Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma




НазваниеHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma
страница14/86
Дата18.10.2012
Размер2.94 Mb.
ТипДокументы
1   ...   10   11   12   13   14   15   16   17   ...   86



Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss


Kursa nosaukums

Postmodernisms un postmodernitāte

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesore Valda Čakare, Dr.philol.




Kursa anotācija

Kurss sniedz pārskatu par postmodernismu kā mūsdienu kultūras formu, aplūkojot tā rašanās vēsturiskos nosacījumus, filozofisko pamatu un vietu kultūras kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta postmodernisma estētiskajai praksei, sevišķi teātrim, un postmodernisma kā estētiska stila raksturīgajām iezīmēm.







Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Ievads. Postmodernisms, postmodernitāte, postmodernais.

1.

L2

  1. Jēdziena postmodernisms izcelsme.

2.

L2

  1. Postmodernisma filozofiskais pamats. Vieta kultūras kontekstā.

3.

L2

  1. Postmodernisma rašanās vēsturiskie nosacījumi.

4.

L2

  1. Modernisms, postmodernisms un masu jeb mēdiju kultūra.

5.

L2

  1. Kultūras un ekonomikas saplūsme.

6.

L2

  1. Identitātes problēma. Identitātes avoti postmodernā sabiedrībā.

7.

L2

  1. Postmodernisms un valoda.

8.

L2

  1. Postmodernisma periodizācija.

9.

L2

  1. Postmodernisms kā estētisks stils. Raksturīgās iezīmes.

10.

L2

  1. Postmodernisma estētiskā prakse. Literatūra. Spēles mākslas.

11.

L2

  1. Postmodernisms Latvijā.

12.

L2

  1. Seminārs. Referāti.

13.

S2

  1. Seminārs. Referāti.

14.

S2

  1. Seminārs. Referāti.

15.

S2

  1. Seminārs. Referāti.

16.

S2










Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāiesniedz referāts un jānokārto rakstveida eksāmens.







Literatūra (mācību literatūra)

  1. Bodrijārs Ž., Simulakri un simulācija. / R., 2000

  2. III daļa. Postmodernisms. Grām.: Uz kurieni, literatūras teorija? / Sast. V.Ivbulis. R., 1995

  3. Bertens, H. and Natoli, J. (eds.), Postmodernism: The Key Figures / Blackwell Publishers, 2002

  4. Betts, R.F. A History of Popular Culture. / Routledge, NY and London, 2004

  5. Birringer, J. Theatre, Theory, Postmodernism. / Indiana University Press, 1991

  6. Connor, S. Postmodernist Culture. / Blackwell Publishers, 1989, 1997

  7. Docherty, T. (ed.), Postmodernism. A Reader. / Columbia University Press, 1993

  8. Илъин, И. Постмодернизм от истоков до конца столетия: эволюция научного мифа./ Интрада, Москва, 1998*

  9. Липовецки, Ж. Эра пустоты. / Владимир Далъ, Санкт-Петербург, 2001*

  10. Манъковская, Н. Эстетика постмодернизма. / Алетейя, Санкт-Петербург, 2000*

  11. Постмодернизм. Энциклопедия. / Интерпрессервис, Минск, 2001*

  12. Скоропанова, И. Русская постмодернистская литература. / Флинта. Наука, Москва, 1999

  13. Халипов, В. Постмодернизм в системе мировой кулътуры. / Иностранная литература, 1994, №1

  14. Эпштейн, М. Постмодерн в России. Литература и теория. / Издание Р.Элинина, Москва, 2000







Literatūra (papildliteratūra)

  1. Drolet, M. (ed.), The Postmodernism Reader. / Routledge, London and NY, 2004

  2. Eagleton, T. The Illusions of Postmodernism. / Blackwell Publishers, 1996

  3. Easthope, A. Literary into Cultural Studies. / Routledge, London and NY, 1991

  4. Klein, N. No Logo. / Flamingo. Harper Collins Publishers, 2001

  5. Kroker, A. and Cook, D. The Postmodern Scene: Excremental Culture and HyperAesthetics. / Macmillan, London, 1986

  6. Скоропанова, И. Русская постмодернистская литература. / Флинта. Наука, Москва, 1999

  7. Халипов, В. Постмодернизм в системе мировой кулътуры. / Иностранная литература, 1994, №1

  8. Эпштейн, М. Постмодерн в России. Литература и теория. / Издание Р.Элинина, Москва, 2000


*Ar zvaigznīti atzīmētās grāmatas pieejamas LKA bibliotēkā.



Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss



Kursa nosaukums

Pasaules mūzikas teorija un vēsture

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Mūzikas vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Pauls Dambis




Kursa anotācija

Kursa saturs un mērķis ir veidot studentam izpratni par mūzikas stiliem un izteiksmes līdzekļiem, attīstīt salīdzināšanas, analīzes iemaņas, kā arī spēju pēc dzirdes noteikt muzikālās kvalitātes, samērot iegūtās zināšanas ar savas profesijas specifiku.







Kursa apraksts-plāns

  1. Mūzikas ģenēze. No šamaņu dziedājumiem līdz ēģiptiešu kantilācijai. Viduslaiku gregorisko dziedājumu izveide. Hildegardes Bingenas „Symphonia Sacrae”. Daudzbalsības aizsākumi 9.g.s.

  2. Viduslaiku profānā mūzika. Francijā un Vācijā 11. – 13.gs.

  3. Renesanses polifonās mūzikas attīstība Nīderlandē, Romā, Venēcijā. Jēdzienu – polifonija, homofonija skaidrojums.

  4. Operas aizsākumi 16.gs. beigās, 17.gs. sākumā Itālijā.

  5. Baroka mūzika. J.S.Bahs.

  6. Romantisms mūzikā no Fr.Šūberta līdz G.Māleram.

  7. K.Debisī impresionisms.

  8. Ekspresionisms mūzikā 20.gs. sākumā. A.Šēnbergs, A.Bergs, A.Veberns.

  9. A.Šēnberga seriālisma principi.

  10. I.Stravinskis, folklorisms un neoklasicisms 20.gs.

  11. Rokenrola, roka vēsture.

  12. Džeza vēsture.

  13. Mūzikas Eiropā pēc II Pasaules kara.

  14. Elektroniskās mūzikas attīstība kopš 19.gs. beigām.

  15. Džona Keidža daiļrade.

  16. Minimālisms mūzikā.

  17. Mūsdienu mūzikas notācijas pamatprincipi.

  18. Konceptuālisms mūzikā.

  19. Minimālisms Eiropā.

  20. Multimediālās iespējas mūzikā.

  21. Postminimālisms. Dž.Adams. Postmodernisms.

  22. Jaunā garīguma paradigma.










Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Regulāra lekciju un semināru apmeklēšana.

  2. Aktīva līdzdalība tēmu apspriešanā.

  3. Referāts par konkrētu tēmu.

  4. Pilna mūzikas klausīšanās programmas izpilde.







Literatūra (mācību literatūra)

  1. The Grove’s Dictionary of Music and Musicians. London, 2001.

  2. The Oxford History of Music. London, 1990.

  3. Vītoliņš, J. Pasaules mūzikas vēsture. Rīga, 1935.

  4. Dambis, P. 20.gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceles. Rīga, Zvaigzne, 2003.

  5. Kārkliņš, L. Mūzikas enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, 1973.







Literatūra (papildliteratūra)

  1. Oxford Encyclopedia of Opera. London, 1995.

  2. Weinstock H. The Opera. History of its Creation. New York, 1991.

  3. Torgāns, J. Mūzika šodien. Rīga, 1983.

  4. Hill, R. The Concerto. Penguin Books, 1961.

  5. Butler, D. The Musician’s Guide to Perception and Cognition. New York, Schirmer, 1992.

  6. Ovens, Th. Charlie Parker: Techniques of Improvisation. University of California Press., 1974.

  7. Salzer, F. Counterpoint in Composition: The Study of Voice Leading. New York McGraw-Hill, 1969.

  8. Lyotard, J.F. The Postmodern Condition, Manchester University Press. 1986.

  9. Cage J. Writings 67-72, Wesleyan University Press. 1973., 2000.

  10. MGG /enciklopēdija vācu valodā/.

  11. Michael D. Ayers (ed.). Cybersounds. Essays on Virtual Music Culture, NY. 2006.

  12. Marcus Giesler: Cybernetic Gift Giving and Social Drama: A Netnography of Napster File – sharing comunity. NY. 2006.

  13. Edward Loppmann: A History of Western Musical Aesthetics. London, Uni Press of Nebraska, 1992.

  14. Coker, Jerry. Elements of the Jazz Language For the Developing Improviser. Miami: studio 224., 1991.

  15. Reeves, Scott D. Creative Jazz Improvization. Englewood Cliffs, New Jersey. Prentice Hall, 1995.

  16. Internacional dictionary of Black Composers vol I – IX, Chicago: Fitzroy Dearbon Publishers, 1995.

  17. Dambis O. Intervijas ar Džonu Keidžu. Mūzikas saule, 2006. Nr.4.



Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss


Kursa nosaukums

Antīkā kultūra

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Mākslas zinātnes

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Docents Harijs Tumans, Dr. Hist.




Kursa anotācija

Kurss dod vispusīgu un sistemātisku pārskatu par divām galvenam antīkās pasaules kultūrām: par senās Grieķijas kultūru un senās Romas kultūru. Kursa ietvaros tiek apskatīts antīkās kultūras modelis abos variantos ( grieķu un romiešu ). Kurss „Antīkā kultūra 1“ tiek veltīts senās Grieķijas kultūrai. Kurss satur bagātu faktoloģisku un analītisku materiālu Kursa ietvaros apskatīti sekojošie aspekti: vēsture, sabiedrības uzbūve, reliģija, dzīves veids, kultūras sasniegumi literatūrā un mākslā. Kursā netiek apskatīta filozofijas vēsture, jo tas ir paredzēts cita kursa ietvaros. Materiāls tiek apgūts, lietojot dažādas metodes un caur analītisku pieeju.

Kursa mērķi:

  • sniegt sistemātisku un analītisku pārskatu par senās Grieķijas kultūru;

  • iepazīstināt studentus ar sengrieķu kultūras galveniem sasniegumiem;

  • atklāt un izanalizēt grieķu kultūras raksturīgas īpašības un saprast to būtību un specifiku,

  • apzināt sengrieķu kultūras mantojumu un tā ieguldījumu Eiropas kultūrā;

  • attīstīt studentos iemaņas strādāt ar kultūrvēsturiskiem tekstiem;

  • attīstīt studentos spējas patstāvīgi spriest un analītiski izvērtēt kultūrvēsturisko materiālu.







Kursa apraksts-plāns

  1. Ievads, Neolīta kultūras senajā Grieķijā

  2. Senās Krētas un seno Mikēnu kultūra

  3. „Tumšie gadsimti“ un Homēra laikmets

  4. Arhaikas laikmets senajā Grieķijā

  5. Sengrieķu reliģija

  6. Sengrieķu domas un literatūras attīstība arhaikas laikmetā

  7. Sengrieķu mistērijas.

  8. Arhaikas laikmeta māksla senajā Grieķijā

  9. Sengrieķu teātra fenomens.

  10. Klasiskais laikmets senajā Grieķijā

11. Mākslas attīstība klasiskajā laikmetā

12. Hellēnisma laikmeta raksturojums

13. Literatūra un māksla Hellēnisma laikmetā

14. Ģimene un sieviete senajā Grieķijā

  1. Seno romiešu kultūras specifiskas iezīmes

  2. Agrie laiki senajā Romā

  3. Seno romiešu reliģija

  4. Romiešu sabiedrība ķēniņu laikos un agrās republikas laikos

  5. Romas valsts iekārta agrās republikas laikos

  6. Romas kultūra agrās republikas laikā

  7. Romas iekarojumu fenomens

  8. Vēlās republikas transformācijas un Romas sabiedrība vēlās republikas laikā

  9. Izmaiņas reliģijā un kultūrā vēlās republikas laikā

10. Romas literatūras sākumi un attīstība republikas laikā

11. Republikas krahs un pilsoņu kari

12. Kultūra un sabiedrība pilsoņu karu laikā

13. Principāts un Augusta kultūras politika

14. Romas literatūras un arhitektūras “zelta laikmets”

15. Prinipāts un Romas Impērija. Pax Romana. Domināts

16. Romas kultūra vēlās impērijas laikā











Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots eksāmens.







Literatūra (mācību literatūra)

1. S. Cielava. Vispārīgā mākslas vēsture. R., 1998.

2. E. Gombrihs. Mākslas vēsture. R., 1999.

3. A. Mūrnieks. Ieskats kultūras un reliģiju vēsture. 2.daļa- Eiropas kultūras saknes. R., 2000.

4. Pasaules civilizācijas. 1. sējums: senie laiki. R., 1998.

5. A. Rubenis. Senās Grieķijas kultūra. R., 1998.

6. Senās Grieķijas vēsture. R., 1979.

7. I. Tronskis. Antīkās literatūras vēsture. R., 1980.







Literatūra (papildliteratūra)

  1. Боннар . Греческая цивилизация. М., 1990.

  2. Л. Винничук. Люди, нравы и обычаи древней Греции и Рима. М., 1988.

  3. П. Гиро. Частная и общественная жизнь греков. М., 1994.

  4. A. Powell. The Greek World. New York, 1995.

  1. К. Куманецкий. История культуры древней Греции и Рима. М., 1990.

  2. R. Barrow. The Romans. London, 1949

  1. W. Dahlheim. Die Antike. Griechenland und Rom. Stuttgart, 1994.


1   ...   10   11   12   13   14   15   16   17   ...   86

Похожие:

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionāLĀ maģistra studiju

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconĢeoloģijas doktora studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconII. Profesionālās augstākās izglītības studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница