Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma




НазваниеRēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma
страница4/47
Дата17.10.2012
Размер1.17 Mb.
ТипДокументы
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   47

6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību sešiem gadiem

Maģistra programmas 1. kursā studē 8 maģistrantes, no kurām 2 paralēli strādā vispārējās izglītības sistēmā, 3 – augstākās izglītības sfērā, 1 – kultūras jomā, 2 – citās darbības nozarēs. Darba devēju atsauksmēs (skat. 7. pielikumu), pirmkārt, ir uzsvērts, ka maģistra programmas apguve veicinās viņu profesionālo izaugsmi, pildot tiešos pienākumus, bet, otrkārt, ļaus iesaistīties projektu izstrādē, gādājot par pētnieciskās darbības attīstību Latgalē. Jauno pētnieku darba izredzes ir saistāmas arī ar RA zinātniskā institūta „Letonika” veidošanos.


7. Studējošie

Akadēmiskajā maģistra studiju programmā var iestāties pretendenti ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā vai tam pielīdzināmu augstāko profesionālo izglītību. Maģistrantūrā uzņem uz pārrunu pamata. Pretendentiem jāiesniedz bakalaura darbs filoloģijā vai referāts, atklājot paredzētā maģistra darba tēmu un iestrādnes (apjoms 15-20 lpp. datorsalikumā).


7.1. Studējošo skaits programmā

2006./2007. studiju gadā programmmā ir 8 budžeta vietas, tajā studē 8 maģistranti.


7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

Studiju programmas licence ir iegūta 2005.gada 9.maijā, neilgi pirms jauno reflektantu uzņemšanas augstskolā. 2004./2005.gada absolventi (30%) izvēlējās studijas LU, DU un Vītauta Dižā Universitātes maģistrantūrās, jo RA maģistra programmai budžeta vietas tika piešķirtas tikai 2005. gada decembrī, bet norādītajās mācību iestādēs RA absolventi studē budžeta grupās.


7.3. Absolventu skaits

Tā kā 1. kurss tika uzņemts tikai 2006./2007.studiju gadā, tad pirmie absolventi būs tikai 2008.gada vasarā.


7.4. Studējošo aptaujas un to analīze

RA regulāri tiek veiktas dažādas studējošo aptaujas (rakstiskas aptaujas par studiju procesa un sesijas organizāciju, interaktīvie jautājumi RA mājas lapā un laikrakstā „RA Dialogi”, studējošo pašpārvaldes aptaujas par studiju prioritātēm, SVID analīzes u.c.). Aptauju rezultāti tiek apspriesti katedras sēdēs, publicēti laikrakstā „RA Dialogi”.

Maģistra programmas studējošie SVID analīzē, raksturojot programmas stiprās puses min:

  • studiju programmu saturu, izceļot docētāju profesionalitāti mācību metožu daudzveidīgā izmantojumā, kā arī konkrētību un koncentrētību teorētiskās vielas pasniegšanā,

  • skaidri formulētas kursa prasības, uzskatāms un pieejams izmantojamās literatūras saraksts,

  • dažādu kompetenču (publiskās runas, argumentēšanas, analīzes, informācijas atlases un prezentēšanas, pētniecisko u.c.) pilnveidošanu,

  • vieslektoru iesaisti studiju procesā (skat. 10.2. apakšpunktu).

Savukārt, norādot uz programmas vājajām pusēm, tiek konstatēts, ka:

  • nav līdzsvara starp literatūrzinātnes un latviešu valodniecības priekšmetiem (1.sem. – valodniec., 2.sem. – lit. zin.),

  • citu fakultāšu docētāju augstās prasības, neņemot vērā specialitātes specifiku,

  • reizēm tiek dots īss termiņš konkrēta uzdevuma veikšanai.

Komentējot analīzes faktus, jānorāda, ka tieši vieslektoru iesaiste studiju programmā ir ieviesusi korekcijas studiju plānos, jo valodniecības priekšmetus galvenokārt docē ārzemju vieslektori. Ņemot vērā, ka programmā ir tikai viens studiju kurss Projektu vadība, ko pasniedz Ekonomikas fakultātes pārstāvis, jāatzīst, ka tā prasības rosina studējošos attīstīt sociālo zinātņu kompetences, kas šķiet svešākas un mazāk praktizētas maģistrantiem, tai pašā laikā lietderīgas darba tirgus konkurences apstākļos.

Studiju procesa organizācija nedēļas nogalēs prasa papildus koncentrēšanos no studējošajiem, taču tieši tāpēc tiek izmantotas daudzveidīgas studiju formas, lai mazinātu studējošo slodzi un piesaistītu uzmanību noteiktas vielas apguvē. Kopumā studējošie vērtē pozitīvi kā studiju procesa organizāciju, tā piedāvāto studiju saturu un docētāju profesionalitāti (studējošo aptaujas skat. Filoloģijas katedrā).


7.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Akadēmiskās studiju programmas „Filoloģija” pirmie absolventi būs 2008. gada vasarā.


7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

RA Nolikumos ir paredzēta studentu līdzdalība koleģiālajās lēmējinstitūcijās: Kredītu piešķiršanas komisijā, fakultātes domē, Senātā, Satversmē, Sabiedrisko attiecību nodaļā. Tas nodrošina studentu aktivitātes visos jautājumos, kas saistīti ar studiju procesa organizēšanu un ārpus studiju darbu.

Maģistra programmas studenti visi ir strādājošie, tāpēc savu viedokli studiju procesa pilnveidošanā pauž semināros un tikšanās reizēs ar programmas direktori un docētājiem. Plānojot studiju norises hronogrammu, tika ņemta vērā studējošo vēlme apmeklēt nodarbības nedēļas beigās otrajā dienas pusē. Iestājoties maģistrantūrā, 80 % studējošo izteica vēlmi studēt ERASMUS/SOCRATES apmaiņas programmā. Šobrīd tiek saskaņoti studiju priekšmeti un kārtotas formalitātes, lai nodrošinātu šo iespēju, izejot tulkošanas praksi asociācijā “Lietuvas un Latvijas forums”.

Studējošo viedoklis par studiju procesa organizāciju ir redzams arī augstskolas izdevumā „RA Dialogi” (www.ru.lv/Studenti/Studentu_avīze ).


8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla izvērtējums

Studiju programmā iesaistītā Akadēmiskā personāla sarakstu skatīt 8. pielikumā, Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājumu – 6. pielikumā.


8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Studiju programmas īstenošanā ir iesaistīti 11 docētāji: 64 % ir vēlētais akadēmiskais personāls RA, 36 % - viesdocētāji ( skat. 8. pielikumu Akadēmiskā personāla saraksts).


Akadēmiskā personāla zinātniskie grādi

Doktori




Maģistri

(doktoranti)

Skaits

%

Skaits

%

9

81



2

19



Vēlēti

Viesdocēt.

Vēlēti

Viesdocētāji

5

4

1

1


Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla akadēmiskie amati

Profesori




Asoc. prof.




Docenti




Lektori




Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

2

18,5



4

36



2

18,5

3

27



Vēl.

Viesdoc

Vēl.

Viesdoc

Vēl.

Viesdoc

Vēl.

Viesdoc.

1

1

2

2

2

-

2

1


8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai

Akadēmisko maģistra programmu „Filoloģija” realizē 11 docētāji, no tiem 7 RA vēlētie - 5 docētāji pārstāv RA Filoloģijas katedru, 1 - Vēstures un filosofijas katedru, 1 - Finanšu vadības katedru - un 4 viesdocētāji.

Katrs RA Filoloģijas katedras docētājs vidēji akadēmiskā gada laikā piedalās 2-4 konferencēs, sagatavo 2-3 plašākas zinātniskās publikācijas (skat. 9. pielikumu Docētāju publikācijas, līdzdalība konferencēs (2005-2007)). Pašreiz vairāki katedras docētāji strādā pie monogrāfiska rakstura izdevumu veidošanas: “Latgaliešu folklora” (asoc.prof. A.Juško-Štekele), “Modernistikās prozas iezīmes I.Šķipsnas daiļradē” (doc.O.Senkāne). Projekta “Kultūras procesu kontinuitāte Latgales reģionā: pragmatika un dinamika” ietvaros ir izdots zinātnisko rakstu krājums „Kultūras procesi Latgalē: folklora, valoda, literatūra (2006).

Katedras docētāju publikācijas un tēzes ir ievietotas Lietuvas (“Acta Baltica”, “Meniai ir komunikacinai tekstai”, “Teksto analize ir interpretacija”, „Humanities in the new Europe”), Polijas (“Europa NIEprowincjonalna”), Austrijas („Publication of the Padagogische Akademie des Bundes”), Itālijas („Minority languages in post-2004 Europe. Problems and challenges”) izdevumos, kā arī Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas, LU, DU starptautisko konferenču krājumos, ZA izdevumos “Letonica”, “Latvijas ZA Vēstis”, LU žurnālā “Humanities and Social Sciences”, Latgales pētniecības institūta rakstu krājumā “Acta Latgalica”.

Ņemot vērā to, ka maģistra programmas īstenošanā ir iesaistīti arī sadarbības augstskolu mācībspēki ar plašu zinātniskā darba pieredzi, tad jāmin tādi izdevumi un publicētās grāmatas:

  • asoc.prof. Alvīds Butkus „Latviešu valoda: gramatika un vingrinājumi” (Kauņa, 2005), “Latviešu - lietuviešu vārdnīca” (Kauņa, 2003), “Pravardžiu žodynas” (Kauņa, 1995) ; raksti zinātniskajos izdevumos Liepājā „Vārds un tā pētīšanas aspekti” (2003), Daugavpilī „Valoda” (2003), Ņujorkā “Names” (1999), Luvenā Beļģijā “Onoma” (1999); līdzdalība vairāku izdevumu redkolēģijā: “Acta Baltica”, “Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”, līdzdalība konferenču, Lietuvas un Latvijas foruma organizēšanā;

  • profesore Nikola Nau “Palīgā! Komunikatīvā gramatika” (Rīga, 2003), “Latvian.Languages of the World” (Minhene, 1998); raksti zinātniskajos izdevumos Amsterdamā “Circum-Baltic Languages”, “Typological Approaches to Latvian”; vairāku zinātnisko krājumu sakārtotāja: “Typological Approaches to Latvian”(2001), “Sprachtypologie und Universalienforschung” (1996);

  • asoc. prof. Lidija Leikuma “Vasals: latgaliešu valodas mācība, 2003), “Latgalīšu volūda” (Sanktpēterburga, lekciju materiāls, 2003); rakstu krājumos: Maskavā "Балто-славянские исследования, XVII” (2006), Viļņā „Kalbos istorijos ir dialektologijos problemos, 1” (2005), Rīgā „Nomales identitātei” (2005), “Humanities and Social Sciences” (2002), “Baltu filoloģija” (2000), Daugavpilī „Acta Latgalica” (2004), Rēzeknē „Valodas politika un sociolingvistiskie jautājumi, I” (2004); atbildīgā redaktore darbam „Profesore Marta Rudzīte. Bibliogrāfiskais rādītājs” (2004), līdzredaktore tādos izdevumos kā „Nomales identitātei“, „Darbi latviešu dialektoloģijā“ (2005), "Латгальский язык” sērijā „Языки мира. Балтийские языки” (2006), „Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums” (2007) u.c.

  • asoc.prof. Valdis Tēraudkalns elektronisks mācību līdzeklis “Reliģiju enciklopēdija” (www.bibelesbiedriba.lv/enciklopedija, 2005), S. Krūmiņu-Koņkova un N. Gills pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pasūtījuma, starpdisciplinārs mācību līdzeklis augstskolām “Globalizācija: teorijas un prakses” (2006), līdzautori D. Hanovs un I. Mihailovs; rakstu krājumos: “Feministica Lettica”(2001, 2003), “Bībele: raksti, teksts, kultūrvide”(2002), Reliģiski filozofiski raksti (2001, 2003), “Religion and Political Change in Europe”(2004), žurnālā “The Juornal of European Pentecostal Theological Association” (2001);

  • lektors Ingars Gusāns mācību līdzeklis „Bukolikas žanrs hellēnisma literatūrā. Teokrits.” (2003), rakstu krājumos Kauņā „Acta Baltica” (2003), Rīgā „Hellēņu dimensija Eiropai” (2003), „Antiquitas viva. Studia classica” (2001), „Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Teorijas un interpretācijas” (2001), „i Taka. Antīkā kultūra: vērtības un pārvērtības. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata” (2001).

Programmā iesaistīto docētāju zinātnisko aktivitāti apliecina arī starptautiskā konference “Regional languages in the New Europe” (2004), kas tika organizēta sadarbībā ar A.Mickeviča Universitāti Poznaņā (Polija) un Stokholmas universitāti Zviedrijā. Konferencē 4 darba grupās piedalījās ap 60 referentu no 14 Eiropas Savienības valstīm, tika izdoti konferences materiāli divos sējumos. Tā bija pirmā konference Eiropā, kas tika veltīta reģionālo valodu problēmām.

2007.gada 24.-26.maijā notiks otrā reģionālo valodu problemātikai veltītā starptautiskā konference „Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un kultūras procesi”.

Visi programmas realizācijā iesaistītie docētāji līdzdarbojas starptautiska, valsts vai vietēja mēroga projektos. Filoloģijas katedras docētāji kopš 2005.gada ir vadījuši un vada šādus valsts nozīmes projektus:

  • LR IZM Letonikas programmā „Kultūras procesu kontinuitāte Latgales reģionā: dinamika un pragmatika” (vadītāja asoc.prof. A.Juško-Štekele, 2004 -2005),

  • LU Valodu institūts „Kultūras procesu kontinuitāte Latgalē. Valoda un vide” (vadītāja doc. I. Šuplinska, 2005 līdz šim),

  • LR IZM, RA Zinātņu padome „Etnolingvistiskās situācijas izpēte Latgalē” (vadītāja doc. I. Šuplinska, 2006 līdz šim), projektā līdzdarbojas Milānas Universitātes valodnieki.

Starptautiskajos projektos līdzdarbojas doc. I.Šuplinska, lekt. S.Lazdiņa (LINGUA 2 „New Learners in the New Europe”, 2006 līdz šim), lekt. S. Lazdiņa, lekt. I.Gusāns ( ESF „Akadēmiskā personāla kompetenču attīstīšana tulkošanas studiju kursu pasniegšanai augstskolā”, 2006 līdz šim).

Vietēja mēroga projektos vairāk tiek iesaistīti studējošie (skat. 8.4. apakšpunktu), tie ir vērsti uz Latgales reģiona izpēti, kultūras un radošo aktivitāšu veicināšanu.


8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem

RA katru gadu tiek izsludināts konkurss uz brīvajiem akadēmiskajiem amatiem. Ievēlēšanu kritērijus un kārtību nosaka Nolikums par akadēmiskajiem amatiem RA (http://staff.ru.lv/senats/nolikumi ).

Vienreiz ievēlēšanu periodā docētājs iziet kursus augstskolas didaktikā. Docētāji izmanto kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas ERASMUS/SOCRATES apmaiņas programmā (skat. apakšpunktu 10.2.), lielākā daļa programmā iesaistīto docētāju stažējas ārzemēs vienreiz studiju gadā. Docētāji aktīvi iesaistās dažādos semināros, konferencēs, forumos, IZM, LZP un starptautiskajos projektos.

Docētāju kvalifikācijas paaugstināšanu apliecina iegūtie sertifikāti (augstskolu didaktikā, kreatoloģijā, tālākizglītībā, e-studijās, tālmācībā, informāciju tehnoloģijās, svešvalodā u.c.), kā arī darbošanās Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras ekspertu nozarē (doc. I.Šuplinska), RA zinātniskā institūta veidošanā (doc. O. Senkāne), LVAVA (lekt. S. Lazdiņa), asociācijā „Lietuvas un Latvijas forums” (asoc. prof. A.Butkus, asoc.prof. A. Juško-Štekele, doc. I.Šuplinska, doc. O. Senkāne, lekt. S. Lazdiņa, lekt. A. Kļavinska), Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijā (asoc.prof. L.Leikuma), Hellēņu centra valdē (lekt. I. Gusāns), skat. arī 6.pielikumu Akadēmiskā personāla CV.

Programmas realizācijā piedalās divi docētāji, kas studē doktorantūrā: lekt. I. Gusāns ir iesniedzis LU promocijas padomei disertāciju „Kallimaha himnu poētika”, aizstāvēšana plānota 2006./2007.studiju gada ietvaros, lekt. A. Kļavinska sekmīgi studē LU Valodniecības doktorantūras 2. kursā, promocijas darba aizstāvēšanu plānojot 2009. gadā.


8.4. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un kompetence, lai nodrošinātu studējošiem nepieciešamo pētniecisko iemaņu , teorētisko zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību

Kopš akadēmiskā bakalaura programmas „Filoloģija” izveidošanas 1991. gadā ir iedibinātas daudzas tradīcijas zinātniskajā, praktiskās pētniecības un radošajā jomā. Studējošie tiek iesaistīti, pirmkārt, zinātniskajās aktivitātēs:

- starptautiskā studentu konference „Mēs laikā, telpā, attīstībā” 2006./2007. studiju gadā tiek organizēta jau 11. reizi, filoloģijas programmas studenti savus pētījumus ir prezentējuši Kauņas Vītauta Dižā, A.Mickeviča Poznaņas, Sanktpēterburgas univeritātēs, LU, DU konferencēs,

- studējošo pētnieciskie darbi regulāri ir atzīti par labākajiem V. Strēlertes, K.Dziļlejas rīkotajos zinātnisko darbu konkursos (1.kursa maģistranšu N. Dervinikas un I. Dūres pētījumi tika nominēti 2006. gada oktobrī).

Docētāju zinātniskā darbība, studējošo rosināšana patstāvīgiem oriģinālpētījumiem pilnveido viņu pētnieciskās prasmes un akadēmiskās zināšanas.

Otrkārt, studējošie tiek iesaistīti projektu realizēšanā:

- LR IZM finansētā projekta „Kultūras procesu kontinuitāte Latgales reģionā: dinamika un pragmatika” ietvaros izdotajā krājumā ir divu maģistra programmā studējošo raksti,

- LR IZM, RA Zinātņu padomes finansētā projekta „Etnolingvistiskās situācijas izpēte Latgalē” ietvaros 2 maģistrantes piedalījās datu vākšanā, 3 maģistrantes datu ievadīšanā un datu bāzes veidošanā, ir plānots, ka arī 2007. gada vasarā studējošie (bakalaura un maģistra programmu) piedalīsies datu vākšanā un apstrādē,

- RA Zinātņu padomes atbalstītais projekts „Latgaliešu folklora” (http://jiltd.realm.lv/sites/folklora/) apkopo studējošo savāktos folkloras materiālus, folkloras ekspedīcijās ir piedalījušās visi maģistra programmā studējošie,

- 2 maģistrantes piedalās ziņu un raidījumu veidošanā „Latgolys Radejai”.

Tā kā programmas docētāji regulāri vada ekspedīcijas (folkloras, etnolingvistiskās, muzeja), piedalās vasaras nometņu skolotājiem, vidusskolēniem, studentiem organizēšanā, nodarbību vadīšanā, tad tā ir neatsverama prakstisko iemaņu iegūšana, kas ļauj teorētisko vielu ilustrēt ar konkrētiem vides, valodas piemēriem, interaktīviem elementiem.

Treškārt, studējošie tiek iesaistīti radošajās aktivitātēs:

  • kopš 1995.gada RA jaunie literāti tiek iesaistīti literāri muzikālajās improvizācijās; tiek organizētas tikšanās ar literātiem, RA tiek prezentētas latgaliešu autoru (O. Kūkoja, V. Dzērvinīka, I. Tāraudas, I. Atpiles-Juganes, L. Rundānes u.c.) grāmatas; daudzi RA esošie un bijušie studenti šobrīd ir labi pazīstami arī latviešu literatūras, kritikas apritē – O. Seiksts, L. Seiksta, I. Atpile-Jugane, I. Ratinīka, E. Dervinieks, L. Ivanova;

  • tiek rīkoti literātu (studentu) konkursi, 2004.gada rudenī pirmo reizi tika rīkots jauno autoru konkurss studentiem un vidusskolēniem; Andrejdienas balva spilgtākajam “literārā kabarē” dalībniekam tiek pasniegta jau piekto gadu pēc kārtas, ļaujot Andrejdienas svinībās izdzīvot mūsdienu un folkloriskās tradīcijas;

  • jauno literātu veikums ir apkopots 3 dzejoļu krājumos: “Emociju šķērēs” (1999), “Papīra mezgli vējā” (2001, elektroniskajā versijā), “Pie-la-vīt-ies” (2003), krājumu sakārtotāja doc.I. Šuplinska. Praktiskā pieredze ļāvusi izveidot vairākus studiju kursus, maģistra programmas ietvaros „Jaunākās tendences latviešu un latgaliešu literatūrā”, „Literatūrkritikas teorija un prakse”;

  • sadarbojoties ar Latgales reģiona skolām un pašvaldībām, 3 maģistra programmas studentes 2007. gadā piedalījās R. Mūkam veltītu skolēnu radošo darbu konkursa sagatavošanā un vērtēšanā,

  • kopš 1996. gada RA darbojas Studentu teātris, tā sākotnējais vadītājs trimdā dzīvojošais režisors, dramaturgs A.Rubenis, šobrīd teātra darbību koordinē doc.O. Senkāne. Praktiskā pieredze iestudējumu veidošanā ir ļāvusi izveidot vairākus studiju kursus, kuros akcentēta drāmas un režijas specifika (maģistra programmas ietvaros “Drāmas recepcija: teorija un prakse”);

  • improvizāciju spēļu tradīcija “Pāna dīdīšana”, “Čīkst skatuves dēļi, kāds spēlē”, tāpat kā literāri muzikālie pasākumi ir kļuvuši jau par Rēzeknes pilsētas skolu un Latvijas augstskolu jauniešu kopēju tradīciju u.c.

Maģistrantu iesaistīšana radošajās aktivitātēs ir īpaši svarīga, jo humanitārajā jomā antropocentriskās metodes ir neiztrūkstoša zinātnisko pētījumu sastāvdaļa, tai pašā laikā studējošajiem ir iespēja veidot kultūrvidi jau studiju laikā, tādējādi bieži vien tiek atrasta arī nākotnes darba vieta, izstrādāti jauni projekti.


9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Maģistra studiju programma “Filoloģija” ir 8 budžeta vietas, tā paredzēta arī kā maksas studiju programma, kurā studijas var tikt finansētas no pašu studentu, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem. Studiju maksu katram studiju gadam apstiprina RA Senāts. 2006./2007.studiju gadā visi maģistranti studē par valsts līdzekļiem. Plānotā studiju maksa 2007./2008.studiju gadam Ls 450 - 540.

Studējošajiem ir iespējas saņemt sociālo (studenta) un studiju kredītu. Papildus finansējums materiālās bāzes nodrošinājumam tiek saņemts arī izstrādāto projektu ietvaros (sīkāku informāciju skat. Filoloģijas katedrā).

RA Filoloģijas katedra realizē sadarbības projektus Erasmus programmā, tāpēc studenti var pretendēt uz Erasmus stipendiju studijām līdzīga satura programmās ES valstīs, kā arī pretendēt uz studējošā stipendiju kopējā humanitāro programmu sekmju reitingā.


9.1. Bibliotēkas fonds

RA bibliotēka izvietota divās ēkās : Atbrīvošanas alejā 90 un Atbrīvošanas alejā 115.

Bibliotēkā ir mājas abonementu daļa, 3 lasītavas, ārzemju literatūras nodaļa, klasifikācijas un apstrādes nodaļa. RA bibliotēkas telpas kopumā aizņem 386,22 m2, lasītavās ir 76 darba vietas. Bibliotēkas fondos ir aptuveni 60 tūkstoši eksemplāru grāmatu, 90 nosaukumu jaunākie periodiskie izdevumi latviešu, krievu, angļu un vācu valodās, 39 nosaukumu statistiskie izdevumi un 11 lietišķās informātikas dienesta izdevumi (dažādi LR normatīvie dokumenti). Gadā RA bibliotēkas fonds vidēji tiek papildināts ar 4000 eksemplāru iespieddarbiem. Fondu izmantošanai izveidots elektroniskais, alfabētiskais un sistemātiskais katalogs, laikrakstu un žurnālu rakstu kartotēka, atsevišķi arī latgaliešu rakstu kartotēka. Studenti un docētāji var izmantot starpbibliotēku abonementu un internet tīkla pakalpojumus, grāmatu meklēšanas programmu „Alise”. Bibliotēkās un lasītavās ir pieejamas kopēšanas iekārtas un datori, kas sekmē bibliotēkas resursu izmantošanu. Bibliotēka regulāri informē RA docētājus un studentus par jaunākās literatūras iegādi, pieejamajām datu bāzēm RA mājas lapā (www.ru.lv/Petnieciba/Biblioteka)

Studiju procesa vajadzībām tiek piedāvāta arī RA Baltu filoloģijas pētnieciskā centra literatūra (sarakstu pa tematiskajiem blokiem skat. 10.pielikumā), kas ietver arī unikālus rokraksta literatūras materiālus, saraksti, trimdas periodiku un valodnieciska, literatūrzinātniska rakstura literatūru svešvalodā. Teorētiskā literatūra ir pieejama arī Filoloģijas katedrā.

Studenti var izmantot arī Latgales kultūrvēstures muzeja literatūras fondus un lasītavu, Rēzeknes zonālā arhīva bibliotēku un lasītavu, kā arī Rēzeknes pilsētas bibliotēkas un lasītavas.

Kopš 2000.gada, kad RA iesaistījās Sorosa fonda – Latvija (SFL) / Open Society Institute (OSI) kopprojektā, ir iespējams izmantot LETONICAS, NAIS, 5 EBSCO Publishing periodisko izdevumu datu bāzes GD un DVD formātā, gan līnijrežīmā. 2007.gadā papildus nosauktajām pieejamas vēl sešas elektroniskās datu bāzes: scirco, Britannica Online, Springerlink, Sage, Rubricon, Lursoft.

Studiju programmas nodrošinājumu ar mācību literatūru skat. 11. pielikumā.


9.2. Studiju materiālā bāze


RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte atrodas Atbrīvošanas alejā 115, tās kopējā platība 691,81 m2. Studijām tiek izmantotas 17 auditorijas un BFPC izstāžu zāle ar kopējo platību 598,4 m2, kā arī Informācijas tehnoloģiju centra telpas.

2006./2007. studiju gadā programmas nodrošināšanai pieejamā datortehnika RA:



Rādītāja nosaukums


Kopā

Tai skaitā

Studiju procesam

Admin. vajadz.

Zinātn. darbam

Kopā:

246

76

168

168

IBM PC 386 un vecāki modeļi













IBM PC 486 vai jaudas ziņā līdzvērtīgi

2










IBM PC Pentium, Pentium,Pro, Pentium MMX vai jaudas ziņā līdzvērtīgi

44

28

16

16

IBM PC Pentium II, Pentium Celeron vai jaudas ziņā līdzvērtīgi

137

38

99

99

IBM PC Pentium III vai jaudas ziņā līdzvērtīgi

33

10

23

23

Citi – Pentium IV

30




30

30






Interneta pieslēguma veids

Uz cik datoriem pieejams


Kopā

Tai skaitā

Studiju procesam

Admin. vajadz.

ZinātN. darbam

Pastāvīgais pieslēgums ar ātrumu virs 2 Mbps

244

76

168

168


Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantoti arī portatīvie datori un multimediju projektori (4), magnetofoni (18), videomagnetofoni (10), televizori (11), kopēšanas iekārtas (13), grafoprojektori (11), videokameras (4), skeneri, printeri, fotokameras, videomontāžas plates u.c. ierīces.

Studenti un vieslektori var izmantot 3 dienesta viesnīcas, sporta namu. Studiju procesa un pētnieciskā darba nodrošināšanai svarīga ir RA Izdevniecības darbība. 2005./ 2006. studiju gadā tika izdotas vairāk kā 3400 mācību un zinātniskās literatūras iespiedloksnes.

2007. gadā RA uzsākta vērienīga studiju korpusa Atbrīvošanas alejā 115 rekonstrukcija (kopējās projekta izmaksas – Ls 4 000 000, -), kas paredz arī jaunu modernu auditoriju, konferenču zāļu, bibliotēkas u.c. telpu labiekārtošanu.


10. Ārējie sakari

Studiju programmas realizācijas gaitā ir izveidojusies sadarbība ar līdzīgas studiju programmas realizējošām augstskolām Latvijā un ārvalstīs (skat. apakšpunktu 10.2.), kā arī ar Latgales reģiona zinātniskajām, izglītības un kultūras iestādēm, tai skaitā Latgales pētniecības institūtu, Latgaliešu literatūras, valodas un kultūras vēstures skolotāju asociāciju, Valodas skolotāju asociāciju, Latgaliešu kultūras biedrību, Latgales Kultūras centra izdevniecību, Latgolys radeju, Latgales reģionālo televīziju, muzejiem, Rēzeknes pilsētas domi u.c. (skat. apakšpunktu 10.1.).


10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Filoloģijas katedra aktīvi sadarbojas:

  • novadpētniecisku un zinātnisku rakstu krājumu veidošanā, sakārtošanā, recenzēšanā ar muzejiem (Latgales kultūrvēstures, Bērzgales, Sakstagala „Kolnasātas”, Aglonas maizes muzeju), Latgales Kultūras centra izdevniecību,

  • vietēja un starptautiska mēroga konferenču, semināru rīkošanā, projektu izstrādē ar Latgales pētniecības institūtu, Rēzeknes pilsētas domi, Latgales mediju un kultūras pārstāvjiem,

  • vidusskolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšanā, konsultēšanā, vērtēšanā, literāro konkursu organizēšanā un vērtēšanā, tālākizglītības kursu vadīšanā ar vispārizglītojošām skolām, izglītības pārvaldēm.,

  • kultūras un izglītojošo raidījumu veidošanā ar Latgales medijiem.

Jāpiebilst, ka akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Filoloģija” absolventi strādā Latgolys radejā, Latgales reģionālajā televīzijā, Latgales Kultūras centra izdevniecībā, muzejos, kā arī Latgales reģiona skolās.


10.2. Sadarbība ar līdzīgām augstākās izglītības programmām Latvijā un ārvalstīs

Kopš 2004./2005. studiju gada RA realizētā filoloģijas programma pakāpeniski pāriet uz studiju modeļa 3 (bakalaura) + 2 (maģistra studiju gadi) ieviešanu, ņemot vērā ārvalstu pieredzi.

Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” ir salīdzināta ar Tallinas Pedagoģiskās Universitātes maģistra programmu “Filoloģija” un Vroclavas Universitātes maģistra programmu “Filoloģija” (skat. 3.tabulu).

3.tabula

N.

p.k.

Salīdzinājuma kritēriji

Rēzeknes Augstskola

Tallinas Pedagoģiskā Universitāte (Igaunija)

Vroclavas Universitāte (Polija)

1.

Studiju ilgums

2 gadi pilna laika studijās

2,5 gadi nepilna laika studijās

2 gadi

2 gadi – pilna, nepilna laika studijās

2.

Programmas apjoms

80 KP (120 ECTS)

120 ECTS

120 ECTS

3.

Akadēmiskās izglītības sistēma

3 gadi bakalaura, 2 gadi maģistra studijas

3 gadi bakalaura, 2 gadi maģistra studijas

3 gadi bakalaura, 2 gadi maģistra studijas

4.

Maģistra darbs

20 KP (30 ECTS)

30 ECTS

42 ECTS

5.

Programmas struktūra

studiju programmas obligāto saturu veido humanitāro zinātņu teorētisko atziņu iz-pēte 35 KP (52,5 ECTS) un filoloģijas teorētisko atziņu aprobācija tās aktuālo problēmu aspektā 25 KP (37,5 ECTS) apjomā

studiju programmu veido obligātie studiju kursi 62 ECTS apjomā, ierobežotās izvēles daļa 21 ECTS apjomā un brīvās izvēlas daļa – 8 ECTS

studiju programmu veido obligātā daļa 39 ECTS apjomā un ierobežotās izvēles daļa 39 ECTS



Var secināt, ka maģistra programmu apjoms salīdzinātajās studiju programmās ir vienāds. RA un Vroclavas Universitātē ir līdzīga arī studiju programmas struktūra, atšķiras tikai maģistra darbam atvēlēto KP skaits. Der piebilst, ka ar Vroclavas universitāti ir noslēgts sadarbības līgums, 2004./2005.gadā 3 bakalaura programmas “Filoloģija” studenti ERASMUS programmas ietvaros jau studēja RA, bet 2005./2006.gadā – 2 RA filoloģijas programmas studentes pavadīja semestri Vroclavas Universitātē. Sadarbība tiks attīstīta arī maģistra studiju līmenī. RA un Tallinas Pedagoģiskās Universitātes maģistra programmās ir līdzīgi studiju kursi, bet atšķiras maģistra programmas struktūra – TPU ir paredzēta arī brīvās izvēles daļa.

Filoloģijas katedrai ir noslēgti sadarbības līgumi ar Kauņas Vītauta Dižā, Šauļu Universitāti, Klaipēdas Augstskolu, asociāciju “Lietuvas un Latvijas forums” (Lietuvā), A.Mickeviča, Vroclavas Universitāti (Polijā), Milānas Universitāti (Itālijā), Stokholmas Universitāti (Zviedrijā). Maģistra studiju programmas studējošie var izmantot Erasmus apmaiņas programmas iespējas, studējot Kauņas Vītauta Dižā, Šauļu, A.Mickeviča, Milānas un Vroclovas universitātēs, kā arī izejot praksi asociācijā “Lietuvas un Latvijas forums”. 2007./2008. studiju gadā tiek plānota studējošo apmaiņa efektīgākai moduļa „Tulkošanas metodika un prakse (lietuviešu – latviešu)” apguvei. Jāpiebilst, ka 4 no 1. kursa maģistrantēm ir studējušas ārzemēs jau bakalaura studiju laikā.

Sadarbības līgumu ietvaros notiek akadēmiskā personāla apmaiņa, tiek rīkotas kopīgas konferences, semināri, veidoti rakstu krājumi.

4.tabula

Studiju gads

RA docētāju piedalīšanās stažēšanās, lekcijas ārzemēs

2004/2005

Lekt.S.Lazdiņa – stažēšanās Milānas Universitātē, pētnieciskais darbs un vieslekcijas Slovēnijā, Tolminā.

Lekt. I.Gusāns – vieslekcijas Šauļu Universitātē.

Doc. I. Šuplinska, lekt. A.Kļavinska – vieslekcijas Kauņas Vītauta Dižā Universitātē.

Asoc.prof. A.Butkus – stažēšanās LU (Latvijā).

2005/2006

Doc. I.Šuplinska, doc. O.Senkāne, lekt. A.Kļavinska – vieslekcijas Kauņas Vītauta Dižā Universitātē.

Doc. I.Šuplinska, lekt. S.Lazdiņa – vieslekcijas A.Mickeviča Universitātē (Poznaņa, Polija).

Lekt. S.Lazdiņa – stažēšanās un vieslekcijas Turcijā, Akdeniz Universitātē.

Asoc.prof. L.Leikuma – stažēšanās un vieslekcijas Sanktpēterburgas Universitātē.

2006/2007

Lekt. I.Gusāns – vieslekcijas Klaipēdas Augstskolā.

Doc. I.Šuplinska, lekt. S.Lazdiņa – stažēšanās Milānas Universitātē, Aradas Universitātē (Rumānija).

Asoc.prof. L.Leikuma, doc. I.Šuplinska – vieslekcijas A.Mickeviča Univeristātē.

Asoc.prof. L.Leikuma – stažēšanās un vieslekcijas Sanktpēterburgas Universitātē.

Lekt. S.Lazdiņa – vieslekcijas Vītauta Dižā Universitātē (Kauņa, Lietuva)
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   47

Похожие:

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconHumanitāro zināTŅu maģistra studiju programma

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconRĒzeknes augstskola pedagoģijas fakultāte otrā LĪMEŅa profesionāLĀs augstāKĀS

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconAkadēmiskā bakalaura studiju programma

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconFizikas maģistra studiju programma satura rāDĪTĀJS

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconProfesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconRĒzeknes augstskola

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconDabas zinātņu bakalaura (B. dab zin.) akadēmiskā grāda iegūšanai ģeoloģij ā

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconProfesionāLĀ maģistra studiju

Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma iconAkadēmisko maģistra un doktora studiju programmU

Разместите кнопку на своём сайте:
Библиотека


База данных защищена авторским правом ©lib.znate.ru 2014
обратиться к администрации
Библиотека
Главная страница