Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma




НазваниеHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma
страница1/86
Дата18.10.2012
Размер2.94 Mb.
ТипДокументы
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   86


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA


HUMANITĀRO ZINĀTŅU MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

MĀKSLAS”


PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS UN PĀRAKREDITĀCIJAS MATERIĀLI

2007


08.08.2007. Nr. 1-9-2/186


Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

Novērtēšanas centram


PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI



Augstākās izglītības iestādes nosaukums


Latvijas Kultūras akadēmija

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Ludzas iela 24

Rīga, LV-1003, Latvija

Tālrunis: 67140175


Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 90000039164



Studiju programmas nosaukums

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”


Studiju programmas kods

46212


Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās

80 kredītpunkti


Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Bakalaura grāds vai augstākā akadēmiskā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija

Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās


Vieta, kurā īsteno studiju programmu

Latvijas Kultūras akadēmija


Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore

akadēmiskajā darbā

prof., Dr. phil. Daina Teters


Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmas „Mākslas” direktore

Lekt., Dr. art. Zane Šiliņa



IZRAKSTS


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS

SENĀTA LĒMUMS

Par Humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmām


2007.gada 21. jūnijā. Nr.4.


Noklausījušies un apsprieduši Studiju Programmu Padomes priekšsēdētājas prof. Dainas Teters ziņojumu par Humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmām „Mākslas” un iepazinušies ar ekspertu ziņojumu, LKA Senāta locekļi nolemj apstiprināt un virzīt pārakreditācijai humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmu „Mākslas” akreditācijas materiālus Latvijas republikas Izglītības un zinātnes ministrijas studiju programmu akreditācijas komisijai un saskaņot turpmākos ar akreditāciju saistītos jautājumus. (Programmas kods atbilstoši 04.04.2006. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 267. „Noteikumi par Latvijas Izglītības klasifikāciju”).


LKA Senāta priekšsēdētājs (paraksts) prof. Pēteris Krilovs

LKA Senāta sekretāre (paraksts) asoc. prof. Ingrīda Keviša

Protokolēja (paraksts) LKA rektora un prorektora

asistente Inese Ošiņa


IZRAKSTS PAREIZS

LKA rektors (prof. Jānis Siliņš)

2007. gada 7. augustā






Vienošanās

Starp LKA un LMA


Rīga 2007. gada 8. augustā


Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk - LKA) tās rektora prof. Jāņa Siliņa personā, kurš rīkojas atbilstīgi LKA Satversmei, no vienas puses, un Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA) tās rektora prof. Jāņa Andra Oša personā, kurš rīkojas atbilstīgi LMA Satversmei, no otras puses, turpmāk kopā – Līdzēji, noslēdz vienošanos par sekojošo:

  1. Gadījumā, ja tiks pārtraukta LKA bakalaura un maģistra studiju programmas Humanitāro zinātņu bakalaura grāda mākslās un Humanitāro zinātņu maģistra grāda mākslās iegūšanai realizācija, LMA apņemas šo studiju programmu studentiem nodrošināt iespēju turpināt studijas LMA ar šādiem nosacījumiem:

    1. LKA informē Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmā un Humanitāro zinātņu maģistra programmā studējošos par šīs vienošanās nosacījumiem;

    2. LMA pārņem LKA saistības pret šo studiju programmu studentiem;

    3. LKA studentiem, kuri noslēguši līgumu ar kredītiestādi par studiju kredītu, šis kredīts tiks nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi, kura izsniedz studiju kredītus;

    4. LKA studentu imatrikulācija LMA, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmās notiek atbilstoši LMA uzņemšanas noteikumiem, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem;

  1. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža;

  2. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku;

  3. Vienošanās var tikt pārtraukta vai grozīta pēc LMA vai LKA iniciatīvas.




Latvijas Kultūras akadēmija

Rektors prof. J. Siliņš ______________

2007. gada _____ . augustā

Latvijas Mākslas akadēmija

Rektors prof. J.A. Osis _______________

2007. gada _____ . augustā


SATURS



  1. Pieteikums Studiju programmas akreditācijai: izraksts no Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes protokola.

  2. LKA programmu akreditācijas lapa.

  3. LKA garantijas studiju programmas likvidācijas gadījumā.

  4. Studiju programmas raksturojums.

4.1. Studiju programmas vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā.

4.2. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs.

4.3. Studiju programmas mērķi un uzdevumi.

4.4. Studiju programmas saturs, apjoms, struktūra, realizācijas ilgums un plānotie rezultāti:


4.4.1. Studiju programmas satura specifika un tās organizācija.

4.4.2. Studiju programmas apjoms, struktūra un realizācijas ilgums.

4.4.3. Studiju programmas plānotie rezultāti.

4.4.4. Studiju programmas akadēmiskā personāla un tajā studējošo zinātniski-pētnieciskais un mākslinieciski-radošais darbs.


4.5. Studiju programmas attīstības plāns.


5. Studiju programmas pašnovērtējums.


5.1. Studiju programmas salīdzinājums ar 2001. gadā akreditēto Studiju programmu.

5.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.

5.3. Studiju programmas materiāli-tehniskais un metodiskais nodrošinājums.


6. Studiju procesa organizācija un zināšanu novērtēšana.


6.1. Imatrikulācijas noteikumi LKA.

6.2. Studējošo skaits programmā, pirmajā gadā imatrikulēto un absolventu skaits.

6.3. Studiju procesa organizācija un programmas vadība.

6.4. Studiju metodes un formas.

6.5. Studējošo zināšanu novērtēšana.

6.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. Studējošo aptaujas un to analīze.

6.6.1. Studējošo viedoklis par mācību procesu LKA.

6.6.2. Studentu apmierinātība ar mācību vielas pasniegšanu studiju kursa ietvaros.

6.6.3. Studentu apmierinātība ar pasniedzēju darbu un ar mācību vidi.

6.6.4. Studenta pašnovērtējums attiecībā uz kursa apguves pakāpi.

6.7. Iekšējais kvalitātes mehānisms.


7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls:


7.1. akadēmiskā personāla nodrošinājums LKA.

7.2. akadēmiskā personāla zinātniskās, metodiskās un mākslinieciski-radošās darbības virzieni.

7.3. akadēmiskā personāla zinātniskā, metodiskā un mākslinieciski-radošā darbība (2001.-2007.)

7.4. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika.


8. Ārējie sakari:


8.2.1. sadarbība ar darba devējiem,

8.2.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, sadarbība ar vieslektoriem,

8.2.3. sadarbība ar citām institūcijām.


9. Finansēšanas avoti, infrastruktūras nodrošinājums un materiāli-tehniskā bāze.


10. Pielikumi.


  1. Studiju programmas.

  2. Studiju kursu anotācijas.

  3. Akadēmiskā personāla saraksts.

  4. Akadēmiskā personāla CV formas.

  5. Ārzemju viesprofesoru un Latvijas novērotāju atsauksmes par Studiju programmu.

  6. LKA Nolikums par katedrām

  7. LKA Nolikums par Studiju Programmu padomi

  8. LKA diploma paraugs.

  9. LKA finansu atskaites.

  10. Studentu aptaujas par studiju kvalitāti rezultāti.






9. – 10.


11. – 14.

14. – 17.


17. – 18.


18. – 20.

20.


20. – 23.


24. – 26.


26. – 28.


28. – 29.


29.


30. – 34.


34. – 36.

36. – 37.

37. – 38.

38. – 39.


39. – 40.

40.


40. – 41.

41. – 42.


42. – 43.

43. – 45.


45. – 46.


46.


47. – 80.


80.


81.


81. – 85.

85. – 86.


86. – 87.





4. Studiju programmas raksturojums

4.1. Studiju programmas vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā


Humanitārās zinātnes, salīdzinājumā ar eksaktajām jeb dabaszinātnēm būdamas samērā jaunas zinātnes, – to pamati un terminoloģija zinātniskumu sāka iegūt 19. gs.-, attīstījās sekojot citiem likumiem, tāpat kā veica citu lomu sabiedrībā un kultūrā, nekā to var vērot dabaszinātņu biogrāfijās.

Ja dabaszinātnes savā strukturējumā un zinātniskajos ideālos bija izveidojušās un kā zinātnes sfēra spēja eksistēt samērā neatkarīgi no sabiedriskajām norisēm, tad situācija humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir pretēja. Tās gan atspoguļo, gan tiešā veidā spēj iespaidot norises sabiedrībā un kultūrā, kā arī tās vērtību sistēmas.

Humanitāro zinātņu „Mākslas” pasniegšana ir koncentrēta vienā - brīvās Latvijas rītausmā dibinātā augstskolā Latvijas Kultūras akadēmijā. Varbūt šī iemesla dēļ tā ir kā valsts spogulis, kurā redzama Latvijas izaugsme, grūtības, spēks un vērtību sistēma.

Kā vienīgā augstskola Latvijā, kas savā bakalaura, maģistra un doktora programmā apvieno visplašāko humanitāro zinātņu „Mākslas” spektru, LKA ieņem īpašu vietu Latvijas valsts augstskolu vidū.

Un tas vairāku iemeslu dēļ:

  1. Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalaura vai maģistra grādu studentiem, kuri vēlas savu turpmāko dzīvi saistīt ar tādām mākslas jomām, kā teātris, modernā deja, dramaturģija un kino. Līdz ar to LKA bakalaura programmas apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija”, „TV un video operators”, „Audiovizuālā māksla”, „TV, teātra un kino dramaturģija” un „Modernās dejas horeogrāfija” un maģistra programmas apakšprogrammas „Audiovizuālā māksla”, „Teātra māksla” ir unikālas ar to, ka tām nav aizstājēju nevienā citā Latvijas augstākās izglītības iestādē, turklāt pieprasījums, kā par to liecina arvien pieaugošais reflektantu skaits, pēc tām ir ļoti liels. Latvijas Kultūras akadēmija nodrošina jaunu mākslinieku pieplūdumu Latvijā, kā arī veicina jaunu māksliniecisko tradīciju un gaumju rašanos,

  2. Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas „Starptautisko kultūras sakaru” apakšprogramma piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu studentiem, kas specializējas Dānijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas kultūras un valodas apguvē. Neviena cita augstskola Latvijā negatavo dāņu, itāliešu, norvēģu, spāņu un zviedru kultūru un valodu speciālistus. Lai arī citās Latvijas augstskolās ir piedāvātas iespējas studēt angļu, poļu, vācu un franču valodu, Latvijas Kultūras akadēmijā šīs apakšprogrammas veidotas atšķirīgi, studiju procesā akcentējot specializācijas valsts valodu un valstu kulturoloģisko, nevis filoloģisko aspektu, līdz ar to liela daļa Latvijas Kultūras akadēmijas „Starptautisko kultūru sakaru” apakšprogrammas absolventu strādā studiju laikā dziļi un pamatīgi iepazītās ārvalsts diplomātiskajos dienestos un kultūras pārstāvniecībās, stiprinot Latvijas un citu valstu kultūras sakarus un savstarpējās attiecības,

  3. LKA vienotā programmā koncentrē gan humanitārās zinātnes, gan visplašāko mākslu spektru, tādējādi dodot iespēju apvienot zinātniski-teorētisko un mākslinieciski-radošo darbību, kā arī izstrādāt teorētisko pamatu, kas ļauj pārkāpt vairāku humanitāro disciplīnu un mākslu robežas. LKA programmas, pateicoties to strukturējumam un izvirzītajiem mērķiem, dod iespēju izstrādāt modernajā zinātnē tik būtiskos interdisciplinārisma principus,

  4. kā salīdzinoši maza un līdz ar to mobila augstskola LKA ļauj izstrādāt eksperimentālus kursus un jaunas, humanitārajām zinātnēm „Mākslas” saistošas apakšprogrammas, kas spēj ietekmēt humanitāro zinātņu un to izpratnes attīstību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā mērogā,

  5. LKA ļauj pārkāpt tiešos augstskolai uzstādītos akadēmiskā, zinātniskā un mākslinieciski-radošā darba prasību griestus un tādā veidā mentāli ietekmēt procesus sabiedrībā, izglītojot to un vērtējot aktuālos procesus un noskaņojumu cilvēk- un kultūras vidē,

  6. Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas apakšprogrammas „Kultūras teorija un vadībzinība”, „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības” un „Tradicionālā kultūra un latviešu folklora”, kā arī maģistra un doktora programmu apakšprogramma „Kultūras teorija” gatavo Latvijas sabiedrībai tik nepieciešamos Latvijas kultūras dzīves procesu teorētiķus un analītiķus, kuri kā speciālisti vai konsultanti Latvijas valsts un pašvaldību kultūras pārvaldes iestādēs, plašsaziņas organizācijās un privātajā sektorā seko līdzi jaunākajām attīstības tendencēm Latvijas sabiedrībā un kultūrā, prot tās analizēt un izdarīt secinājumus, rūpēties par Latvijas un pārējās Eiropas tradicionālo kultūras vērtību pazīšanu, kopšanu un saglabāšanu. Tādā veidā Latvija dod savu ieguldījumu Eiropas Savienībā, kuras viena no prioritātēm ir katras valsts nacionālo īpatnību saglabāšana,

  7. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas apakšprogrammas „Kultūras menedžments” un „Kultūras un mediju menedžments” gatavo speciālistus, kas dziļas un pamatīgas zināšanas kultūras vēsturē un teorijā spēj apvienot ar praktiskām, saimnieciskām iemaņām kultūras procesu administrēšanā, organizācijā un izvērtēšanā. Lai arī Kultūras akadēmija nav vienīgā Latvijas augstskola, kura studentiem sniedz šāda veida izglītību, tomēr tieši LKA „Kultūras menedžmenta” apakšprogrammas absolventi kā eksperti kļuvuši par ļoti būtisku atbalstu kultūras projektu izvērtēšanā Valsts Kultūrkapitāla fondā,

  8. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas apakšprogramma „Muzeoloģija” ir ir vienīgā otrā studiju līmeņa programma Latvijas augstskolās, kurā gatavo diplomētus muzeju vadītājus, speciālistus un darbiniekus. Muzeoloģijas studijas ir īpaši svarīgas laikā, kad Latvijas muzeji tiek modernizēti, apgūstot savam darbam jaunās tehnoloģijas un orientējoties uz apmeklētāju. Minētais apstāklis muzejiem piešķir jaunas funkcijas, vairojot pieprasījumu pēc šajā jomā izglītotiem speciālistiem,

  9. LKA radošā, zinātniskā un studiju darba vienotība ļauj LKA mācībspēkiem un studējošajiem ne tikai mentāli, bet arī tieši fiziski piedalīties kultūras vides veidošanā Latvijā.


  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   86

Похожие:

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionāLĀ maģistra studiju

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconĢeoloģijas doktora studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconII. Profesionālās augstākās izglītības studiju programma

Humanitāro zināTŅu maģistra studiju programma iconProfesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница