orientētas uz muzikoloģiju un etnogrāfiskās mūzikas zinātnisko izpēti, kā arī sniedz zināšanas par to tautas mūzikas aizsargāšanu, saglabāšanu un izplatīšanu, kā arī „Kultūras antropoloģija un etnoloģija”.

LKA apakšprogrammai „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, kā arī „Kultūras menedžments” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas”, kas dažādas kultūras jomas analizē vēsturiski kritiskā griezumā. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informativus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestadēs, televīzijas, audiovizuālos arhīvos un privātajā sektorā.


Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas „Kultūras teorijas” apakšprogrammas parauga ir veidota Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” kultūras vēstures apakšnozarē. Atšķirībā no Latvijas Kultūras akadēmijas programmas tā fokusējusies vairāk uz kultūras studiju vēsturiskajiem un deskriptīvajiem aspektiem, kamēr Latvijas Kultūras akadēmija, uzsverot kultūras studiju metodoloģiskās problēmas, ir izstrādājusi kursus semiotikā, strukturālismā, interpertāciju teorijās, tādā veidā ļaujot studentiem apgūt patstāvīgu prasmi analizēt un strukturēt kultūras, sabiedrības un mākslas izpausmes.


4.3. Humanitāro zinātņu maģistra programmas mērķi un uzdevumi


Humanitāro zinātņu mākslās maģistra studiju gaitā tiek veidotas un attīstītas teorētiskās zināšanas, pētnieciskās un mākslinieciskās jaunrades iemaņas un prasmes studējošā izvēlētajā humanitāro zinātņu nozarē, kultūras un mākslas vadībā vai mākslinieciskās jaunrades darbības jomā, panākot profesionālu zināšanu un prasmju līmeni minētajās jomās. Maģistra programma veidota uz jau humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalaura programmā izveidotā humanitāro zinātņu pārvaldījuma pamata.

Latvijas Kultūras akadēmijas Humanitāro zinātņu bakalaura programmas „Mākslas” mērķi ir:

  1. sniegt studējošajiem iespēju gūt plašas teorētiskās zināšanas un kvalitatīvu pētniecisko pieredzi un kompetenci mākslās, sagatavojot studentus tālākas akadēmiskās karjeras un darba iespējai radniecīgās vai tuvās zinātņu nozarēs,

  2. attīstīt Latvijas kultūras videi nepieciešamas un starptautiskajā mērogā konkurētspējīgas radošas personības, sniedzot studējošajiem mākslinieciskās jaunrades iemaņas un prasmes,

  3. sagatavot augsti kvalificētus speciālistus savā specializācijas jomā, kas izglītības kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgi darba tirgū Latvijā un starptautiskajā vidē,

  4. sagatavot nākošos zinātniekus humanitārajās zinātnēs,

  5. izveidot humanitāro zinātņu strukturējuma un pasniegšanas akadēmisko paraugmodeli.

Humanitāro zinātņu bakalaura programmas mākslās mērķu sasniegšanai Latvijas Kultūras akadēmija izvirza vairākus uzdevumus:

  1. nodrošināt augsti kvalificētu akadēmisko personālu programmas un specializāciju īstenošanai,

  2. radīt radošai darbībai labvēlīgu vidi ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu,

  3. veidot sadarbību ar studentu potenciālajiem darba devējiem, nodrošinot studentu praksi, iemaņu un zināšanu gūšanu savā humanitāro zinātņu specializācijas jomā,

  4. īstenot aktīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar ārvalstu universitātēm, zinātniskajiem centriem un citām institūcijām, lai īstenotu maģistra programmā izvirzītos uzdevumus un ievērotu apakšprogrammas specifiku,

  5. nodrošināt aktīvu un pastāvīgu studentu līdzdalību augstskolas studiju procesā tā kvalitātes uzlabošanā un studiju metožu pielāgošanā studentu tālākajai akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei,

  6. nodrošināt plašu svešvalodās apgūstamo humanitāro zinātņu spektru, sniedzot studentiem iespēju tos izmantot tālākai profesionālajai izaugsmei vai tālākajām studijām un akadēmiskajai darbībai.

Noteikto mērķu sasniegšanas un uzdevumu izpildes rezultātā pēc augstākās izglītības programmas apguves studējošajam ir jābūt zinātniskā līmenī kompetentam kultūras vēstures un kultūras teorijas sfērā, jāspēj praktiski izmantot apakšprogrammu vadības piedāvātajās praksēs gūto pieredzi, kā arī jārāda kvalitatīvs sniegums pētnieciskajā un radošajā darbībā. Pēc studiju programmas apguves studentam ir jāiegūst spēja pastāvīgi un argumentēti paust savu vērtējumu par kultūras procesiem sabiedrībā, kā arī personiski tos pozitīvi iespaidot un izstrādāt zinātnisku darbu.

Latvijas Kultūras akadēmijā piedāvātā humanitāro zinātņu maģistra programma ir oriģināla programma, kuras veidošanā ņemta vērā konkrētā Latvijas kultūras un izglītības situācija, kā arī patreizējo mākslas procesu norises un nākotnes vajadzības.

Šāda programma ar šādu apakšprogrammu struktūru netiek piedāvāta nevienā citā Latvijas vai ārzemju augstskolā.

1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   86

Похожие:

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionāLĀ maģistra studiju

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconĢeoloģijas doktora studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconII. Profesionālās augstākās izglītības studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница